Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Es domāju, ka te pietiekami tika pieminēta arī nabadzība.<br />
2] Bet ka ne katrs uz šīs zemes dzimis cilvēks kļūst un var būt zemes īpašnieks, tā iemesls ir tīri lietu<br />
dabā. Nedaudzie pirmie zemes cilvēki zemes gabalus, protams, varēja viegli sadalīt, jo toreiz visi zemes<br />
gabali vēl bija bez saimnieka! Bet tagad zeme, sevišķi tās auglīgajos zemes gabalos, tiek apdzīvota no<br />
gandrīz neskaitāmi daudziem cilvēkiem un starp tiem no ģimenēm, kuras ar daudz dzīvības briesmām<br />
un sviedriem vaigā jau sen tos apstrādāja, tos attīrīja un padarīja auglīgus. Tām iemērīto zemes īpašumu<br />
vairs nevar apstrīdēt, bet gan vispārējas labklājības dēļ to vajag stingri aizsargāt, lai tiem, kas caur<br />
savu čaklumu zemes augsni svētijuši, viņu daļa netiek atņemta, jo viņiem ik gadus to vajag apstrādāt ne<br />
tikai sev, bet līdzās jau vēl simts citiem cilvēkiem, kuri nevar kādu zemi iegūt.<br />
3] Kam pieder lieli zemes īpašumi, tiem vajag būt ļoti daudziem kalpiem, un viņi visi, kā pats īpašnieks,<br />
dzīvo no tā paša īpašuma. Vai kalpiem tas būtu labi, ja katram no viņiem dotu līdzīga lieluma<br />
zemes īpašumu? Vai viens cilvēks to varētu gan apstrādāt? Un ja kādu laiku viņš to arī varētu, — bet kas<br />
notiktu tad, ja viņš saslimtu un kļūtu vājš? Vai tad nav daudz labāk un gudrāk, ka tikai nedaudziem pieder<br />
kas pastāvīgs un viņiem ir kambari un krājumi, nekā ja visi cilvēki, jā, pat jau jaunpiedzimuši bērni,<br />
nebūtu nekas cits kā izolēti zemes īpašnieki, pie kāda iekārtojuma beigās, un tas pavisam noteikti, nebaltās<br />
dienās nevienam nebūtu nekādi krājumi?!<br />
4] Tālāk Es tavam matemātiskam pāram jautāju: Ja cilvēku apvienību sabiedrībā nebūtu neviena<br />
īpašumu aizsardzības likuma, tad Es tomēr vēlētos redzēt, kādu seju tu tad rādītu, ja nāktu kādi citi,<br />
kuriem nekad nebūtu bijis kāds sevišķs prieks strādāt, un lai apmierinātu savu izsalkumu, paņemtu<br />
tavu nelielo krājumu! Vai tu viņiem tad neuzsauktu un neteiktu: “Kādēļ tad jūs nestrādājat un nesakrājat?!”<br />
Un ja viņi tev atbildētu: “Tādēļ, ka mums uz to nebija patika un labi zinājām, ka strādā mūsu kaimiņš!”<br />
— vai arī tad tu aizsardzības likumu neatrastu par mērķtiecīgu un nevēlētos, ka caur kādu tiesu<br />
šie ļaundari tiktu sodīti un beidzot pamudināti kalpot un strādāt un vai tu tālāk nevēlētos ka paņemtie<br />
krājumi tev atkal tiktu atdoti atpakaļ?!<br />
4] Bet ja tu savus matemātiskos principus jau uzskati par vislabākiem pasaulē, tad ceļo 1000 lauku<br />
ceļus no šejienes pret austrumiem; tur tu augstajos un plašajos kalnājos atradīsi vēl daudz pilnīgi bezsaimnieku<br />
zemes. Tur tu pavisam netraucēti savā īpašumā tūlīt vari ņemt daudz ceļa stundu garu un<br />
plašu zemes gabalu un neviens cilvēks tavu īpašumu neapstrīdēs. Tu pat drīksti ņemt līdzi pāris sievas<br />
un kalpus un tajā diezgan tālajā kalnu novadā sev iekārtot pilnīgi valsti un 1000 gados tevi tavā īpašumā<br />
netraucēs neviens cilvēks; tikai vispirms tev vajadzēs novākt dažus lāčus, vilkus un hienas, jo citādi<br />
nakts laikā tie tevi varētu nedaudz traucēt. Ja tu pats to visu izmēģinātu, tad tu arī atzītu, cik tas būtu<br />
netaisnīgi zemes īpašniekiem atņemt viņu īpašumu un to atdot šiem slinkiem un laiskiem blēžiem.<br />
6] Redzi, tādēļ, ka tu pats neesi kāds sevišķs strādāšanas un vēl mazāk lūgšanas draugs, tad senais<br />
īpašuma aizsardzības likums tevi arī vienmēr apgrūtināja un tādēļ tu pats sev ņēmi tiesības ņemt kur<br />
vien tu tikai nepamanīts un nesodīti varēji sev ko paņemt! Tu nopirki tikai pie divi morgenus lielo zemi<br />
kopā ar būdu, bet arī ne ar naudu, ko tu sev nopelnīji ar darbu, bet gan kādam bagātam tirgotājam<br />
Spartā pavisam viltīgā kārtā nozagi. Nu, kādreiz Spartā zagšana bija atļauta, ja tā tika veikta kādā viltīgā<br />
veidā, bet tagad jau arī Spartā jau pirms daudziem gadiem pastāv tas pats īpašuma aizsardzības likums<br />
kas šeit, un tādēļ tu to tirgotāju apzagi un padarīji par pāris mārciņām zelta nabagāku pavisam nelikumīgā<br />
veidā. Ar to tu tad kā bēglis šeit nopirki zināmo lauku kopā ar būdu, bet visu pārējo, kas tev pieder,<br />
sazagi Cezarijā Filipā un tās apkārtnē.<br />
7] Tomēr bēdas tam, kas tev būtu ko nozadzis, tam tu sev tik ļoti pretīgo īpašuma aizsardzības likumu<br />
būtu tādā veidā piekodinājis, ka tas noteikti nedarītu kaunu nevienam romiešu tiesas kalpam!<br />
Jeb vai tevgan būtu bijis patīkami, ja tava lauka nobriedušos augļus būtu ievācis kāds cits, tādēļ, ka viņš<br />
būtu galīgs nabags?! Redzi, kas tev nebūtu labi, tas arī kadam citam nebūs labi, ja tu ar taviem matemātiski<br />
patiesiem un pareiziem dzīvības un audzināšanas principiem nolaupītu viņa ražu! Bet ja prakstiski<br />
tā lieta var būt tikai tāda, kā Es tev to nu esmu attēlojis, vai tu tos savus dzīvības principus vēl turi par<br />
vienīgi patiesiem un neapstrīdami pareiziem?!”<br />
8] Te Corels ļoti apmulst, jo viņš sevi uzskata par pilnīgi uzvarētu.<br />
63. Corela izcelšanās un radi<br />
1] Bet CINKA no aizmugures pienāk pie viņa, uzsit viņam uz pleca un saka: “Nu draugs, vai tu no<br />
65
Change language