4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

kas te viņu sirdīs sauc: “Oziana, Dievs augstībā, ka mēs Tavu svētāko Vārdu ar mūsu ziņu un gribu caur
kādu grēku nekad neesam apgānījuši!” Viņi tā gan sauc un viņiem uz to arī ir tiesības, bet tādēļ viņi
kādu grēcinieku arī uzlūko ar nosodošām acīm un no viņa tuvuma bēg kā no mēra!
2] Viņi līdzinas ārstiem, kas paši plīst aiz pilnākās veselības, bet tādēļ aiz bailēm varbūt pašiem saslimt
baidās iet tur, kur kāds skimnieks viņiem sauc pēc palīdzības. Vai tad labāks un godājamāks nav
tāds ārsts, kas nebaidās ne no kādas slimības un steidzas pie katra slimnieka kas viņu ir saucis?! Ja viņš
kārdeiz arī tiek no kādas slimības satverts, tad viņš par to nedusmojas, tomēr palīdz slimajam un arī
pats sev. Un tā tas ir pareizi!
3] Tādēļ nāc nu pie Manis un Es tev rādīšu to, ko Mans māceklis tev nevarēja rādīt, proti dzīvības
un mīlestības ceļu, un no tā patiesu gudrību!”
4] Pēc šiem Maniem vārdiem Corels saņem drosmi un pavisam lēniem soļiem nāk pie Manis.
5] Kad viņš bija pie Manis, ES teicu: “Ceļš, kas ved uz gara dzīvību ir ērkšķains un šaurs! Tas nozīmē
tik daudz, ka visu, kas tev šajā dzīvē no cilvēku puses arī vienmēr var atgadīties ļauns, to apkaro ar visu
pacietību un lēnprātību, un, kas tev dara ļaunu, tam to tāpat neatdari, bet gan pretējo; tad tu virs viņa
galvas sakrāsi kvēlojošas ogles! Kas tev sit, tam neatmaksā līdzīgu ar līdzīgu, — labāk saņem vēl vienu
sitienu no viņa, lai starp jums ir un paliek miers un vienotība, jo sirds un gara attīstība dvēselē zeļ tikai
mierā.
6] Kas vien vienmēr tev lūdz kādu pakalpojumu vai kādu dāvanu, tam neko neatsaki, izņemot, ja no
tevis prasītais pakalpojums ir pret Dieva baušļiem un valsts likumiem, ko tu gan jau labi spēsi novērtēt.
Ja kāds tev lūdz svārkus, tad dod viņam līdzi arī mēteli, lai viņš pazīst, ka tu esi māceklis no Dieva skolas!
Ja viņš to atzīst, tad viņš tev to mēteli atstās, bet ja viņš to paņem, tad viņa izpratne vēl ir ārkārtīgi
vāja, un nežēlo mēteli, bet gan to, ka viens brālis vēl nav pazinis Dieva Valstības tuvumu.
7] Kas tev lūdz vienu stundu iet kopā ar viņu, ej ar viņu divas stundas, lai viņam tāda tava pakalpība
kļūst par liecību, no kādas skolas vajag būt tam, kam piemīt tik augsta pašaizliedzības pakāpe. Tādā
kārtā pat kurlie un aklie iegūs mājienu, ka Dieva Valstība ir pienākusi tuvu.
9] Pēc jūsu darbiem jūs pazīs, ka jūs visi esat Mani mācekļi! Jo vieglāk ir pareizi sprediķot, nekā pareizi
darīt. Bet ko līdz tukši vārdi, ja caur darbību tu neiegūsti dzīvību?! Ko tev līdz skaistākās domas un
idejas, ja tev trūkst iespējas tās jelkad realizēt?! Tāpat tev neko nelīdz skaistākie un patiesākie vārdi, ja
tev pašam pirmām kārtām nepiemīt pat griba tos realizēt. Vērtība ir vienīgi pašam darbam, bet domas,
idejas un vārdi ir nevērtīgi, ja tie kaut kur netiek realizēti. Tādēļ katram, kas labi sprediķo, arī pašam
labi jārīkojas — citādi viņa sprediķis nav vairāk vērts kā kāds tukšs rieksts!
79. Par nabadzību un tuvākā mīlestību
1] (KUNGS:) “Pasaulē dvēselei ir ļoti daudz briesmu. No vienas puses tev ir nabadzība; jēdziens par
mans un tavs kļūst jo vājāks, jo vairāk cilvēks no tās tiek nospiests. Tādēļ nekad starp cilvēkiem nabadzībai
neliekat kļūt pārāk lielai, ja gribat, lai viņi staigā pa drošu ceļu!
2] Bet kas jau ir nabadzīgs, tas lai pārtikušajiem brāļiem lūdz nepieciešamo dāvanu; ja viņš atduras
pret cietsirdīgu sirdi, tad lai viņš vēršas pie Manis un viņam jātiek palīdzēts! Nabadzība un posts neattaisno
zagšanu un laupīšanu un vēl mazāk kāda aplaupītā nogalināšanu. Kas ir nabadzīgs, tas nu zina,
kurp viņam vērsties.
3] Nabadzība cilvēkiem gan ir lielas mokas, bet tā sevī nes pazemības un patiesas pieticības cēlo
dīgli un tādēļ arī vienmēr paliks starp cilvēkiem, bet bagātiem tomēr nav viņiem jāļauj kļūt vareniem,
citādi viņi kļūs ļoti bīstami šeit un reiz arī viņsaulē.
4] Ja starp jums ir nabadzīgie, tad Es jums visiem saku: Jums nav viņiem jādod, lai arī viņi kļūtu bagāti,
bet jums nav jāļauj viņiem ciest trūkumu! Kurus jūs redzat un pazīstat, tiem pēc tiesas un taisnības
palīdziet. Bet uz šīs plašās Zemes vēl būs ļoti daudzi, kas ir ļoti nabadzīgi un cieš ļoti lielu postu. Vienīgi
jūs viņus neredzat un viņu vaimanas nedzirdat; tādēļ Es viņus jums nelieku pie sirds, bet gan tikai tos,
kurus jūs pazīstat un kas kaut kur nāk pie jums.
5] Kas no visas sirds būs nabagu draugs, tam arī Es būšu draugs un brālis laicīgi un mūžīgi un viņam
nebūs vajadzīgs iekšēju gudrību iemācīties no kāda cita, bet gan Es viņa sirdī to došu visā pilnībā.
Kas savu tuvāko nabaga brāli mīlēs kā pats sevi un neatstums kādu nabaga māsu, lai kādas dzimtas un
kāda vecuma viņa arī ir, pie tā Es vienmēr nākšu Pats un uzticami Sevi atklāšu. Viņa garam, kas ir mī-
79