11.04.2018 Views

4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

āk miers un drīz kļuva saskatāms pērtiķis kā pēdējā pirmradība; bet pilnīgi sevis satveršanai vajadzēja<br />

kādu ilgāku mieru, un tad vēl vairāk miera, līdz atkal kļūt sevi pazīstošai un sevi pilnīgi apzinošai. Tādēļ<br />

viņš arī ilgāku laiku vairāk instinktīvi nekā zinādams, kas te noticis, tupēja vietā, kurā viņa miesa bija<br />

nokritusi no koka.<br />

13] Bet pamazām arvien vairāk atgriezās apziņa un sevis atkal pazīšana un vienlaicīgi pērtiķis arī ieguva<br />

vienmēr cilvēciskāku izskatu un sāka piecelties. Viņa dvēseliskā, vienmēr tālāk sniedzošā uztveres<br />

sajūta sāka pamanīt sava laicīgā tēva nelaimīgās dvēseles tuvumu. Viņš pameta savu vietu, kurā tupēja,<br />

pēc savas sajūtas devās pie dīķa un nu pilnīgi pazina sava tēva ar desmitkārtīgiem cilvēciskiem lāstiem<br />

apgrūtiņāto un mocīto dvēseli.<br />

14] Te viņā pamodās bērna mīlestība, bet vienlaicīgi ar to arī jautājums par Dievu un Viņa patieso<br />

taisnīgumu; bet viņā tomērt pamodās pavisam taisnīgas dusmas pret lāstiem, kurus cilvēki savā bezgalīgā<br />

augstprātībā iedrošinās mest pret nabaga, bet pamatā daudz labākiem līdzcilvēkiem. Ar to nu jau<br />

daudz pilnīgākais cilvēks pērtiķis sevī sajuta arī spēku uzsakt cīņu ar tiem desmit lāstu velniem, kas<br />

melnu pīļu izskatā pārmērīgi mocīja viņa tēva dvēseli.<br />

15] Šajā paaugstinātā pašapziņā cilvēks pērtiķis metās dīķī, un savas bērna mīlestības uz tēvu dzīts,<br />

starp tiem desmit lāstu velniem uzsāk ļoti ļauni saimniekot un nedaudz acumirkļos tie ir iznīcināti, un<br />

caur to cilvēks pērtiķis iegūst gandrīz jau pilnīga cilvēka izskatu.<br />

16] Bet viņa mīlestība arī mirušā tēva dvēselē sāk dzīt jaunas dzīvības saknes. Tas dēlam dod vēl vairāk<br />

mīlestības un spēka, un ar to viņš tad tēvu izvelk no viņa bojā ejas un pazudināšanas vietas un tātad<br />

nes viņu sausumā, kur caur dēla mīlestību arī tēva turpmākai esamībai izveido un atrod stingru miera<br />

pamatu. Bet tā kā zēna mīlestība pieaug, tad kļūst gaišāka arī viņa gaisma, un no šīs gaismas viņš pazīst<br />

savu spēku nepietiekamību un pavisam spēcīgi vēršas pie Dieva, lai Viņš palīdzētu viņa tēvam. Un palīdzība<br />

neizpaliek; nāk tērpi un spēks promiešanai labākā un pilnīgākā dzīvības sfērā, kur tēva dvēsele,<br />

barota no dēla vienmēr pieaugošās mīlestības atkal iegūst garīgu miesu un asinis un tā beigās kļūst spēcīga<br />

pazīt Dievu un ieiet Viņa kārtībā — kas pie pašnāvniekiem vienmēr ir neparasti grūta lieta.<br />

152. Pašnāvnieku un viņu stāvokļu viņpasaulē atšķirīgie veidi<br />

1] (KUNGS:) “Bet pie pašnāvniekiem arī ir starpība. Ja kads tā iemesla dēļ ņem savu miesas dzīvību,<br />

ka caur kādu citu viņa lielā augstprātība tika pārāk pazemota un viņam nav nekāda iespējamība par<br />

to atriebties, tad tas ir iepriekš nodomātas pašnāvības kāds ļaunākais veids. Kāda tāda veida pašnāvība<br />

pie kādas dvēseles nekad nevar tikt pilnīgi vērsta par labu. Tas prasīs tūkstots reiz tūkstots gadu, lai tāda<br />

dvēsele, mazākais, viņas sausajiem, bez mīlestības šķietamajiem kauliem sasniegtu tikai apvalku, nerunājot<br />

par kādu visas viņas būtnes iemiesošanos, jo iemiesošanās tieši ir mīlestības produkts un arī atkal<br />

atmodina mīlestību.<br />

2] Ja kāds uzlūko kādu jaunavu, kas viņas miesīgās formas sfērā ir ļoti pilnīga un krāšņa, tad tāds<br />

stāvs viņu tūliņ caur un caur aizgrābj un viņa sirds izjūt ilgas šo jaunavu varēt dēvēt par savu. Jā, kādēļ<br />

tas tā? Jo jaunavas miesīgais krāšņums ir tikai lielas mīlestības produkts! Bet kam kā substance ir pamatā<br />

mīlestība, tas var un tam vajag līdzcilvēkos arī pamodināt to, kas pats tas ir.<br />

3] Bet pieejam pie kādas citas jaunavas, kas ir šausmīgi vāja, un Es jums saku, ka viņa nevienu sirdi<br />

nevarēs sevišķi spēcīgi sajūsmināt; slepenībā viņu nožēlos, bet diezin vai kāds viņā iemīlēsies. Kādēļ tad<br />

atkal tā? Jo pār viņu daudz par maz ir tas materiāls, kas ir tikai mīlestības produkts!<br />

4] Kāda dvēsele, kas jau šeit bija tīra mīlestība, viņpasaulē izskatās pievilcīgi krāšņa un tātad pēc<br />

formas ārkārtīgi pilnīga. Turpretī kāda skopulīga un ļoti savtīga dvēsele viņpasaulē izskatās ļoti vāja; bet<br />

nedaudz miesas un asinis te vēl vienmēr ir, jo kādai tādai dvēselei tak mazākais vēl ir mīlestība pašai uz<br />

sevi. Bet pašnāvniekam pilnīgi trūkst arī šīs mīlestības, un tādēļ viņa dvēselei viņpasaulē nepieciešami<br />

vajag izskatīties kā pavisam sakaltušam skeletam. Bez tam vēl svarīgi vai kādam cilvēciskam, vai kādam<br />

dzīvnieciskam skeletam!<br />

5] Mēs jau iepriekš pieskārāmies tam, ka var būt vairāku veidu pašnavības un sliktākās Es jau izsmeļoši<br />

minēju. Nu, kāda slikta veida pašnāvnieks viņpasaulē neparādās kāda cilvēciska skeleta formā,<br />

bet gan kāda pūķa, čūskas vai ļoti plēsīga dzīvnieka skeleta formā. Kādēļ? To jūs nu gan ļoti viegli varat<br />

iedomāties! Tāda dvēsele nekad vairs nevarēs ieiet kādā pilnīgā dzīvīabs pilnībā.<br />

6] Līdzās ir pašnāvnieki greizsirdības dēļ uz kādu jaunavu, kad bez viņas vainas kāds cits viņai patīk<br />

161

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!