You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
3] Ja tas akts miesā ir grēks un novājina dvēseli un garu, kādēļ es cilvēkos viņu vairošanai miesā un<br />
dvēselē esmu licis šo grēcīgo aktu? Vai Es nebūtu varējis panākt vairošanos kādā tīrākā ceļā?! Bet ja no<br />
Dieva kārtības šis vairošanās akts ir vienīgi pareizais un iespējamais, tad Dievam to tak vajag tikpat labi<br />
varēt izdarīt kā cilvēkam! Kādēļ cilvēkiem tas akts ir grēks un Dievam nē? Bet kā Dievs bar būt tīrākā<br />
mīlestība, ja arī Viņam būtu kāda cilvbēku grēcīga vājība?!<br />
4] Dievs kā Dievs nevar nogrēkoties pret Savu kārtību! Bet ja Viņš ir pieņēmis cilvēka dabu, vai<br />
Viņa miesa ir kāda grēka spējīga vai nē? Vai arī Viņam vajag cīnīties pret visiem miesas uzbrukumiem?<br />
Ja Viņam tie ir, kas tiem liek nākt pār Viņu? Vai ir kāds vēl augstāks un vecāks Dievs, kas šo jauno un<br />
tikai vēl topošo stiprina caur visādiem smagiem pārbaudījumiem un Garā atkalatdzemdina? Ja šis jauanis<br />
Dievs nu grēkotu kā kāds cilvēks, vai arī Viņš, līdzīgi cilvēkam, varētu kļūt samaitāts?<br />
5] Vai seniem ēģiptiešiem ar viņu galveno dievu ciltskoku nevarētu varbūt būt taisnība? Urans ar<br />
Geu dzemdināja Kronu (Saturns, laiks), kas savus darbus vienmēr atkal iznīcina. Zevs, kā Krona griba,<br />
caur mīlestību tiek izglābts, slepenībā izaug liels un kļūst ļoti spēcīgs. Zeva vara Uranu un Kronu liek<br />
mūžīgā miera stāvoklī, valda pavisam viens un uz zemes rada cilvēkus, bet par ko pēc šausmīgā, neizpētāmā<br />
Tatuma, kā pirmvecākās dievības noteikuma, tiek ļoti mocīts arī ar daudz cilvēciska. Tatums šķiet<br />
esam tas nepazīstamais <strong>lielais</strong> Dievs; bet nu, zināmā mērā valdīšanas noguris, viņš neredzams un nepazīstams<br />
kādā tīrā meičā ir licis Dieva dzirksteli un šajā jaunā dēlā atjaunoti iecēlis valdīšanas pēcnācēju,<br />
un tas stāv mūsu priekšā un izpilda savus Dieva valdīšanas pirmos mēģinājumus!<br />
6] Es tev gan vēl varētu pavēstīt daudzas tādas fantāzijas, no kurām pastāv tāds šaubu mežs un kurā<br />
tās var deģenerēt citus krūmus un nezāles. Bet tā kā pie tevis šis sēklas grauds ir iznīcināts, tad tu esi tīrs<br />
un par kādu tālāku nezāles uzziedēšanu vairs nevar būt ne runa; un tā ku te nu stāvi pavisam attīrīts,<br />
tad tu arī esi piemērots būt vienam no Maniem pirmajiem mācekļiem.<br />
7] Vispār nu tu to sapratīsi kā un kādēļ šī meitenīte Man pieķeras visā savā mīlestībā. Jo tik ļoti kā<br />
Mani mīl šī meitenīte, Mani nemīl neviens no jums; jo jūsu mīlestība vairāk ir apbrīns par Manu gudrību<br />
un par Maniem jums neaptveramiem brīnumdarbiem. Bet šī meitenīte pavisam tīri Mani mīl Manis<br />
Paša dēļ, jo viņa reiz zina, kas aiz Manis mājo. Un tas ir vairāk vērts, nekā Mani apbrīnot kā Dievu, kur<br />
tak katram vajag būt skaidrs, ka pie Dieva vajag būt iespējamas visas lietas. Tas gan arīir labi, bet tas otrs<br />
ir labāk.<br />
8] Kas tad tev būs patīkamāk, vai ja tevi jau mīl tādēļ, ka esi cilvēks, jeb vai tikai tādēļ, ka kā cilvēks<br />
tu esi gudrs un visās mākslās izglītots? Pirmā mīlestība izriet no dzīvības un atkal satver dzīvību; bet<br />
otra izriet tikai no mākslas intereses un satver tikai to, kam tā pieder, mākslu un zinātni. — Saki nu,<br />
kādu mīlestību tu vērtētu augstāk!”<br />
9] SIMONS saka: “Acīmredzami pirmo! Jo kas mani jau mīl kā cilvēku, tas tad mani kā gudro un<br />
mākslinieku mīlēs vēl vairāk, bet kas mani mīlēs, domādams, ka es esmu gudrais un mākslinieks, tas<br />
ar mīlestību drīz bus galā, ja viņš pieredz, ka es itkā neesmu nekādsa gudrais ne mākslinieks! Tādēļ šīs<br />
meitenītes tīrākā mīlestība uz Tevi, ak Kungs, man patiesi ir mīlestības paraugs, un augstā mērā mūs<br />
visus pārsniedz.<br />
10] Protams, kāda meitenīte gan kādu vīru vieglāk un dabīgāk mīl viņa paša dēļ, nekā kāds vīrs atkal<br />
kādu ortu; bet ja kāds vīrs ar savu prātu un sirdi dziļāk aplūko kāda cilvēka, kāda brāļa vērtību, tasd<br />
viņš, sajusdams un saprasdams sava paša vērtību, arī līdzcilvēku cienīs un mīlēs, nerēķinoties ar viņa<br />
īpašībām. Un ja beigās viņš pie viņa atklāj ļoti apslēptas, ļoti cienījamas īpašības, tad mīlestība uz viņu<br />
noteikti kļūs jo intensīvāka! — Ak Kungs! Katrs tavs vārds un mācība ir liela un dižena patiesība visā<br />
mūžību mūžībā!<br />
176. Cilvēka saplūšana ar Dievu. Simons atzīst savas miesīgās vājības<br />
1] (SIMONS:) “Es nu redzu, ka Tu, ak Kungs, cilvēkiem Sevi pilnīgi atklāj kā Dievu un nekur neko<br />
neslēp līdzīgi seniem praviešiem, kas cilvēkiem vienmēr Tevi parādīja tikai zem biezākā plīvura un mirstīgiem<br />
tiko rādīja Tava tērpa vīli. Viņi gan nodibināja reliģiju un baznīcu; bet kādu reliģiju un kādu<br />
baznīcu? Reliģija bija kāda tiko saredzama zvaigzne, kāds vistrūcīgākais cerību stars no kādas bezgalīgas<br />
telpas dziļumiem dāvāts lejā vistumšākajā naktī ietītai zemei un baznīca bija celtne no cietiem akmeņiem,<br />
templis, ap kuru bija tīri maldu ejas un tumši pagalmi, kuros cilvēki varēja nokļūt, bet nekad<br />
tempļa iekšienē, kur uz zelta galdiem atklāti gulēja visi lielie dzīvības noslēpumi.<br />
188
Change language