4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

šausmīgs ceļinieks; bet tā kā pēc desmit gadiem no tā vairs nebija atklājamas ne pēdas, tad cilvēku sirdis
atkal pamazām kļuva mierīgākas un viņi pat iedrošinājās apmesties pie pavisam izžuvušajiem līķiem,
kuri izkaisīti gulēja ceturtdaļu ceļojuma dienas attālumā viens no otra.
7] Ēģiptes pirmcilvēku gudrie gan domāja, ka viņi varbūt esot kādas lielas tālas zemes no Dieva
Gara sodīti milži un varētu būt noziegušies pret Dievu, un tad Dievs Savās taisnīgās dusmās caur saviem
vareniem gariem licis viņus pacelt un atnest šurp, lai ēģiptiešiem rādītu, ka Viņš nesaudzē arī varenus
milžus, ja viņi rīkojas pret Viņa gribu. Īsi un labi, beidzot viņi šos mirušos milžus uzsāka pa gabalam
sadedzināt, un piecdesmit gados no šiem mirušajiem milžiem vairs nebija atklājamas ne pēdas.
8] Bet ko ēģiptieši no šiem milzīgiem cilvēku stāviem tomēr paturēja, bija tas, ka, atceroties šos milžus,
viņi pārgāja kolosālā visa izpratnē, par ko vairāk kā rokām aptveramu pieradījumu dod viņu pirmās
skulptūras.
9] Jabusimbil templī katrā no trim atdalījumiem tika uzstādīti septiņi milži zināma mērā kā griestu
balsti, t.i., izcirsti akmenī un, proti, tādos tērpos, kādos tērpos lielie ceļinieki bija no gaisa atnākuši;
un ēģiptieši, kas agrāk staigāja apkārt gandrīz kaili, arī sāka tērpties šādā veidā, un šī iemesla dēļ tad
arī visas senās mirstīgās atliekas redzamas tā ietērptas. Viņu mūmijas un sarkofāgi ir pilni tāda veida
rotājumiem.”
10] Vadonis jautā, ko tad senie ēģiptieši īstenībā saprot zem sarkofāgiem un kādēļ viņi tā nosaukuši
lielos un arī mazākos masīvos zārkus.
11] RAFAELS saka: “Tas jums tūlīt un pavisam sīki jādzird! Jūs zināt, ka tajā zemē ar viņu līķu apbedīšanu
pa lielākai daļai ir lielas grūtības, tā kā sausajā zemē līķis grūti sāk trūdēt un pūšana to nevar
iznīcināt. Ļoti gudru iemeslu dēļ mirušos negribēja aprakt arī mitrākā Nīlas tuvumā, lai nepadarītu netīru
upes ūdeni. Līķus atstāt guļam vai pat mest tos priekšā mežonīgiem zvēriem aprīšanai — tam senie
ēģiptieši bija pārāk cilvēki un pārāk cienīja mirušo brāļu līķus, lai viņiem parādītu tādu necieņu. Bet kas
tad citādi bija darāms?
12] Redziet, viņi nāca pie ļoti saprātīgam domām! Viņi no akmens izkala daļu ļoti lielus, bet vēlāk
arī pavisam mazus zārkus, kuros pavisam ērti bija vieta vienam, diviem līdz trim līķiem. Katrs zārks
bija apgādāts ar samērā lielu un smagu vāku. Kad tad tādā zārkā tika ielikts viens vai vairāki līķi, pēc
tam kad tie iepriekš tika ieziesti ar mumi (muma, arī mumija — zemes sveķi, zemes balzāms), tad vāks
tika pilnīgi kvēlojoši nokaitēts un ar kvēlojoši karstu vāku zārks tika apklāts, tā teikt, uz mūžīgiem laikiem.
Caur to līķi zārkā pilnīgi sažuva un pie ļoti sakarsēta vāka dažreiz arī pilnīgi sadega un pat sadega
līdz pelniem.
13] Bet lielākās apdzīvotās vietās un draudzēs bija arī vispārēji zārki, kas katrus septiņus gadus tika
atkal atsegti. Tie tad pamazām atkal tika piepildīti ar līķiem un pavisam nosegti, pēc kam tad uz vāka
tika dedzināts liels ugunskurs, caur ko līķi lielajos zārkos pārvērtās pelnos. Ja tāds zārks bija pilns ar pelniem,
tad vairs netika atvērts, bet gan kā godājams piemineklis palika stāvam par visa laicīgā iznīcību.
14] Ar laiku virs tiem uzcēla velves un piramīdas, tādēļ piramīdu apvidos vēl šodien ļoti šaurās un
dažkārt pašākās velvēs (kai tu comba, t. i., apslēpta telpa) var atrast daudzus tādus zārkus. Šie jums nu
skaidri aprakstītie zārki tika nosaukti par sarkofāgiem tādēļ, ka ēģiptiešu pirmvalodā “kvēlojošs” saucas
“sarko” un “smags vāks” saucas “vaga” (“vasha”).
15] Te nu tev ir tavi sarkofāgi, bet nu ķersimies pie ceturtās pērles atsegšanas un paskatāmies, ko
visu tā mums atklās.
204. Rafaels uz ceturtās pērles izskaidro zvaigžņu attēlus
1] Rafaels pavisam piesardzīgi paņēma pērli rokās un atbrīvoja no garozas.
2] Tad VADONIS eņģelim jautā un saka: “Ak, brīnumjaunekli, tu Visaugstākā pakalpīgie pirksti,
nedusmojies, ja es apgrūtinu tevi ar vienu starpjautājumu! Redzi, pie tavas citreizējās brīnumvaras mani
nomāc tas āmurs! Vai tev tas ir absolūti nepieciešams, jeb vai tu to izmanto tikai tādēļ, lai mēs spējam
tevi uzlūkot un uzklausīt bezbailīgāk un mierīgāk?”
3] EŅĢELIS saka: “Neviens no abiem — es to daru tikai tādēļ, lai rādītu, kā jums pie līdzīgiem atgadījumiem
ar tādiem akmeņiem apieties, lai tos atsegtu, ja jūs atkal kādus atrastu! Jo sevišķi Augšēģiptē
un Vidusēģiptē ļoti izkaisīti atrodas daudzi tādi inkrustēti akmeņi un, proti, tuksnesī; protams, starp
tiem vairs būs maz tādu inkrustētu pērļu. Bet arī uz citiem akmeņiem ir visādi zīmējumi, raksts un at-
220