4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

mēr atcerēšos! Arī lielākā daļa no maniem mācekļiem, kas ir šeit, pa vīru līniju ir cēlušies no Dāvida un
tādēļ miesīgi visā nopietnībā ir Mani brāļi, izņemot vienu, kas šeit nav no augšienes, bet gan tikai no šīs
pasaules. Viņam gan nebūtu jāpiedalās, un tomēr viņam atkal vajaga būt klāt, lai tiek piepildīts tas, kas
stāv rakstīts.”
9] Pavisam pārsteigts KIRENIJS saka: “Tātad Tavu gribu Tu vienmēr atklāsi tikai Dāvida pēcnācējiem?!
Vai tad Mathaels, Cinka un Corels arī ir lielā ķēniņa pēcnācēji? Jo nu Tu viņiem arī atklāj to pašu,
ko Dāvida pēcnācējiem.
10] Es saku: “Draugs, šeit tas nenotiek pa slepenas atklāsmes ceļu, bet gan caur katrām miesas asinīm
labi sadzirdamu atklātu vārdu Bet pavisam kas cits ir sadzirdēt slepenu iekšēju vārdu, kas no manas
mutes nāk tā sirdī, kas to sevī sadzird, un tur jau vajaga būt sagatavotai zināmai cilvēku kārtībai, kuru
iekšiene ir spējīga panest mana Vārds visvarenību un spēku! Jo katru nesagatavotu un iznīcinātu tikai
viens burts, nākdams tieši no Manis. Bet, ja tas reiz ir uzrakstīts, tad cilvēki, kam ir laba griba un prāts
gan spēj to labi lasīt; tas viņus ne tikai nenonāvēs, bet gan spēcinās mūžīgai dzīvībai.
11] Bet, ja to lasītu ļauni pasaules cilvēki, lai to izsmietu, tad tas, kaut gan tikai uzrakstīts, viņus arī
iznīcinātu un nogalinātu! — Nu tu zini kā arī te šīs lietas stāv; un Es nu saku, lai jūs esat gatavi mūžībā
skatīt tapšanas, esamības un palikšanas brīnumu!”
12] KIRENIJS saka: “Kungs, mēs gan esam gatavi skatīt to, ko mums sniegs Tava lielā un pavisam
sevišķā žēlastība, bet nu, ja tas būtu vēlams, iepriekš es no Tevis vēl vēlētos atbildi uz pavisam mazu
jautājumu!”
13] ES saku: “Galu galā jautā un Es tev atbildēšu!”
113. Aicinājums uz iekšēju Vārdu
1] KIRENIJS jautā, teikdams: “Kungs, ja vēlāk Tava Vārda dzirdēšanai garā ir spējīgi tikai zināmā
kārtā pat miesīgi un sevišķi dvēseliski sagatavoties, tad tiem nespējīgiem tas līdz maz, ja arī viņi lai caur
cik stingru dzīvi būtu sasnieguši īstenu gara atkalatdzimšanu; viņi tomēr nebūtu cienīgi žēlastības savās
sirdīs dzirdēt Tavas sirds vārdus! Jo viņš to nav uz to sagatavoti un sakārtoti. Bet es domāju, ka visiem
cilvēkiem, vai viņi šeit ir no augšas vai lejas, ja viņi dzīvo pēc Tavas gribas mēra, vajadzētu sasniegt vienādas
spējas! Gars, kas pārņem viņu dvēseli un beidzot pat miesu, tomēr tak arī būs spējīgs panest kādu
Vārdu no Tevis?!
2] ES saku: “Draugs! U man esi ļoti mīļš, vērtīgs un dārgs; bet šeit caur savu jautājumu ti par šo lietu
atkal reiz spriedi kā kāds aklais par varavīksnes skaistajām krāsām. Pie šādiem taviem spriedumiem
Mani pat varētu pārsteigt, ka tavas miesas locekļi jau sen nav nonākuši revolūcijā pret tavu galvu.
3] Tavas kājas pašas par sevi ir aklas un kurlas un par spīti, ka tik ļoti netaisnīgi iekārtotas, tam vajaga
veikt grūtāko darbu. Tavām rokām ārēji vajaga izpildīt tavu gribu un darīt drīz šo, drīz to, un tomēr
tām nav acis skatīt skaisto gaismu un ausis dzirdēt dziesmas brīnišķo harmoniju, tām nav arī ožas un
gaisa, lai baudītu dzīvības aromātisko pievilcību. Vai tu gan atrodi, ka tādi locekļi, salīdzinot ar galvu,
tādēļ ir ļoti slikti?
4] Jeb vai kāds ērkšķu krūms kādreiz varētu žēloties pret vīnogulāju un teikt: “Ko tad es esmu noziedzies,
ka man nedrīkst tikt piešķirta žēlastība, pēc kuras arī es reiz varētu greznoties ar brīnišķīgām
vīnogām?”
5] Vai tad tu arī to vēl nezini, ka no Manis viss ir precīzi izmērīts un visam ir savs uzdevums! Kā tas
ir starp tavas miesas dažādiem locekļiem, ka viens ar savām īpašām spējām kalpo citiem locekļiem, tā
arī cilvēks a visādām spējām nu kalpodami var būt savstarpēji noderīgi un tas tad tieši ir tas, kas nosaka
un sastāda dzīvības augstāko svētlaimi.
6] Ja tava galva un tava sirds ir līksma, tad arī visi pārējie locekļi kļūst līksmi un priecīgi; bet ja tikai
kāds mazākais loceklītis ir slimīgs, tad arī ar alvas, sirds un visu citu par sevi pavisam veselu locekļu
prieku ir beigas! Viena dēļ visi ir skumji un dara visu, lai palīdzētu tam vienam loceklim un darītu to
veselu.
7] Tā, protams, ir skaista misija, ja pieder spējas dzirdēt manas mīlestības balsi, to uzrakstīt un pavēstīt
citiem cilvēkiem, ja viņiem pēc tā slāpst un tādu spēju trūkst; bet kāda tikpat skaista sirds spēja ir
dzirdēto paturēt sirdī un pēc tā dzīvot. Ja aur to kāds cilvēks, kaut arī cēlies no lejas, ir sasniedzis sava
gara atkalatdzimšanu, tad viņš par to noteikti atradīs abi nomērītu algu un pret Vārda dzirdēt spējīgiem
116