You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
atkal sasniedzām Nīlu un kādu no mums agrāk nekad neredzētu ceļu, pa kuru pusdienā nonācām tās<br />
pilsētas tuvumā, par kuru mūsu senči zināja daudz pastāstīt. Mēs apmetāmies apmēram divtūkstots soļus<br />
no pilsētas, bet es un mans kalpotājs iejājām pilsētā, lai izlūgtos mums atļauju kopā ar mums nepieciešamo<br />
ganāmpulku drīkstēt apmesties pilsētas tuvumā.<br />
5] Kad es ar manu kalpotāju nonācām pilsētā, es tiku ielenkts no daudziem ļoti brūniem cilvēkiem<br />
un iztaujāts, kas un no kurienes es būtu. Bet citi tūlīt uzminēja un teica: “Thot e Noubiez!” (“Viņi ir nūbieši!”),<br />
un es teicu: “Jā, es esmu nūbietis un no jums, pilnīgiem cilvēkiem, vēlētos iemācīties daudz laba<br />
un skaista!”<br />
6] Tad ziņkārīgie lika nākt pie mums kādam vecam sirmgalvim un viņš mani par daudz ko sīki iztaujāja<br />
un beigās pat devās uz mūsu apmetni un tikai tur mums tā īsti devās pazīstams, ka viņš esot šīs<br />
zemes augstākais priesteris un vienlaicīgi no Romas iecelts šīs pilsētas un tās tālā apriņķa pārvaldnieks.<br />
Es viņam tūlīt dāvināju septiņas skaistākās govis, divus vēršus un divdemit mūsu smalkvilnas aitas.<br />
7] Tas labo veco vīru darīja ļoti draudzīgu un pēc tam viņš man teica: “Mūsu senā un tīrā gudrība<br />
jums gan ļoti noderēs! Bet nepiesavinieties neko no mūsu pavisam samaitātiem tikumiem, jo tie ir<br />
sliktāki kā ļoti slikti! Šī pilsēta reiz bija valsts lepnums, ko arī gaiši un skaidri vēl izsaka tās nosaukums<br />
Memavise (grieķu Memphis); nu tā ir tikai bez nosaukuma plaša drupu kaudze, par ko jūs drīz un viegli<br />
paši pārliecināsieties!<br />
8] Ļaudīm, kas te vēl ir, pa daļai nav nekāda ticība kādai augstākai Dieva būtnei, un pa daļai viņi atrodas<br />
tumšākā māņticībā, no kuras viņi nekad nav atbrīvojami. Tikai mēs nedaudzie vēl dzīvojam senā,<br />
viena, mūžīga, patiesa Dieva patiesā atzīšanā. Aklā un dumjā tauta tic kādiem tūkstots dieviem; viņi<br />
parāda dievišķu gosu pat dzīvniekiem un to atliekām.<br />
9] Mūsu pirmpriekšteči gan tam jau ielika sēklu, un proti caur to, ka dažiem dzīvniekiem viņu lielā<br />
noderīguma dēļ parādīja sava veida pusdievišķu godināšanu, lai ļaudis vairāk ietekmētu šos derīgos zemes<br />
un mājdzīvniekus rūpīgi kopt. Caur to mūsu sentēvi, protams, gan tikai gribēja toreiz vēl ļoti maz<br />
zinošiem cilvēkiem uzskatāmi attēlot dievišķās mīlestības un gudrības daudzveidīgo izstarojumu leitu<br />
dabā. Bet ar laiku tautu vēsture, jo dziļāk tā paliek pagātnē, kļūst godājamāka un godājamāka, arvien<br />
vairāk tā šķiet kādas dievišķas dvesmas apņemta un sliktiem un negodīgiem ļaužu skolotājiem tad ir jo<br />
viegli pirmsenā senatnē notikušo dievišķot un aklo tautu cik iespējams dziļi aprakt tumšākā māņticībā.<br />
10] Tādēļ jūs, vaļsirdīgie nūbieši, esiet modri un kā korektu patiesību pieņemiet tikai to, ko jūs dzirdēsiet<br />
no manis, bet novēršaties no visa, ko jūs pie ļaudīm redzēsiet un dzirdēsiet, — jo tas ir lsiktāks<br />
par sliktu! Jūs redzēsiet upurējam un izpildām vissādas sliktas ceremonijas; jā, ļoti lielos svētkos priekšgalā<br />
spožākā amata tērpā jūs redzēsiet pat mani. Bet tomēr nepiedauzieties pie tā, jo tam visam līdzi<br />
darbojas tikai mana āriene, bet mana iekšiene ir un vienmēr paliek pie viena, mūžīga, vienīgi patiesā<br />
Dieva, Kura mīlestība ir mana dzīvība un Kura gaisma ir manas patiesās zināšanas un izpratne.<br />
11] Bet tu un tavs kalpotājs kopā ar mani kājām nāciet pilsētā manā mājvietā, kur es tev došu visus<br />
tālākos norādījumus, kā tev un taviem biedriem te izturēties; es jums un jūsu ganāmpulkam arī parādīšu<br />
labu vietu, kur jūs kā svešienieki varat pavadīt veselu gadu, bez kā no kāda tiekat apgrūtināti. Bet tu<br />
un tavs kalpotājs dzīvosiet pie manis, lai es tevi varu daudzās lietās pamācīt.”<br />
12] Es teicu: “Labais priekšniek! Bet no manas rokas tevis žēlīgi pieņemto dāvanu tu gan atļausi, ka<br />
mēs drīkstam to dzīt pilsētā?”<br />
13] Ļoti draudzīgais un ļoti labais priekšnieks teica: “Ne tagad, bet gan tikai pēc trim dienām, kad<br />
jūs pāriesiet citās ganībās. Bet tur jums savas kājas vajag apaut pēc mūsu veida; jo šeit nakts laikā no<br />
vienmēr smilšainā zāliena izlien augšā daudzi mazi insekti un tārpiņi, ielien zem kāju nagiem un ar laiku<br />
rada lielas sāpes. Manā mājā es jūs ar to pēc iespējas labi apgādāšu, jo man ir daudz kalpu, kalpotāju<br />
un vergu.”<br />
14] Mēs, es un mans kalpotājs, kopā ar priekšnieku nu gājām lielajā pilsētā. Pēc apmēram četrtūkstots<br />
soļiem mēs pilsētā nonācām kādā lielā laukumā, kas bija ietverts ar lieliskām celtnēm no rūtainiem<br />
akmeņiem. Vairākas šīs lielās celtnes jau bija ievērojami bojātas, bet daudzas vēl bija labi uzturētas. Viena<br />
sastāvēja no tīrām kolonnām un tālu plašās kolonādes iekšpusē bija ieraugāmas visu veida milzīgi<br />
lielas statujas; bija arī kolonnas, apgādātas ar daudzām zīmēm un rakstiem, kurus pēc tam priekšnieks<br />
man daudzkārt izskaidroja. Līdzās šai kolonnu hallei stāvēja milzīgi liela pils, kurā notika liela rosība.<br />
15] Tad priekšnieks teica: “Skatieties, tas ir mans dzīvojamais nams; nāciet nu iekšā, un aplūkojiet<br />
visu, kas tajā ir!”<br />
197
Change language