4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

14] Bet ka pirmīt, kad eņģelis pēc Tavas gribas radīja pavisam veselīgu ēzelieni, Toms man slepeni
iečukstēja ausī, ka brīnums esot noticis vienīgi mani dēļ, lai man dzīvā līdzībā rādītu, kas es esot, to tak
es pilnībā nevaru atstāt bez ievērības! Ja Toms sevi iedomājas gudrāku nekā viņam šķietu es, lai viņam
tā liekas, bet lai viņš liek mani mierā, jo es viņam nekad neesmu stājies ceļā un ja arī viņš mani nosauc
par zagli, tad es viņam noteikti vēl nekad neesmu neko nozadzis!
15] Pirmīt Tu mums visiem tomēr devi kādu brīnišķīgu un ārkārtīgi dievišķi gudru mācību par
kādu cilvēka dvēseles slimību un no pamatiem rādīji, ka ar kādu slimu dvēseli jābūt vēl pacietīgākam
nekā ar kāda cilvēka slimu miesu! Kādēļ tad attiecībā uz mani, kas es arī vēl varu būt dvēselē slims,
gudrais Toms tādu mācību neliek aiz auss, vai arī viņa sirdi tādām tīri dievišķām mācībām nebūtu atrodama
vieta?! Es pavisam neprasu, ka viņam jālūdz man piedošana, tādēļ ka viņa gudrībai ir labpaticis
mani nosaukt par ēzeli — jo tik pazemīgs, kādu viņš sevi iedomājas, arī es esmu! −; bet es vēlējos šeit
atklāti atzīt, ka dvēselē es gan esmu slims cilvēks, bet tādēļ neapskaužu Toma dvēseles lielo veselību!
Tāpēc es arī ienmēr gribu būt viņa draugs un labs brālis, kāds es vienmēr biju −, bet to vienīgo es vēlos
no viņa, ka lai visā nākotnē viņam sava korekcijas dedzība jāpamēģina pie kāda cita, un ne pie manis;
jo līdz šim es vēl tomēr esmu tieši tas, kas ir viņš, proti, līdzīgi viņam no Tevis, Mana Kunga un Mana
Dieva, aicināts māceklis!”
16] ES saku: “Tas no Mana Toma puses gan nav tieši pavisam slavējami, katad kad v tu viņam vienmēr
esi uz viņa loka tēmekļa; bet vispār Man ir arī zināms, ka pie šīs mūsu priekšā vēl staigājošās ēzelienes
galīga nobeiguma tu vispirms ļoti nepiemēroti zobojies, un tas bija īstais iemesls, kādēļ Toms tev
nedaudz iesita ar taviem paša vārdiem!
17] Saki Man, kāda iemesla dēļ tu izteici piezīmi, saskaņā ar kuru tu teici un īstenībā domāji, ka beigās
visi Mani brīnumdarbi izrādītos pavisam veselīgu ēzeļu izgatavošana? Šī piezīme bija ļoti ļauna un
ļoti pelnīja Toma pretpiezīmi. Es nepēlu tavu ticību, pēc kuras tu Mani uzskati par tavu vienīgo Dievu
un Kungu. Es pie tevis nopeļu tikai to, ka tāda tava ticība un tādas tavas domas pastāv vairāk tikai vārdos
nekā tavas dabas dzīvībā.
18] jo pēc patiesības tu Mani tomēr vairāk turi par kādu senēģiptiešu gudro un ar visiem slepeniem
dabas spēkiem labi iepazinušos magu, kas, kad viņš šos spēkus ir satvēris, labi prot panākt, ka tie viņam
neatsakās pakalpot! Redzi, tas pie tevis ir ļoti paļājami!
19] Kas simtiem redzama kā tīrākā patiesība, par to tev vēl vienmēr rodas vienas šaubas pēc otrām,
un tu pavisam atklāti izsaki apgalvojumus, kuriem pie dažiem vājākiem Mani vienmēr vajaga nostādīt
pustumsā. Kad es vairākiem pilnīgi noslīkušiem atkal atdevu dzīvību, tu tomēr tūlīt laidi klajā, ka to šeit
sekmē pati vieta un zvaigžņu stāvoklis, un tādēļ Man būtu viegli veikt visādus brīnumus; kādā citā vietā
tas Man ne tuvu neizdotos! Nācaretē, Kapertaunā un Kisā, Jesairā un pat Genaceretē Es gan arī esot veicis
lielus brīnumus, — bet ne tuvu tik daudzus kā šeit, šajā vietā. Bet ja tu nopietnībā turi Mani par savu
vienīgo Dievu un Kungu, kādēļ tad svešinieku priekšā tu Mani apšaubi?!
20] Pavisam pārdroši un noteikti JŪDA ISKARIOTS saka: “Pasauli un dabu nedaudz sīkāk novērojot,
tomēr šķiet, ka Dievs tomēr vienmēr ļoti rēķinās ar vietas piemērotību, uz kuras Viņš grib ko sevišķu
radīt. Ejam uz kādu augstu kalnu, kāds ir , piemēram, Aratats, un mēs tur nesastapsim tieši nekā cita
kā kailus akmeņus, sniegu un ledu. Kādēļ tad tur neaug vīnogas, vīģes āboli, bumbieri, ķirši un plūmes?
Te es domāju, ka Jehova apvidu tam neatrod par pietiekami labvēlīgu, lai arī tur radītu šos saldos brīnumus.
Te tad tomēr šķiet, ka Pats Jehova ļoti rēķinās ar kādas vietas piemērotību, citādi viņš noteikti uz
Araratu noliktu barojošos saldos brīnumus.
21] Un es ticu, ka caur to neko nenoņemu no Tavas dievišķības, ja es apgalvoju, ka brīnumdarbu
veikšanai kādu vienu vietu tad tomēr atrodu par izdevīgāku nekā kādu zināmu citu kā, piemēram, Nācareti,
kuru Tu ar brīnumdarbiem tieši neesi pārāk apgādājis. Tu kā Jehova arī lielos Āfrikas tuksnešus
viegli varētu pārvērst svētītākās un ziedošākās pļavās, ja Tu to teritoriju atrastu par piemērotu un izdevīgu.
Bet tādēļ, kas minētā teritorija vēl joprojām ir tuksnesis un jādomā arī, ka vēl ilgi tas paliks, tad es
ticu, ka caur to pie Savas dievišķības Tu neciet nekādus zaudējumus, ja afrikāņu lielais Sahāras tuksnesis
vēl ļoti ilgi paliks, kas tas ir. — Tādas ir manas domas, kaut gan brālis Toms varbūt tieši pilnīgi tām
nepiekritīs!”
22] Uz Manu mājienu pienāk klāt TOMS un saka: “Tava runa būtu pilnīgā kārtībā, ja tu tā justu arī
savā sirdī un tāpat arī atzītu par pilnīgi pareizu, bet no tā tevī nav atklājamas ne pēdas! Pēc tavas iekšējas
atziņas Kungs, pirmkārt, joprojām ir gudrs filozofs, kas no daudzām viņam zināmām mācībām
128