4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

tā lielo spēku un varu!
9] Tādēļ kopiet kociņus, lai to stumbru tiecas taisni pret debesīm un rūpīgi attīriet no visām netīrām
kroplībām, jo ja koki reiz ir izauguši lieli un spēcīgi, un ir pilni izliekumiem, ko pie tiem paveikuši
ļauni vēji, tad ar visiem varas līdzekļiem jūs vairs nebūsiet spējīgi tos iztaisnot.
10] Pirmīt jūs savā priekšā redzējāt uguns mēļu pikas. Savā dvēseļu specifikas vaļīgā un brīva stāvoklī
vēl ilgi nebija noteikts, ka no tām būt jātop ēzeļa mātei. Tikai pēc sekojošas pavēles no eņģeļa puses
daļas sāka savienoties vienā organismā tā, ka beigās vajadzēja parādīties ēzeļa stāvam.
11] Bet tā kā ēzelis te stāv kā jau pilnīgi pabeigts, tad pārvēršana citā dzīvniekā tikko vairs ir iespējama!
Gan nav nekā, kas Dievam būtu neiespējams, bet tad šim ēzelim iepriekš jātiek pilnīgi likvidētam
un visām pamatspecifikām, pieņemot jaunas specifikas, vajadzētu savienoties kādā citā organismā un
aizgādāt daudzās specifikas, kas nu nosaka ēzeļa būtību. Bet tās tak tomēr būtu simtreiz lielākas pūles
un darbs nekā no pirmbūtnēm pareizās attiecībās radīt pavisam jaunu būtni, kas iepriekš vēl nekad nav
bijusi uz šīs zemes virsmas.
12] Tā arī no bērna viss ir viegli panākams, kamēr vīrs vai pat sirmgalvis maz vai neko vairs
nepieņems.
13] Tādēļ pirmām kārtām domājot par savu bērnu pareizu un labu audzināšanu tad jums, jaunajām
tautām, būs viegli sprediķot šo Manu pilno Evanģēliju un labā sēkla arī kritīs uz kādas labas un tīras
augsnes un nesīs simtkārtīgus augļus! Bet, ja jūs saviem bērniem ļaujat augt kā pērtiķi saviem mazuļiem
tad jūs kā nezāles sev sagādāsiet tādu labumu kā pērtiķu bērni saviem senčiem; ko senči savāc, to
viņu bērni pārgalvīgi apēd un izposta; un, ja vecāki viņus no tādas ļaunprātības grib atgaiņāt, tad viņu
mazuļi tūlīt atņirdz pretī savus asos zobus un dzen vecos prom.
125. Jūdas Iskariota dzīve
1] (KUNGS:) “Bet tam jums izteiksmīgs piemērs ir Jūda Iskariots. Viņš bija sava ļoti turīgā tēva un
tāpat viņa līdz nāvei neprātīgi iemīlējušās mātes vienīgais dēls. Sekas bija tādas, ka abi vecāki savu dēlu
pavisam pērtiķveidīgi izlutināja u ļāva viņam lūgt un arī deva visu, ko vien tik jauneklis vienmēr kāroja;
un tā vēl tālākas sekas bija, ka jauneklis, kad viņš bija kļuvis spēcīgs, vecos izdzina no mājām un pats
uzjautrinājās ar pērkamām meičām, cik vien tikai viņa daba varēja panest.
2] Nebija vajadzīgs ilgs laiks, ka jauneklis arī vecāku īpašumu bija tā notriecis, ka abiem vajadzēja
ķerties pie ubagu spieķa un drīz pēc tam aiz dusmām un bēdām arī nomirt.
3] Bet jauneklis, ka nupat tāpat pilnīgi nabags, sāka savu rīcību nedaudz pārdomā un beigās pats sev
jautāt un teica: “Jā, kādēļ es esmu kļuvis tāds un ne citāds? Es sevi neesmu iedzemdinājis un vēl mazāk
dzemdējis; pats sevi es tak tomēr nevarēju audzināt, — un tomēr katrs cilvēks man sauc sejā, ka es esot
nožēlojams nelietis caur saviem palaidnīgiem un ļauniem nedarbiem savus vecākus un visu viņu grūti
nopelnīto īpašumu esmu novedis pie ubagu spieķa un beigās priekšlaicīgi kapā.
4] Ko es tur varu darīt? Tas viss no manis varēja būt ļoti slikti, bet vai es esmu vainīgs, ka vecāki
mani nav izaudzinājuši kam labākam?! Bet ko es nu lai daru? Nabags, bez naudas, bez mājas, bez darba,
bez maizes! Zagt un laupīt būtu tas vieglākais un visātrāk tiku pie kāda laba mērķa; bet ka neveiklam
zaglim tikt notvertam un tad asiņaini tikt sodītam, tas it ka pavisam negaršo saldi! Ar laupīšanu izskatās
vēl sliktāk! — Bet es nu zinu, ko es darīšu! Es iemācīšos kādu amatu, un lai tas būtu senā, dumjā
podniecība, kas manu tēvu padarīja bagātu!”
5] Teikts, darīts! Viņš Kapertaunā gāja mācībā pie kāda pavisam omulīga podnieka un ar lielu čaklumu
īsā laikā šo mākslu iemācījās. Bet vecajam podniekam bija meita, kas drīz pēc tam kļuva mākslas
mācekļa sieva.
6] Bet cik nebēdnīgs mūsu Jūda bija agrāk, tik stingrs un skops viņš nu kļuva kā podnieka meistars.
Viņa sieva bieži nobaudīja viņa cietsirdību. Viņš darināja labu preci un sāka apmeklēt visus tirgus, un
saviem mājiniekiem lieka ciest trūkumu un strādāt līdz asiņainiem sviedriem. Ja viņš no kāda tirgus
atnāca mājās ar lielu daudzumu nauda, tad viņš ar ko nedaudz gan rūpējās par saviem čaklajiem strādniekiem;
bet ja viņš atnāca mājās ar nelielu peļņu, tad viņa nabadzīgajā mājā pieredzēja viņa bardzību.
7] Lai līdzās savai podniecībai sev sagādātu vēl kādu blakus peļņu, viņš nomāja ari kādu zvejas vietu
un pirms pāris gadiem saka nodoties dabiskai maģijai, tādēļ ka viņš Jeruzālemē vairākas reizes bija redzējis,
cik ļoti daudz naudas tur nopelnīja daži ēģiptiešu vai persiešu magi. Bet neko krietnu viņš nere-
131