4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

tu ievainotajam seno ievainojumu būtu atstājis neārstētu.
4] Patiesi, kas Manu Vārdu un Manu mācību izplatīs ar zobenu rokās, tas par savu dedzību no Manis
nesaņems nekādu svētību, bet gan pats tiks izstumts lielākā tumsībā! Ja tu nakts laikā kādu istabu
apgaismo ar tīras eļļas lampu, tad visiem, kas tajā ir, būs iepriecinoša gaisma; bet ja tu aizdedzini visu
istabu, tad visi tevi sāks nolādēt un no tevis izvairīsies kā no trakojoša āksta.
5] Kas te sprediķo dvēseles svētībai, tas lai runā gan sadzirdamiem, bet mierīgiem vārdiem, un lai
nekliedz, kā kāds trakojošs, kas plīst aiz dusmām un niknuma; jo dusmās trakojošs cilvēks ar savu mežonīgo
kliegšanu nevienu nelabo. Viņš panāk, ka klausītāji viņu vai nu izzobo un izsmej; un ja viņš
kliedz vēl ļaunāk, beigās viņu ar pātagām vai kulakiem pat padzen no draudzes.
6] Lai neviens savam brālim nesaka samierinošu vārdu, ja viņš paša krūtīs jūt dusmu ērkšķi, jo savā
dusmu dedzībā beigās pats pārrunājas, sadusmojas, un caur to savu brāli ne tikai nepierunā uz saticību,
bet gan tikai vēl vairāk izaicina uz pretējo un nodomāto labo mērķi atgrūž atpakaļ tālu aizmugurē!
7] Jā, pie Manas mācības izplatīšanas jums vienmēr jārāda tikai laipnu vaigu; jo ar Manu mācību jūs
pie cilvēkiem ejat ar draudzīgāko un prieka bagātāko vēsti no debesīm un jums viņiem to arī vajag pasludināt
ar priecīgāko un draudzīgāko vaibstu!
8] Bet ko tev kāds teiktu, ja tu pie viņa nāktu un viņu ielūgtu prieka mielastā un ielūgumu izteiktu
sekojošā veidā: “Klausies, tu nevērtīgais un Dieva nolādētais grēciniek! Tavu grēku un Dieva taisnīguma
dēļ es tevi gan nicinu, bet tomēr nāc, un ar visiem manā rīcībā esošiem varas līdzekļiem pieprasu tev jo
noteiktāk nākt uz manu prieka mielastu, pretējā gadījumā es tevi uz visiem laikiem nolādētu; bet ja tu
nāc, tad mazākais prieka dienā tev jābūt drošam par manu žēlastību un prieka vēlējumu!”
9] Saki Man, kādu seju ielūgtais rādītu uz tādu ielūgumu, un vai noliktais prieka mielasts viņam arī
būtu prieka mielasts! Es domāju, ka par tādu ielūgumu pateiksies katrs lai vai cik dumjš cilvēks! Ja viņš
jūtas vājš, viņš gan nāks, lai ar to no saviem pleciem noveltu piedraudētās smagās sekas, bet ja viņš jūtas
pietiekami spēcīgs, tad viņš rupjo ielūdzēju satvers un izmetīs no savas mājas. Un ka viņš tādu ielūgumu
noteikti nepieņems, tas pats par sevi viegli saprotams.
10] Tieši tādēļ pie Manas mācības izplatīšanas, kas arī no debesīm ir ielūgums uz patiesu prieka
mielastu, pirmām kārtām jāievēro tas, lai visi tie, kuri starp zemes cilvēkiem grib izplatīt Manu mācību,
starp cilvēkiem uzstājas kā patiesi sūtņi no debesīm un sludina Evaņģēliju pilni draudzības un mīlestības.
Jo kaut ko ārkārtīgti iepriecinošu un labu tak nevar pavēstīt ar pēkšņās dusmās iekarsušu izķēmotu
seju. Un ja kāds to darītu, tad viņš būtu vai nu nelga vai jokdaris un kā tāds pilnīgi nepiemērots Manas
mācības izplatīšanai. — Vai tu un arī jūs visi citi šo Manis nu teikto esat labi sapratuši?”
11] Pavisam satriekts no tādas Manas pamācības patiesīguma KIRENIJS saka: “Kungs, Tu vienīgi
patiesais, es to visu esmu labi sapratis, un kas attiecas uz mani, visā un katrā es pie tā stingri turēšos.
Dabīgi, par visiem citiem es nevaru galvot, bet es domāju, ka viņi visi Tevi ir sapratuši tikpat labi kā es.
Bet vienlaicīgi es nu saprotu, ka pie manām iespējami labākām zināšanām, sirdsapziņas un gribas es tik
rupji un bieži esmu nogrēkojies pret cilvēci! Kas gan šos manus grēkus vērsīs par labu tiem, pret kuriem
es esmu nogrēkojis?”
12] ES saku: “Par to nekad neraizējies, bet gan tikai par turpmāko! — Bet nu tūlīt nāks kas jauns!”
40. Somnabulisms un tā pielietošana
1] KORNĒLIJS pienāk tuvāk pie Manis un jautādams saka: “Kungs, tavas pārdievišķās runas un mācības
laikā Tu nu devi mājienu par to, ka kāds garīgi pilnīgs cilvēks kādam citam varētu uzlikt rokas un
šis otrs tūlīt pēc tam varētu nonākt hipnotiskā miegā un ar veselīgu dvēseli runāt gudras runas — un lai
citādi viņš būtu lai cik akls un pilnīgi dumjš cilvēks! Ja es tikai tomēr varētu redzēt kādas tādas ārstēšanas
norisi, tad es zinātu, kā tāds dziedināšanas mēģinājums, ja tas kaut kur būtu nepieciešams, no kāda
ir uzsākams. Bet ja tādā dziedināšanā ir īsts nemākulis, tad pat pie labākās gribas neko nevar uzsākt un
tātad arī neko panākt. — Vai tu man par to vēlētos uzticēt ko tuvāk?”
2] ES saku: “Ak jā, īsti labprāt, jo miesas un dvēseles zaudētās veselības atjaunošanai šis akts ir pilņigi
nepieciešams! Jo jau tikai rokas uzlikšana mazina pat spēcīgākās miesas sāpes, un pa lielākai daļai tā
sekas ir, ka cilvēks, kuram tu stingrā ticībā, ar spēcīgu gribu viņam palīdzēt, esi uzlicis rokas, kļūst gaišredzīgs
un tad pats var noteikt noderigas zāles, kurām, pielietotām saskaņā ar priekšrakstu, vajag viņam
nest pilnīgu izdziedināšanu. Dabīgi, pretējā gadījumā, ja tas notiek pret viņa priekšrakstu, te ar viņa
41