11.04.2018 Views

4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

pielūgta un augsti godāta iespējamākā patiesībā, ko viņš tad teica: “Ne ļoti tālu no šejienes un, proti, lielajā<br />

klinšu templī Ja bu sim bil (t.i., “es biju, esmu un būšu”)! Caur lieliem un augstiem vārtiem ceļš ved<br />

lielās kalna halles iekšienē. Tā ir greznota ar kolonnām, kas visas izkaltas no klints. Starp katru tādu kolonnu,<br />

mazākais, divpadsmit vīru augstumā stāv apbruņots milzis, tā ir kā viņš balstītu tempļa griestus.<br />

10] Iekšiene caur arku atšķirta trijās hallēs, bet katras abos sānos stāv septiņi tādi milži, kopā katrā<br />

no trim hallēm četrpadsmit milži, tie ir no Dieva izejošo septiņu garu simboli. Bet hallēs tās trijos<br />

nodalījumos ir sešreiz septiņi tādi milži; tas parāda, ka Dievs jau kopš visas radīšanas sākuma bija licis<br />

sešu laika posmus, un ka katrā šajā bezgala ilgajā un vienmēr iedarbīgā laika posmā visu ir nesuši un<br />

visur ir darbojušies tie paši gari. Katra no garās, trīsdaļīgās halles sešām malām ir greznota ar visādiem<br />

zīmējumiem un figūrām, no kurām senā gudrība iesvaidītie var atšifrēt visu, ko Dieva Gars ir atklājis šīs<br />

zemes pirmgudriem.<br />

11] Triju haļļu galā vēlreiz atrodas I-zis aizklātais tēls, atklātais Ou-sir-iz, un I-zis priekšā vienā altārī<br />

cita akmenī iekalti stāv vārdi: Ja-bu-sim-bil! Pie tempļa ieejas abās pusēs vārtiem atrodas divi milži<br />

sēdošā stāvoklī un attēlo Dieva četru galveno elementu spēku dabā. Tas, ka viņi sēž, apzīmē kārtību un<br />

mieru, kurā tie no Dieva likti, Lai pēc Dieva gribas kalpotu visai radībai.<br />

12] Kāds uzrakts virs vārtiem šīs svētākās vietas apmeklētājam atgādina, ka svētajās hallēs viņam jāieiet<br />

ar koncentrētu garu. Kas ienāk pirmajā hallē, tas abus pirmos pīlārus atrod izgreznotus ar pavisam<br />

savdabīgiem zīmējumiem un figūrām; tām zem izteiciena “Dieva kari” jāattiecas uz sava veida pasaules<br />

cīņu.<br />

13] Nu, te es pats esmu par maz dziļi izglītots senajās gudrībās, lai jums to varētu tālāk un dziļāk<br />

izskaidrot! Septiņās dienās es jūs grib aizvest uz turieni, kur jūs paši varēsit to apskatīt. Protams, laika<br />

asais zobs pie šīs pirmsenās svētnīcas ir daudz ko iznīcinājis, bet ļoti daudz vēl ir saglabājies pavisam<br />

labi un jūs varat ļoti daudz mācīties!<br />

14] Nu, kādas sajūtas tad mūsos sāka uzdīgt! Un mēs tikko varējām sagaidīt dienu, kurā mūsu<br />

priekšnieks mūs vestu uz aprakstīto svētnīcu. Kad tā diena beidzot pienāca, un mēs uz mūsu kamieļiem<br />

rikšojām uz turieni, kā sāka kvēlot mūsu sirdīs, kad mēs tikai sākām tuvoties mazajam priekštemplim,<br />

kam bija jābūt dažu pirmsgudro apbedīšanas vietai! Bet kā mums pukstēja sirdis, kad mēs nonācām<br />

lielā klints tempļa vārtu priekšā! Kādu neaprakstāmu iespaidu atstāja to četru personificēto elementu<br />

izskats un kad ar degošām lāpām ienācām tempļa iekšējā hallē, mēs gandrīz nebijām spējīgi izteikt ne<br />

vārda! Bet kādēļ viss tas mūs tik spēcīgi aizgrāba? Tādēļ, ka tur mēs šķitām esam tuvāk visaugstākai, patiesai<br />

Dieva būtnei nekā kaut kur citur pie Memfisas.<br />

15] kad tad raudot un nopūšoties mēs brīnumaino templi atstājām un labais priekšnieks mums<br />

daudz ko darīja zināmu par zemes pirmlaikiem, cik ļoti aizkustinoši viss tas mūs ielīksmoja un beigās<br />

visu zemi jau sākām uzskatīt par vienu lielu Dieva templi! Vai tajās pāris dienās bija karsts vai vairāk<br />

vēss laiks, to mēs pavisam nejutām, jo mūsu prāti bija pilnīgi aizņemti un, proti, vienīgi ar visu to, ko<br />

Dieva Pirmgars mums bija vēlējies izskaidrot. Un tomēr mēs acīmredzami kļūdījāmies. Mēs tad gan<br />

zinājām daudz, bet I-zis palika aizklāta un aizplīvurota, un neviens mirstīgais nespēja pacelt mūžīgās<br />

dievības mistisko plīvuru.<br />

19<strong>4.</strong> Oubratouvisars savējiem rāda Dieva personību Jēzu<br />

1] (OUBRTOUVISARS:) “Tikai mājas, mūsu karstajā zemē es saņemu tās parādības. Es jums tās<br />

atstāstīju tik uzticami, kā tās caur visaugstāko Gara žēlastību man tika piešķirtas, un jums visiem par to<br />

bija vislielākais prieks, ka jūs par to draiskojaties kā jaunas avis pļavā. Bet cik priecīgi un līksmi jūs arī<br />

pie tam bijāt, tad tomēr savās sirdīs jūs tomēr pavisam cēli mani par to apskaudāt, pie kam jūsos arvien<br />

lielāka kļuva vēlēšanās arī saņemt tādas parādības. Kad pēc septiņas reizes man zināmā darītā slepenā<br />

iekšējā norādījuma ar divdesmit biedriem devāmies ceļojumā uz šejieni, tad bez manis jūs mājas tikko<br />

pusi dienas varējāt izturēt. Jūs man sekojāt un šeit esat mani brīnumaini panākušas.<br />

2] Nu mēs esam man parādības norādītajā svētākajā vietā un te ir bezgala daudz vairāk kā Memfisa,<br />

Karug zu Korag un lielākais pasaules templis Ja bu sim bil, bezgala daudz vairāk kā slepenības pilnais<br />

Izīdas tēls! Jo skatāties turp — pie tā lielā galda! Tā vidū, tērpts rožu sārtā un virs tā zila ieloču mētelī<br />

tērpts, virs kura pleciem bagātīgi viļņojas zeltaini mati, ne tikai visaugsti garīgi, bet arī ķermeniski sēž<br />

visaugstākā Dieva būtne — visdzīvākais atklātais Izīdas tēls.<br />

209

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!