4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

dvēseles radīts, bet tādēļ tā nesastāda nekādu otru personību kopā ar visu vai pat bez viņas! Un vēl mazāk
to var teikt par Garu dvēselē; jo kas tad būtu kāda dvēsele bez dievišķā gara viņā? Viņa kļūst pilnīgs
cilvēks tikai caur garu, ja tas viņu ir pilnīgi pārņēmis! Te tad gars, dvēsele un miesa ir pilnīgi viena un tā
pati personība.
7] Pie tam stāv rakstīts: “Dievs radīja cilvēku pilnīgi pēc savas līdzības.” Bet ja cilvēks kā pilnīga
Dieva līdzība ar savu garu, savu dvēseli un savu miesu ir tikai viens cilvēks un ne trīs, tad tak tomēr
Dievs, kā pilnīgākais Pirmgars, apņemts ar kādu tikpat pilnīgu dvēseli un nu mūsu acu priekšā redzams
ar miesu, arī ir tikai viens Dievs un mūžam nekad trīsvienība, it kā pat vēl trīs atsevišķās personās! —
Tāds ir mans uzskats, pie kā es mūžam palieku, bez kā tādēļ gribēdams būt kāda ticības klints!”
8] VISI pie Mana galda saka: “Jānis ir runājis pareizi!”
9] Bet PĒTERIS tādēļ nu grib sevi koriģēt un saka: “Jā, es arī tā domāju, tikai es neesmu tik daiļrunīgs,
lai tik ātri parādītu savu iekšējo izpratni, kaut gan šī lieta vienmēr būs diezgan grūti aptverama!”
10] JĀNIS saka: “Grūti un atkal ne grūti! Pēc tava veida to gan neviens cilvēks uz šīs zemes neaptvers,
— bet pēc mana veida, tā es domāju, atkal pavisam viegli! Starp mums abiem vienīgi Kungam
jābūt pareizam tiesnesim!”
11] ES saku: “Ticība spēj daudz, bet mīlestība spēj visu! Tu. Simon Jūda, ticībā gan esi klints; bet
Jānis mīlestība ir tīrs dimants un tādēļ viņš arī redz daudz dziļāk kā kāds no jums. Tādēļ viņš arī ir
Mans īstenais mīļākais rakstītājs. Viņš no Manis pierakstīšanai saņems daudz ko, kas jums visiem vēl
būs mīkla. Jo tādā mīlestībā ir daudz vietas, bet ticībā tikai kaut kas noteikts, kas te nozīmē: “Līdz šejienei
un tad vairs ne tālāk!” Turieties tikai pie Mana mīluļa domu grauda, jo viņš Mani nodos pasaulei kā
pilnīgu.
12] Par to Pēteris nedaudz apmulst un pavisam slepeni ir vienmēr nedaudz greizsirdīgs uz Jāni. Šī
iemesla dēļ arī Pēteris, pēc manas augšāmcelšanās, kad Es viņu pasaucu, ka viņam jāseko man un jāgana
manas avis, sašuta par to, ka arī Jānis bez Manas pavēles Man sekoja, ko Es tad, kā zināms, Pēterim
aizradīju un pie kam Es arī apsolīju pilnīgāko nemirstību −no kurienes tad tautā nāca teiksma, ka šis
māceklis nekad, pat miesā nemirs.
13] Bet Pēteris Jānim jautāja, kā tad viņš panāk, ka viņš vienmēr izsaka daudz dziļākas atziņas nekā
viņš, Pēteris.
14] Bet JĀNIS teica: “Redzi, es nedzīvoju tavā dabā un tu manā, un man tam nav nekādas mērauklas,
lai varētu noteikt kāda iemesla dēļ mani uzskati ir pamatīgāki un pareizāki. Bet ja Pats Kungs to
mūsu priekšā ir skaļi ir teicis tieši starpību starp ticību un mīlestību, tad ņem to kā atbildi un tavu jautājumu!
Jo kādu pamatīgi pārbaudīt var tikai tas Kungs tā Viņš uz mata ari zinās, kāda starpības starp
mūsu dabām.
15] Ar šo atbildi Pēteris pagaidām bija mierā un tālāk neko nejautāja. Bet nu arī mielasts bija galā
un mēs piecēlāmies un visi gājām uz kalna.
89. Gaismas akmens no Nīlas avota
1] Kad mēs visi pamazām nonācām uz mums zināmo kalnu un ieņēmām savas vietas, tad Markus
kopā ar savu sievu un bērniem pienāca pie Manis un sirsnīgi lūdza Mani, lai Es vēl nākamo dienu vēlētos
palikt pie viņa, jo viņam liekas pārāk sāpīgi, ka Es viņu atstāju jau pirms ausmas.
2] ES teicu: “Tādēļ esi bez raizēm! Es varu iet un palikt, Mani nespiež nekāds laiks, jo Es esmu
Kungs arī pār laiku un visiem laikiem. Bet vēl ir daudzas vietas, kuras man vajaga apmeklēt un Es
apmeklēšu, tomēr viena diena un viena stunda Man nav svarīga tur, kur esmu atradis patiesu, dzīvu
mīlestību.”
3] Ar asarām acīs MARKUS saka: “Ak Kungs un Tēvs, mūžīga pateicība Tev par šo ārkārtīgi lielo
žēlastību! Lai notiek vienīgi Tava vissvētākā griba! Bet Kungs, nakts ir ļoti tumša, jo debesis pārklājuši
lietus mākoņi; vai man nav jāliek uznest lāpas?”
4] ES saku: “Atstāj to, mēs sev jau sagādāsim gaismu!”
5] Tad ES pasaucu Rafaelu un saku: “Āfrikas vidienē, tur, kur ir augstie Komraha kalni un ko kādas
klints iztek Nīlas pirmais avots, desmit vīru augstumā zem nogruvuma tu atradīsi akmeni vīra galvas
lielumā; atgādā to Man šeit, tam šī nakts mums pietiekoši jāapgaismo! Bet kad tu to atnesīsi, tev tas jānoliek
uz tā kailā koka stumbra, lai tas savu gaismu nes tālu un apgaismo apvidu! Bet tas, ka Es ar tevi
91