Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
12] Kad vēlākās un speciāli pielaistās dabas parādības piespieda pirmo cilvēku pāri atstāt viņu pirmo<br />
viņus barojošo dārzu un uz zemes meklēt tālāk, tas tātad arī nenotika aiz sava veida dievišķām dusmām,<br />
bet gan tikai aiz mīlestības uz cilvēku, lai viņš atkal tiktu atmodināts no savas laiskas kļuvušās<br />
juteklības un pārietu uz darbību un paplašinātu savu pieredzi.<br />
13] Kad Ādams un viņa sieva un dēli redzēja, ka uz plašās zemes gandrīz visur ir ko ēst, viņi uzsāka<br />
lielākus ceļojumus, caur kuriem puslīdz iepazinās ar Āziju un Āfriku. Tas viņus atkal bagātināja ar visādām<br />
pieredzēm. Slepenībā no Dieva Gara vadīti, viņi nonāca atpakaļ viņu pirmajā Ēdenē, un palika tur,<br />
no kurienes tad sākās arī visas zemes iedzīvotāji.<br />
14] Saki man savā sirdī, vai te saredzamas kādas Dieva dusmas vai atriebība?!<br />
143. Grēku plūdi<br />
1] (KUNGS:) “Jā, Dieva Gudrība gan var just nepatiku, ja jau izglītoti un pa daļai nobrieduši cilvēki<br />
saceļas pret Dieva kārtību; bet tādēļ te atkal ir klāt Dieva mīlestība, kas tās lielajā pacietībā cilvēku aplamām<br />
tieksmēm vienmēr prot likt pretī derīgus līdzekļus un viņus atkal vest uz pareiza ceļa, caur ko tad<br />
beigās ar cilvēci vajag tikt sasniegtam Manam galējam mērķim, bez ka caur kādu visvarenu Dieva atriebību<br />
cilvēks tiek spiests būt līdzīgs kādai mašīnai.<br />
2] Bet pat šie līdzekļi nav uzskatāmi kā dievišķu dusmu varas sekas, bet gan tikai kā cilvēku aplamas<br />
rīcības sekas. Jā, pasaulei un dabai no Dieva ir nepieciešmie un nemainīgie vajag likumi, un proti<br />
pareizā kārtībā; bet līdzīgi likumi ir arī cilvēkam pēc viņa formas un miesīgās būtības. Ja cilvēks pret šo<br />
kārtību nu grib sacelties un pārveidot pasauli, tad kādēļ viņš netiek sodīts no kādām brīvprātīgām Dieva<br />
dusmām, bet gan no apvainotas, stingras un fiksētas Dieva kārtības lietās, kurām jābūt tādām, kādas<br />
tās ir.<br />
3] Tu pie sevis nu saki un sev jautā, vai arī grēku plūdi būtu uzskatāmi kā aplamas rīcības sekas. Un<br />
Es tev saku: Jā, tie tas bija! Es esmu modinājis vairāk kā simts pareģu un sūtņu, esmu ļaudis brīdinājis<br />
no rīcības, kas ir pret dabu un DIeva kārtību, un vairāk kā simts gadus nopietni darījis uz nepieciešami<br />
izrietošām miesīgi un dvēseliski šausmīgām sekām; bet viņu ļaunā pārgalvība gāja tik tālu, ka savā aklumā<br />
viņi sūtņus ne tikai izsmēja, bet gan daudzus pat nonāvēja, un ar Mani uzsāka pilnīgu cīņu. Bet Es<br />
tādēļ aiz dusmām un atriebības nekļuvu īgns, bet gan ļāvu viņiem darboties un iegūt bēdīgu pieredzi, ka<br />
neprātīgums un nezināšana — kā pati vainīga pie tā, ka tā ir — ar lielo dabu un Dieva kārtību nedrīkst<br />
darīt visu, kas tai tās aklībā tīk.<br />
4] Redzi, tev ir ļauts uzkāpt no šeienes pret dienvidiem esošajā un ap pieci simts vīru augumu ausgtajā<br />
klintī, un tad pārgalvīgi mesties lejā no klints! Pēc nepieciešamā visu ķermeņu smaguma likuma<br />
tāda pārgalvība tev acīmredzami maksās tavas miesas dzīvību. jautā sev, vai tas tev ir noticis aiz Manām<br />
dusmām un Manas atriebības!<br />
5] Tur pret austrumiem tu redzi augstu kalnu grēdas, kas ir apaugušas bieziem mežiem. Ej ar desmit<br />
reiz simttūkstoš cilvēkiem, pieliec uguni un visus mežus nodedzini, tad kalni tur stāvēs pavisam kaili!<br />
Bet kādas būs tā sekas? Daudzie caur to bezdarbīgi un kaili kļuvušie dabas gari tad sāks brīvā gaisā trakot<br />
un pēc tam neskaitāmi zibeņi, briesmīgākā veida lietus gāzes, nepārtraukta krusa iznīcinās veselus<br />
un plašus apvidus. Tas viss ir pavisam dabīgas to mežu nodedzināšanas sekas. Saki, vai arī te saredzamas<br />
Dieva dusmas un Viņa atriebība?!<br />
6] Bet ja desmit reiz simttūkstoš cilvēki nopietni pūlas norakt kalnus un piepildīt lielus ezerus, vai<br />
ierīkot visplašākos kara ceļus, lai vieglāk vestu karus — ja cilvēki četri līdz pieci simts vīru auguma augstumā<br />
dienas ceļojuma platumā nolīdzina veselu kalnu grēdu, vai apkārt kalniem rok divsimt līdz trīssimt<br />
vīru auguma dziļus grāvjus un caur to atver zemes iekšējo ūdeņu slūžas, tā ka kalni sāk grimt tukšā<br />
kļuvušā lielajā ūdens baseinā un ūdeņi sāk tā celties, ka tie Āzijā kā jūra sāk viļņot pāri gandrīz augstāko<br />
kalnu galotnēm, — pie tam vēl pie šo lielo kalnu izpostīšanas tiek iznīcināti daudzi simttūkstots reiz<br />
simttūkstots morgenu mežu, pie kādiem apstākļiem nu pēkšņi brīvi un bezdarbīgi ir kļuvuši neskaitāmi<br />
miljardi zemes un dabas garu, kuriem iepriekš papilnam bija ko darīt ar skaistāko un auglīgāko veģetāciju<br />
—, jautā sev pats, kādu traci gaisa reģionā spēj uzsākt šie gari? Kādas vētras un kādas milzīgas lietus<br />
gāzes un kādas krusu masas un neskaitāmi zibeņi caur to vairāk kā četrdesmit dienas ilgi uzbruka zemei<br />
no mākoņiem, un kādas ūdens masas pacēlās pāri gandrīz visai Āzijai, un tas viss aiz tīri dabīgiem<br />
iemesliem! Saki, vai te atkal bija Dieva dusmas un Viņa nekad nesamierināmā atriebība?!<br />
151
Change language