Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
acis nevar atklāt kādu noteiktu formu.<br />
3] Kādu piemēru piedāvā kādas arfas dziļi skanošās stīgas. Kad tu tām stingri piesit, tad kādu laiku<br />
tās tik ātri vibrē šurp un turp, ka tu stīgas arī saredzēsi tikai kā kādus caurredzama tvaika pavedienus.<br />
Kad stīgu svārtsība ir beigusies, tad to miera stāvokļa dēļ to īstenā forma atkal tiek saskatāma.<br />
4] Līdzīgu parādību tu esi pamanījis, skatot kādu sīcošu mušu, kuras spārnus tu tikai tad vari pamanīt<br />
kā spārnus, kad muša beigusi lidot un caur to sīkšana beigusies; lidojošā stāvoklī tu spārnus esi<br />
redzējis tikai kā ar tvaiku apņemtu mazu mākonīti.<br />
5] Kad miršanas momentā dvēsele iziet no sagrauztās, saplosītās un turpmāk vairs nederīgās miesas,<br />
tad viņa bieži vibrē kādu sprīdi garā vibrācijā un proti tik ātri, ka šurp un turp un augšup un lejup<br />
tūktsoš vibrācijas tu vari pieņemt kā vienu acumirkli. Te tad tādas dvēseles vibrācijas laikā uzņēmīgam<br />
skatītājam ir tīri neiespējami ko saskatīt no kādas dvēseliskas cilvēka formas. Pamazām dvēsele arvien<br />
vairāk un vairāk nomierinās un caur to arī tiek saskatāma kā cilvēciska forma; bet kad vina beidzot<br />
atkal nonāk atpakaļ miera stāvoklī, kas notiek tūlīt pēc pilnīgas atdalīšanās, tad viņa arī tūlīt saskatāma<br />
pilnīgā cilvēka formā, pieņemot, ka caur visādiem grēkiem iepriekš nav pārāk daudz izkropļota. — VAi<br />
tu to saprati?”<br />
6] MATHAELS saka: “Ak Kungs, Tu visgudrākais, kā man tas nebūtu uz labāko jāsaprot? Tu man šo<br />
pamācību izskaidroji kā ar rokām aptveramu! Bet tagad es, piedod man, Kungs, manu zinātkāri, vēlētos<br />
pie tam arī to vēl zināt, kādā valodā tās piecas dvēseles savā starpā runāja. Es pats tomēr arī zinu vairākas<br />
valodas, bet, neskatoties uz to, es nesapratu ne zilbi, ko viņas viena ar otru runāja. Vai šajā pasaulē<br />
vēl pastāv kāda līdzīga valoda?”<br />
7] ES saku: “Ak jā, Birmas priesteri zina šo valodu (sanskrits? — izd.), un tā ir bijusi šīs zemes cilvēku<br />
pirmā valoda; jūsu, senēģiptiešu un dažkārt arī grieķu visas gandrīz pilnīgi izcēlušās no šīs vienas un<br />
pirmās cilvēku valodas. Vai jūs gan domājat, ka jūs saprastu tēvu Abramu, Īzaku un Jēkabu, ja viņi būtu<br />
šeit un runātu tā, kā viņi kādreiz runāja? Ak pavisam nē, jūs no viņiem nesaprastu ne vārda! Jūs tak jau<br />
Mozus <strong>grāmata</strong>s grūti saprotat, kas tak ir ap tūkstots gadu jaunākas nekā Abrams, un cik daudz mazāk<br />
pašu pirmtēvu! Jā, pie jūdiem ļoti daudz kas ir izmainījies, tātad arī valoda, bez kāda otra babiloniska<br />
valodu sajaukuma. — Vai nu tu to saproti?”<br />
8] MATHAELS saka: “Ak Kungs, arī tajā es nu esmu pilnīgā skaidrībā; es ticu arī, ka visiem citiem<br />
tā ir; un tā visu vārdā es atkal vēlētos izlūgties tālāku pamācību!”<br />
9] ES saku: “Tā neizpaliks; bet miršanas sfērā tev vēl ir daudzas pieredzes, un tādēļ tavu brāļu dēļ<br />
tev vajag vēl dažu ko ievērojamāko atstāstīt. Bet kas tev vai kādam citam pie tā ir neskaidrs, to tad Es<br />
jums atkal apgaismošu.<br />
10] Iepriekš Es jums rādīju tapšanu līdz caur matērijas atkrišanas pārejas punktam. Miesīgā nāve<br />
vēl vienmēr ir visas radības šausmas. Tā iemeslu Es jums visā īsumā pavēstīju; bet pie izdevības tas tiks<br />
pierādīts vēl izsmeļošāk. — Bet nu turpini atkal tavu stāstījumu!”<br />
11] MATHAELS saka: “Ak Kungs, tikai ar Tavu tik ļoti mīlestības pilno prasību es vēl vairākus gadījumus<br />
gribu tā atstāstīt, kā es ar savas dvēseles acīm tos esmu skatījis.<br />
130. Gaišredzīgā Mathaela novērojumi pie laupītāju slepkavu sodīšanas<br />
1] (MATHAELS:) “Kad es biju divpadsmit gadus vecs zēns un jau biju spējīgs pavisam vīrišķīgi nopietni<br />
domāt un runāt, tad Jeruzālemē piesišanai pie krusta tika nozīmēti vairāki ļaunāka veida laupītāji<br />
un slepkavas. Viņu bija skaitā septiņi! Tas toreiz izsauca lielu ievērību ne tikai visā Jeruzālemē, bet arī<br />
tālā un plašā apkārtnē. Toreiz romiešu galvenais priekšnieks arī bija kāds Kornēlijs, un pie tam starplaikā<br />
valsts pārvaldnieks. Viņš uz šiem ļaundariem bija ārkārtīgi dusmīgs, jo viņi ar patiesu tīģera dabu<br />
savus sagūstītos cilvēkus tikai savai izpriecai nonāvēja ar visādām neaprakstāmi šausmīgām spīdzināšanām,<br />
un jo ilgāk viņi kādu varēja mocīt, jo lielāks bija viņu prieks. Īsi, jēdziens “velns” viņiem vēl būtu<br />
jau daudz par labs un godīgs!”<br />
2] Te KORNĒLIJS viņu pārtrauc un saka: “Draugs, neaizmirsti tavus man ārkārtīgi vērtīgos vārdus!<br />
Bet par labu tavam uzticami uzsāktajam atstāstījumam man šeit tev vēl vajag piezīmēt, ka tieši es biju<br />
tas pats Kornēlijs! Un nu stāsti atkal tālāk, jo līdz šim te vēl nebija neviena nepatiesa vārda!”<br />
3] MATHAELS tālāk saka: “Tā pavisam klusu un neapzināti es to gan nojautu, jo tavi vaibsti šeit<br />
no tā laika man vēl bija tā diezgan pazīstami, un tas šim manam stāstījumam ir jo labāk, ka tavā augstā<br />
136
Change language