You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
iedzīvotājs un tas paliks mūžībā; jo caur tādu pareizu pazemību dvēsele ar viņas garu ne tikai kļūst pilnīgi<br />
viens, bet pa lielākai daļai arī miesa.<br />
9] Tādēļ tāds cilvēks arī nekad nejutīs un nebaudīs miesas nāvi, jo visa miesas ēteriskā daļa — kā<br />
tieši dabas dzīvības pilna — jau šaipasaulē kopā ar dvēseli un viņas garu ir kļuvusi nemirtsīga.<br />
10] Caur fizisko nāvi no dvēseles tikai tiek atdalītas nejūtīgas un nedzīvas ēnas, kas dvēselei vairs<br />
nevar izsaukt nekādas bailes un nekādas tālāks sāpes, jo viss miesas sajūtu dzīvais jau sen ir pilnīgi savienojies<br />
ar dvēseli; un tātadkāds tik pilnīgs izveidojies cilvēks jau tāpat vienmēr nejūtīgās un tātad mirušās<br />
miesas ārējo ēnu atkrišanu tikpat maz var sajust, kā ja kādai miesai tās pilnīgas dabas dzīves laikā<br />
nogriež matus vai nagus, kas izauguši no miesas, vai kā ādas blaugznu atkrišanu, kas šad un tad atdalās<br />
no miesas jau tāpat nejūtīgās ādas virsmas. Jo kam pie miesas nekad nebija kāda sajūta, tam arī pie pilnīgas<br />
dvēseles iziešanas no miesas nevar būt nekāda spēja sajust, jo viss miesas jūtīgais un dzīvais jau<br />
iepriekš ir savienojies ar dvēseli unar to nu veido vienu būtni, kas no viņas nekad nevar tikt šķirts.<br />
11] Tagad tu redzi, kas ir īsta pazemība un ko tā panāk, un tā tu turpmāk centīsies pēc šī tikuma!<br />
Kas nu šim tev no Manis teiktam uzticīgi seko, tas sevī pārliecināsies, ka šie viegli aptveramie vārdi,<br />
kaut arī doti bez kāda daiļrunīga tukša spožuma, nāk ne no cilvēka, bet gan no Dieva. Un kas pēc tiem<br />
dzīvo un rīkojas, tas pa pareizu ceļu iet uz patiesi iekšējāko garīgas dzīvības pilnību. — Bet nu saki arī<br />
tu Man, vai tas viss tev ir kļuvis pavisam skaidrs un saprotams!”<br />
8<strong>4.</strong> Corela labie nodomi<br />
1] CORELS, pavisam satriekts no pārsteiguma par šīs Manas diezgan plašās praktiskas dzīvības mācības<br />
lielo patiesību un skaidrību, saka: “Visas esamības un dzīvības Kungs un mūžīgais Meistar! No šīs<br />
Tavas Mācības arī bez iepriekšējām praktiskām dzīvības iemaņām es, kas attiecas uz mani, atzinu, ka no<br />
Tavas mutes dzirdēto nav runājis kāds cilvēks, bet gan tikai Dievs, kas radījis debesis un šo zemi un cilvēkus!<br />
Bet visu, ko Tu, ak mīlestības Mīlestība, man nu žēlīgi esi mācījis, es arī praktiski pārnesīšu savā<br />
dzīvē!<br />
2] Es saprotu visu, jo dīvainā kārtā man likās, ka līdzīgus vārdus es jau kaut kur kaut kad būtu dzirdējis<br />
un arī praktizējis. Bet tas var būt bijis tikai kādā sapnī; jo īstenā dzīvē es patiesi nezinātu, kur un<br />
kad man būtu tikusi piešķirta tāda žēlastība! Bet dīvaini vienmēr paliek, ka katrs vārds no Tavas mutes<br />
man likās tik ļoti pazīstams un mani ārkārtīgi draudzīgi ierosināja. Tādēļ viss man arī bija tik ļoti saprotams.<br />
Bet lai nu ir kā ir, — šādi vārdi un šāda Mācība, kas tik dziļi, tik patiesi un uzticami skar visu, kas<br />
cilvēkā saucas dzīvība, nekad nav tikuši izrunāti no kāda mirstīga cilvēka mutes.<br />
3] Kam pēc šiem vārdiem vēl nebūtu jāatrod pareizs ceļš uz savu iekšējo, garīgās dzīvības pilnību<br />
un sevī negūtu spēcīgu dziņu savu rīcību precīzi pēc tiem izkārtot, tam patiesi vajadzētu būt vai nu ne<br />
cilvēkam, vai arī viņam vajadzētu būt tik ļoti spēcīgi saradušam ar dumjo, mirušo pasauli un viņa dvēselei<br />
vajadzētu būt pavisam dimantcietai, citādi gan pavisam nebūtu iedomājams, ka kāds cilvēks, kas<br />
dzirdējis un aptvēris šo Mācību, pēc tās neiekārtotu visu savu dzīvi, kur viņam tak tik gaiši un skaidri<br />
kā sauli pusdienā vajadzētu saredzēt caur to sasniedzamo beigu mērķi! Bet ar to es negribu sevi slavēt,<br />
itkā es jau kaut ko būtu sasniedzis; bet tādas Mācība tīrākās patiesības gaiša iespiešanās dzīvības apziņā<br />
un pilnīgi skaidrs uzskats tomēr jau arī ir kaut kas kam te — mazākais man — jau ir pavisam ievērojama<br />
dzīvības vērtība.<br />
4] Bet kas šo svēto lietu reiz atzīst tik gaiši kā es, tas tak kopā ar mani vairs nebūs nelga un pie visas<br />
tādas dzīvākās atziņas un izpratnes mīļāk nemetīsies visos pasaules netīrumos un peļķēs, lai izzvejotu<br />
smirdošus dubļus, kuros viņam beidzot vajadzētu nosmakt, nekā uzkāpt Horelas un Libanonas gaišajās<br />
augstienēs un tur lasīt dziedinošas zāles, kas dziedina slimas dvēseles un padara viņas pilnīgi veselas<br />
mūžīgai dzīvībai. Zem dziedinošajām zālēm uz Horelas un Libanonas gaišajām augstienēm es saprotu<br />
darbus, kurus atrod tikai uz Tavas, ak Kungs, Mācības patiesības izpratnes gaismas pilnajām augstienēm,<br />
t.i., caur darbošanos pēc vārdiem, kas dzirdēti no Tavas mutes. Bet zem “Horela” un “Libanonas”<br />
es saprotu dievišķo patiesību un dievišķo laipnību, — pēc mana saprāta tāda ir to nozīme.<br />
5] Liels, svēts un pār visu dižens esi Tu, ak Kungs, kas Tu šeit stāvi manā priekšā, — bet nekad lielāks,<br />
svētāks un diženāks kā cilvēkos, kurus Tava mīlestība un gudrība pārvērtusi par Taviem bērniem!<br />
6] Redzi, Kungs, arī Tev tam vajag būt lielākam priekam, ja iepriekš kāda tikai cilvēkveidīga radība<br />
sāk dzirdēt un saprast Tavus Tēva vārdus, jā, beigās pat brīvi no sevis nemainīgi nolemj tā staigāt un<br />
85
Change language