11.04.2018 Views

4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

1] (KUNGS:) “Bet šo moru, sevišķi kādā lielākā satraukumā, jušana var sniegties daudzu ceļa stundu<br />

tālu, un tādēl viņi viegli var pamanīt, kāda gara bērni ir tie, kas viņiem tuvojas. Viņi pie tā gan nepazīst<br />

kādu dziļāku garīgu esamību, — bet dvēseles īsteno stāvokli pavisam noteikti!<br />

2] Kad viņi šorīt šeit atnāca, viņi jau no tālienes zināmā mērā pazina Manu dvēseli un viņas gudrību<br />

un spēku; tikai Garu dvēselē viņi nevarēja pazīt, tādēļ ka Dieva Garu atkal var pazīt tikai gars no Dieva.<br />

Tam nolūkam Man caur Manu Vārdu viņu sirdīs vispirms vajadzēja likt dzirksteli, un kad tā dzirkstele<br />

kādā pilnīgā dvēselē papilnam atrazdama pavisam pareizu barību tūdaļ kļuva stiprāka, tad viņa Mani<br />

tūlīt pazina arī Manā Garā un nu jau intensīvāk kā jūs zina, ar ko viņiem Manī ir darīšana.<br />

3] Tas viss ir kādas pilnīgas dvēseles rezultāts. Jūsu dvēseles, izņemot dažas, kā dvēseles par sevi<br />

tādu izpratni gan nekad nesasniegs, bet caur Manu ļoti lielo mīlestību uz jums, jūs tiksiet tā apgaimoti,<br />

ka jūs kļūsiet kā ļoti piemēroti pilnīgai Mana Gara uzņemšanai. Ja jūs tad, ne it kā caur jūsu nopelniem,<br />

bet gan tikai caur Manu mīlestību, žēlastību un līdzcietību kļūsiet Garā atkalatdzimuši, tad jūs darīsiet<br />

vēl vairāk nekā šie mori, — bet ne no jūsu dvēseles pilnības spēka, bet gan no Mana, jūsu par sevi tikai<br />

vājo dvēseļu caurstrāvojošā Gara spēka, caur ko tad, protams, arī jūsu dvēseles uz mūžibu kļūs vienmēr<br />

dzīvības spēcīgākas!<br />

4] Tomēr Es jūs negribu padarīt par brīnumdariem, bet gan par patiesiem cilvēku labdariem. Kad<br />

Mans jūsos pamodinātais Gars kļūs pilnīgi darbīgs, tad jūsu prāts kļūs skaidrs un gaišs, un caur to pa<br />

pavisam dabīgu ceļu jūs noklausīsieties dabas noslēpumus un tās garus vai, respektīvi, dabas pirmsspecifiku<br />

saubstances padarīsiet sev paklausīgas; caur ko jūs sasniegsiet lielas laicīgas priekšrocības, bet kuras<br />

jums jāizlieto labdarības darbiem nabaga cilvēcei!<br />

5] Ja jūs lielās priekšrocības, kurās ar laiku jūs vedīs Mans Gars, izlietosit pēc Manas kārtības, tad<br />

tās jums visā nesīs tūkštoškārtīgu svētību; bet ja jūs tad ar laiku tās pret Manu kārtību atkal sāksit lietot<br />

savtīgi, tad jūs cilvēkiem kļūsit par visu iedomājamu laicīgu nelaimju perēkli.<br />

6] Tas, ko Es jums nu runāju, to Es runāju arī uz visiem, kas tūkstots un vēl tūkstots gados, pāri tā<br />

vai zem tā jums sekos. Pēc tam atkal nāks kāda cita zemes maiņa, caurrūgšanai un apstādināšanai ar un<br />

bez cilvēkiem; jo zeme ir liela un tās garu ir daudz, kas te tiesā gaida likteni.<br />

7] Katrs atkalatdzimušais gan arī var veikt brīnumus, bet ne tā, kā šie mori bez Mana Vārda un<br />

Manas gribas pazīšanas, bet gan ar pilnīgu Mana vārda un Manas gribas un Manas nemainīgās kārtības<br />

pilnīgu pazīšanu. Jo, ja kāds gribētu kaut ko citu, tad tas nevarētu notikt, tādēļ ka Mans Gars viņā tam<br />

nolūkam neizdotu nekādu spēku; jo te dvēsele gribētu tikai pati par sevi, tādēļ ka pret Manu gribu Gars<br />

nekad kaut ko nevarētu gribēt!<br />

8] Bet caur gara atkalatdzimšanu dvēselē dvēselei netiek atņemta viņas pašas brīvā griba un viņas<br />

ārējā izpratne lielā Visuma virknē, kas nepārtraukti izies no Manas mīlestības, no Manas gudrības, kārtības,<br />

varas un spēka.<br />

226. Attiecības starp dvēseli un garu<br />

1] (KUNGS:) “Dvēsele pret garu vienmēr tā attieksies kā laicīga miesa pret dvēseli. Kādas lai vēl<br />

cik pilnīgas dvēseles miesai zināmā mērā arī ir kāda sev piemītoša baudu griba, caur ko dvēsele var tikt<br />

samaitāta, ja viņa tai pievienojas. Kāda pareizi audzināta dvēsele gan nekad nepiekritīs miesas rijīgai<br />

gribai un vienmēr paliks kungs pār viņas miesu; bet pie izkropļotām dvēselēm tas ir viegli iespējams.<br />

2] Bet starp dvēseli un garu tomēr vienmēr valda tikai tādas attiecības kā starp kādu pirmpilnīgu<br />

dvēseli un viņas miesu. Miesai par sevi var būt iekāŗes, cik daudz viņa grib un ar visiem viņas bieži<br />

ļoti asiem dzeloņiem dvēseli vilināt uz izpildīšanu un apmierināšanu, bet pilnīga dvēsele uz to tomēr<br />

vienmēr saka iedarbības bagātu “nē!”. Uz uz mata to pašu dara Mans Gars dvēselē, kurā tas ir pilnīgi<br />

pārgājis.<br />

3] Cik ilgi dvēsele pilnīgi ieiet gara gribā, tik ilgi viss uz mata notiek pēc gara gribas, kas tad arī ir<br />

Mana griba; bet ja savas atmiņas dēļ dvēsele grib kaut ko, kas vairāk attiecas uz jutekliskām lietām, tad<br />

tādos brīžos gars atkāpjas un vienīgi dvēselei atstāj vēlēšanās izpildīšanu, no kā parasti nekas neiznāk,<br />

sevišķi, ja izpildīšanas griba kā labi sasniedzamu sevī satur ļoti maz vai parasti nekā garīga.<br />

4] Dvēsele drīz manīdama savu savtīgo nespēku un neveiklību tad tūdaļ arī atsakās no saviem baudkāriem<br />

sapņojumiem, atkal uz ciešāko apvienojas ar garu un ļauj tam pārvaldīt savu gribu. Te tad dabīgi<br />

242

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!