4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

2] Tu no sava tuvākā pavisam godīgi vari ko nopirkt un tad visu cilvēku priekšā godīgi to iegūt; bet
kādam cilvēkam pret viņa gribu ko atņemt ir grēks pret caur Mozu cilvēkiem doto Dieva kārtību, jo
tāda rīcība acīmredzami ir pret visu tuvākā mīlestību. Jo kas taisnīgā kārtā tev vajag būt nepatīkami, ja
kāds cits tev to dara vai darītu, to nedari arī savam tuvākam.
3] Zagšana pa lielākai daļai ceļas no patmīlības, tādēļ ka no tās izriet slinkums, tieksme uz labklājību
un bezdarbību. No tā ceļas zināma mazdūšība, kas ielenkta ar augstprātīgu bailīgumu, saskaņā ar
kuru gan nevīžo apgrūtinoši lūgties, bet jo drīzāk zagt un paņemt. Zagšanā tātad dus daudz noziegumu,
to skaitā ļoti pieaugoša patmīlība, kas ir acīmredzamākais iemesls visiem citiem. Šai dvēseles slimībai
visos laikos visvairāk var darboties pretī caur īsti dzīvu tuvākā mīlestību.
4] Saprotamā kārtā savās smadzenēs tu nu domā: “Tuvākā mīlestība būtu viegli pielietojama, ja vien
tikai vienmēr tam būtu līdzekļi! Bet starp simts cilvēkiem vienmēr ir tiko desmit, kas ir tādi, ka viņi var
vingrināties tuvākā mīlestībā, bet tie 90 visvairāk tādi, pie kuriem 10 mantīgiem jāpilda šis tikums. Bet
ja zagšanas lāstam spēcīgi var pretoties tikai caur tuvākā mīlestību, tad tiem 90 nabadzīgajiem jau būs
grūti varēt no tā pasargāties, jo viņiem trūkst līdzekļu šajā tikumā spēcīgi vingrināties.”
5] Tu saprātīgā kārtā esi domājis pavisam pareizi un ar pasaules prātu neviens tev neko nevar iebilst.
Bet sirds prātā tu lasi citu valodu un tā skan: “Tuvākā mīlestība var tikt vingrināta ne tikai ar dāvanām,
bet gan daudz vairāk caur visādiem labiem darbiem un godīgiem un krietniem pakalpojumiem, pie kuriem,
dabīgi, nedrīkst trūkt laba griba.
6] Laba griba ir kāda laba darba dvēsele un dzīvība; bez kā pavisam par sevi arī labākam darbam
Dieva tiesas krēsla priekšā nebūs nekāda vērtība. Bet ja arī bez kādiem līdzekļiem tev ir laba griba savam
tuvākam, ja tu viņu ieraugi un sastopi kādā nelaimē, tā vai citādi viņam palīdzēt, un tev ap sirdi
kļūst grūti ka tu to nespēj, tad tava labā griba pie Dieva skaitās daudz vairāk nekā kāda cita darbs, uz ko
viņu caur kaut ko vajag pavedināt.
7] Un ja kāds bagātais kādu pavisam nabadzīgu draudzi ir nostādījis uz kājām, tādēļ, ka draudze,
kad tā atkal kļūs turīga, viņam ir apsolījusies samaksāt desmito daļu un zināmu pakļautību, tad visam
viņa labajam darbam Dieva priekšā nav nekāda vērtība, jo viņš savu algu jau ir saņēmis. Ko viņš ir darījis,
to peļņas dēļ būtu darījis katrs lai arī cik liels augļotājs skopulis.
8] No tā tu redzi, ka Dieva priekšā un sava paša iekšējās, garīgās dzīvības labumam katrs cilvēks, un
vai viņš ir bagāts vai nabags, var vingrināties tuvākā mīlestībā; tas atkarīgs tikai no patiesi dzīvi labas
gribas, pēc kuras ar visu pašaizliedzību katrs labprāt dara, ko tikai viņš var.
9] Protams, vienīgi laba griba te arī nebūtu nekas, ja tev viena vai otra mantība gan piederētu un
tev arī netrūktu labas gribas, bet pie tam tu zināmā mērā rēķinātos daļēji pats ar sevi, daļēji ar saviem
bērniem, daļēji ar saviem radiniekiem un pa daļai vēl ar daudz ko citu, un tam, kas tavā priekšā stāv nabadzīgs
dotu vai nu tikai ļoti nedaudz, vai dažkārt arī neko, jo vienmēr tomēr nevar zināt, vai palīdzības
meklētājs itkā tomēr nav slinks plukata, kas meklētās palīdzības nav cienīgs. Tad tu tikai atbalstītu kādu
plukatu viņa slinkumā un caur to atrautu atbalstu kādam cienīgākam! Bet ja tad nāk kāds cienīgāks, tad
ir tādas pat pārdomas; jo ar pilnīgu noteiktību tak tomēr nevar zināt, vai viņš ir tā pilnīgi cienīgs.
10] Jā, draugs, kas pie laba darba, pat pie labākās gribas tā pārdomā, vai viņam kas ievērojams jādara
vai nē, tā labai gribai vēl ilgi nav patiesa dzīvība, tādēļ Dieva priekšā neko sevišķu neskaitās ne viņa
labā griba, ne tie labie darbi. Kur ir pārticība, tur gribai un darbiem vajag būt vienādiem, citādi viens
otram Dieva priekšā atņem dzīvības vērtību un nozīmi.
11] Bet ko tu dari vai dodi, to dari un dodi ar lielu prieku, jo draudzīgam devējam Dieva priekšā ir
dubulta vērtība un viņš arī ir dubulti tuvāks garīgai pilnībai!
12] Jo draudzīga devēja sirds līdzinās auglim, kas viegli un ātri nobriest, jo tam sevī ir pilnībā preizs
siltums, kas ir augstākā mērā nepieciešams augļa nobriešanai, tāpēc ka siltumā darbojas dzīvību atbalstošs
elements — mīlestība.
13] Tālab devēja un darītāja prieks un draudzīgums ir tieši tā nekad pietiekami ieteicama patiesi
iekšēja, garīga dzīvības siltuma pilnība, caur ko dvēsele dubult ātrāk nobriest gara pilnīgai uzņemšanai
visā viņas būtībā, jo tieši šis siltums ir mūžīgā Gara pāriešana viņa dvēselē, kas caur šādu pāreju tiek padarīta
tam vienmēr līdzīgāka.
14] Bet citādi lai cik dedzīgs devējs un labdaris no patiesi iekšējas, garīgas dzīvības pilnības ir jo tālāk
jo saīgušāks un nedraudzīgāks viņš ir dodot un darot; jo nedraudzīga un saīguša izturēšanās dodot
sevī vēl ir kas materiāli pasaulīgs un tādēļ ir daudz tālāk no tīri debesu elementa nekā priecīga un drau-
82