11.04.2018 Views

4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

dīt, bet ar visiem Romas ieročiem tu nekad nespēsi locīt mana dzīvības principa taisno līniju; bet ja tev<br />

ir kādi citi un trāpīgāki prāta pamati stingri likumīgajam īpašumam, tad es gribu tos uzklausīt un pēc tā<br />

kārtot savu turpmāko dzīves veidu!”<br />

45. Corelam vajag uzklausīt patiesību<br />

1] KIRENIJS pārsteigts nedaudz slepeni Man saka: “Kungs! Tu pirmīt man iepriekš teici, ka tas cilvēks<br />

esot īsti dumjš un ļauns un šis cilvēks visā kārtībā runā kā pagānu pirmais advokāts! No jūdisma<br />

viņš gan paņēmis maz, bet mūsu un senās grieķu valsts likumos viņš ir tikpat izglītots kā kāds no mums<br />

un viņam nebūt nav daudz ko iebilst. Es nu gaidīju uz kādu rupju dumjību, bet veltīgi, — viņš tikai kļuva<br />

arvien gaišāks un savas zādzības aizstāv tādā veidā, ka pret to gandrīz nekas nav iebilstams. Kas pie<br />

šādas perspektīvas ar viņu būtu darāms?”<br />

2] ES saku: “Lai tas tikai paliek; visu, ko viņš pēc savas ļauni dumjās idejas atrod par pilnīgi saprātīgu,<br />

viņš pats pārliecinošā veidā apgāzīs! Bet nu tikai pārbaudi vēl tālāk; jo Man ir ļoti svarīgi, lai jūs<br />

īsti skaidri un gaiši mācītos atšķirt tā dēvētos cilvēciskas asprātības pamatojumus no cilvēciska saprāta<br />

pamatojumiem!”<br />

3] KIRENIJS saka: “Nu, te es tomēr esmu augstākā mērā ziņkārīgs, kas te beigās nāks klajā!”<br />

4] CORELS jautādams saka: “Augstais Romas pavēlniek! Kas man sagaidāms un atļauts? Vai tu esi<br />

manos uzskatos, vai arī man jāpieņem tavējie, bet kurus tu protams vēl neesi pateicis?”<br />

5] KIRENIJS saka: “Pirms es tavu vēlēšanos izpildīšu vai neizpildīšu, līdz tam mēs viens ar otru vēl<br />

dažu ko pārrunāsim! Tu man šķieties esam asprātīgs savādnieks, un tavs godīgums, šķiet, nesniedzas<br />

tālu. Vai tu minēto četrus mājlopus esi atradis lielajā mežā maldāmies apkārt to likumīgajam īpašniekam<br />

tieši kā jau tāpat zudušus, jeb vai tomēr kaut kur citur un vai tu arī savus mājas darba rīkus esi<br />

atradis, to mēs pagaidām atstājam. Bet nu es tev saku ko citu un tas pastāv tajā, ka šeit manā sabiedrībā,<br />

— kā citās vietās nu ir tik gaižredzīgi cilvēki, kuri par savām gaišredzības spējām jau nodevuši tūkstots<br />

pierādījumus un ka viņu ļoti vienkāršiem izteicieniem tā ticu, ka tie nevar tikt atspēkoti caur simttūkstoš<br />

pretpierādījumiem.<br />

6] Redzi, viens tāds vīrs, kad tu tiko vēl biji atstājis pilsētu, man teica, ka tu nāksi un ko tu no manis<br />

prasīsi! Pirms es tevi ieraudzīju, es jau zināju, ka tev notikusi nelaime. Tu to viegli arī būtu varējis novērst,<br />

ja tu būtu palicis mājās, bet tavi nelikumīgie uzskati par īpašuma likumīgu aizsardību dzina tevi<br />

degošās pilsētas ielās, lai nelegālā ceļā atkal kaut kur kaut ko piesavinātos. Pa to laiku tavu salmu būdu<br />

satvēra uguns un ātri iznīcināja tavu nelikumīgo īpašumu. Tas ir saprotams, ka pie šiem apstākļiem tava<br />

kalpone tevi atstāja, jo viņa tevi pazīst un zina, ka tu esi cilvēks, kuram šādā gadījumā pavisam nevar<br />

uzticēties.<br />

7] Jo lai arī cik ļoti pie citiem tu esi pret privātīpašumu, bet savā mājā tomēr gribi būt netraucēts un<br />

pilnīgi drošs! Nu bet tavu māju iznīcināja uguns un elementu tu nevari saukt pie atbildības, jo tas tev<br />

noteikti nedotu nekādu atbildi, bet savu kalponi tu uz stingrāko būtu ņēmis priekšā un uz nežēlīgāko ar<br />

viņu apejoties viņai uz dzīvību un nāvi vajadzētu zaudējumu atlīdzināt, jo tu stingri apgalvotu, ka uguns<br />

tev visu iznīcinājis tikai caur viņas nolaidību.<br />

8] Redzi, to un vēl citu par tevi iepriekš pateica tādi cilvēki, kuriem es dāvinu vairāk ticības nekā<br />

Romas un Atēnu dieviem. Bet mūsu likumos ir izteiciens, kas skan tā: “Audiatur et altera pars!” (Uzklausi<br />

arī pretējo pusi! — izd.) Un tādēļ tu man vari dot kādu pretpierādījumu sevis attaisnošanai, kādu<br />

tu zini un vari, no manis viss tiks uzklausīts ar lielāko pacietību!”<br />

46. Corels lūdz atļauju doties prom<br />

1] Nedaudz pārdomādams, CORELS saka: Augstais pavēlniek! Ja jau tu iepriekš apgalvo kādam tavam<br />

pārbaudītam pareģim dāvināt vairāk uzticības, nekā simttūkstoš citiem lieciniekiem, te es tad tomēr<br />

vēlētos zināt, kādam nolūkam te no manas puses būtu labi kāds katrā ziņā bezprātīgs iebildums!<br />

Pret tavu lai uz kāda pamata balstīto nemainīgo ticību neiespējami dot kādu pretpierādījumu! Pie tam<br />

tavās rokās ir lielākā vara! Kas te varētu sākt ar tevi strīdēties?!<br />

2] Ko tas man līdz, ja arī es tev visstingri saku, ka tas tomēr tā nav? Tu man liksi priekšā gaišreģi,<br />

kas man vēlreiz sejā teiks to, ko tu man jau teici, un es ar savu iebildumu īsti sēžu visu peļķu peļķē. Īsi,<br />

46

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!