You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tikpat maz žēlosies, cik kāds tavs mazais pirkstiņš ir žēlojies, ka tas nav kļuvis par tavas galvas aci! Saki<br />
nu man, vai tu ar šo atbildi esi mierā!”<br />
8] KIRENIJS saka: “Kungs — vairāk kā pilnīgi! Ar tādu ļoti dumju jautājumu es pie Tevis vairs nekad<br />
nenākšu. Bet nu pavisam netraucēts esi žēlīgs ļaut mums kaut ko redzēt.”<br />
11<strong>4.</strong> Skats dabas pasaulē<br />
1] ES saku: “Redzat, Es to gaismas lodi no Āfrikas vidienes liku atgādāt šurp ar nolūku, lai jums<br />
zināmā veidā bez brīnuma, vairāk kādā jums līdz šim vēl pavisam nezināmā dabīgā ceļā atklātu dabas<br />
garu pasauli.<br />
2] Šī akmens gaismai ir tā īpašība caur pakrūti uz dzīvības nerviem tādā veidā iedarboties, ka pēc<br />
ilgākas šīs gaismas iedarbības dvēsele savas redzes spējas noved tur un caur to sāk redzēt pat apslēptākās<br />
lietas. Jūsu redze nu tiek pilnīgi pārcelta tur un caur to jūs ar aizvērtām acīm redzēsiet labāk kā ar<br />
vaļējām miesas acīm.<br />
3] Uz dažiem cilvēkiem arī Mēnesim ir kāda līdzīga iedarbība, tomēr nekad ne tik augstā un pilnīgā<br />
pakāpē kā tieši šī akmens gaismai. Aizveriet nu savas acis un pārliecinieties, vai tad ar pakrūti jūs neredzat<br />
labāk nekā ar dabas acīm!”<br />
4] Pēc šiem Maniem vārdiem visi aizver acis un nevar vien pietiekami nobrīnīties par dvēseles caur<br />
pakrūti visasākām redzes spējām.<br />
5] Tikai MATHAELS un ČETRI VIŅA PAVADOŅI teica: “Šī brīnumainā skatīšanās mums pavisam<br />
nav sveša; jo mēs tādā veidā iezi redzējām visdīvainākās lietas un bieži staigājām pāri vietām, kuras<br />
dabīgi nomoda stāvokli neviens mirstīgais nevarētu pārvarēt bez briesmīgākā kritiena un pie tam visu<br />
gaisu, kā arī jūras, ezeru un upju u strautu ūdeņus vienmēr redzējām cieši piepildītus ar visādām brīnumainām<br />
būtnēm un maskām, kas gaisā ātrāk vai lēnāk stumās prom visos zināmos vēja virzienos; tās<br />
arī lidinājās augšup un lejup, drīz lēnām, drīz pavisam ātri griezās apļos. Dažas līdzīgi sniega pārslām<br />
nosēdās uz zemes un ātri zināmā mērā ielīda vagās, dažas kā rasa tika no stādiem uzsūktas, citas no<br />
augsnes un citas no visādiem iežiem.<br />
6] Tās augsnē ielīdušās un no stādu un akmeņu pasaules uzsūktās vairs neparādījās; bet kur trūdēja<br />
kāds koks vai zāle vai kas dzīvniecisks, tur sākumā vieglu mirdzošu tvaiku izskatā pacēlās visādi jauni<br />
veidojumi, kas drīz saķērās simtstūkstošos un sakusa kopā jau pavisam labi izveidotā formā.<br />
7] Ja forma reiz bija gatava, tas vairs nevilkās ilgi, līdz šī forma kā apgādāta ar kāda veida pašas apziņu,<br />
sāka kustēties un uzvedās kā suns, kas kaut ko meklē, ko viņa deguns ir kaut kur saodis.<br />
8] Mēs šīs būtnes parasti redzējām pielidojam pie aitu, kazu, liellopu ganāmpulkiem. Ja tās kādu<br />
sasniedza, tad palika starp tiem; un ja dzīvnieki izdarīja kopošanās aktu, uz ko tās dzīvniekus, liekas,<br />
ļoti ierosināja, tad tās no dzīvniekiem, kas kopojās, kā rasa no jau nedaudz sakaltušas zāles vēlreiz tika<br />
iesūktas un vairs neparādījās.<br />
9] Daudzas tādas formas steidzās arī uz ūdeņiem un, viegli slīdēdamas, kādu laiku peldēja apkārt<br />
pa tās virsmu. Pēc tam dažas droši ienira zem ūdens, dažas sadrūzmējās vairāk kopā par miglainu masu<br />
un tikai tad nogrima lejā, kad sakusa kopā kādā jaunā formā, kas nereti izskatījās līdzīga kādam ūdens<br />
dzīvniekam.<br />
10] bet kas bija tas dīvainākais, mēs kā tagad no ūdens vienmēr redzējām paceļamies tūkstots veidu<br />
būtnes, maskas un formas un starp citu tām bija visādu lidojošu insektu, kā arī katra iespējama veida<br />
sugas mazu un lielu putnu izskats. Tām nepārprotami bija pavisam labi veidoti spārni, kājas un citi locekļi;<br />
bet viņi tos neizlietoja kā putni, bet pie viņiem viss karājās un viņi tad lidoja gaisā apkārt vairāk<br />
kā pūkas un pārslas. Tikai kad viņu tuvumā pielidoja kāds īsts putnu bars, pie šīm miglainajām maskām<br />
un formām redzēja patiesas dzīvības dziņas; viņi tad arī drīz devās līdzi baram un īsā laikā no tā tika<br />
apēsti.<br />
11] Bet no augšas mēs vienmēr redzējām nolīstam lejā gaišus putekļus, dažkārt vairāk, dažkārt mazāk<br />
blīvus un sevišķi bieži tie bija ieraugāmi virs ūdens virsmas. Ja šos putekļus aplūkoja tuvāk, tad pie<br />
tiem atrada kādu formu, kas līdzinājās vai nu vismazākai oliņai avi ļoti mazam ūdens dzīvnieciņam, bet<br />
šie putekļi no ūdens arī tika tūlīt aprīti.<br />
12] Ak, ja tam būtu laiks, te būtu ļoti daudz kas pastāstāms. Bet tas, ko mēs iepriekš redzējām mūsu<br />
nelaimīgajā stāvolī, to mēs nu atkal redzam ar patiesi aizvērtām acīm un šis skats mums atkal atmodina<br />
117
Change language