4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

19] Un RAFAELS saka: “Tev gan vēl nav ne jausmas, kā dzied kāds no mums; bet es tev iepriekš
saku, ka tu manu balsi ilgi nepanesīsi, jo tā skan un tai arī vajag skanēt pārāk aizgrābjoši, jo tā tiek veidota
caur par daudz tīriem elementiem. Tava miesa manas balss skaņu pavisam nepanes: ja es tev dziedātu
priekšā pusstundu, tad tu manas, uz zemes ne ar ko nesalīdzināmās, balss pievilcības dēļ mirtu! Ja
tu, mīlīgākā, gribi mani dzirdēt dziedam, prasi nu un es dziedāšu; bet kādu iespaidu mana dziedāšana
atstās uz tavu miesu, es tev tiko varu iepriekš noteikt!”
20] JARA saka: “Tad tomēr dziedi mazākais vienu vienīgu toni, tas tak tomēr mani noteikti
nenonāvēs!”
21] RAFAELS saka: “Labi, tad es tev gribu nodziedāt tikai vienu toni, un jums visiem, kas esat šeit
un arī tiem, kuri mājo diezgan lielā attālumā, tas jādzird un jāmēģina izdibināt, kādu skaņu viņi ir dzirdējuši.
Bet man pašam dažus acumirkļus uz to vajaga sagatvoties; esi tikai gatava uz to, jo arī vienam
tonim uz tevi būs milzīgs iespaids!”
22. Rafaels kā dziedātājs
1] Šos vārdus dabīgi dzird arī mūsu CINKA un līdzās sēdošajam Ebabam jautā: “Vai tas cēlais jauneklis
gan ir kāds teicams dziedātājs? Vai tu viņu reiz jau esi dzirdējis?”
2] EBABS saka: “Es gan viņu jau bieži esmu dzirdējis runājam, tomēr dziedam vēl nekad, un tādēļ
pats esmu ļoti ziņkārīgs uz viņa toni.”
3] CINKA runā: “No kurienes tad viņš ir, un kas ir tā meitene?
4] EBABS atbild: “Jauneklis Ģenecaretē ir manā mājā un tā meitene ir mana miesīga meita. Viņa ir
tikai 15 gadus veca, bet galvā un sirdī viņai ir visi raksti, — un tāpat jauneklim, kas pagaidām ir skolotājs
manā mājā! Tātad es viņu ļoti labi pazīstu! Bet no tā, ka viņš esot tik ārkārtējss dziedātājs, es līdz šai
stundai nezināju ne zilbi, tādēļ nu pats esmu ļoti ziņkārīgs uz viņa toni!”
5] Kad Ebabs to izteica, RAFAELS teica: “Nu klausieties un labi uztverat!”
6] Pēc šī aizrādījuma visi kā no liela tāluma sadzirdēja gan ļoti klusu, bet tik neaprakstāmitīrāko
skaņu, ka visi ielīksmojās un CINKA lielā sajūsmā izsaucās: “Nē, tā nedzied neviens laicīgs dziedātājs!
Tā var dziedāt tikai Dievs vai mazākais kāds Dieva eņģelis!”
7] Bet skaņa pamazām kļuva spēcīgāka, dzīvības pilnāka un varenāka — lielākā spēkā kā izejoša no
tūkstots bazūnēm, tā skanēja ka kvartakords d-molā, ar oktāvu atkārtojumu sniegdamās no mazākās
pirmajā oktāvā, pēc tam atkal kļuva vājāka atkal nedzirdētā tīrībā pazuda vājākā.
8] No šī viena toņa visi bija tā aizgrābti, ka viņi pārgāja viņu jutekļu dzivības sava veida reibumā un
atradās zināmā nesamaņas stāvoklī. Uz Mana mājiena eņģelim vajadzēja viņus vispirms atkal atdzīvināt.
9] Tad visi pamodās kā no svētlaimīga sapņa, un CINKA pilns entuziasma metās pie Rafaela, ar
visu spēku viņu apkampa un teica: “Jaunekli! Tu neesi kāds mirstīgais! Tu esi vai nu Dievs, vai arī Dieva
eņģelis! Jā, ar tādu balsi tev vajag varēt atmodināt arī mirušos un atdzīvināt visus akmeņus! Nē, nē, nē!
Tādu pārdebešķīgu skaņu gan vēl nav dzirdējis neviens mirstīgais uz visas zemes! Ak, tu pārdebešķigais
jaunekli, tu! Kas no tavas rīkles tev mācīja atskaņot tādu skaņu?!
10] Ak, es esmu pavisam aizgrābts! No šī viena toņa neaprakstāmā skaistuma un tīrības vēl dreb
visas manas dzīvības šķiedras. Man likās ka nedzirdēti tīrākais tonis neattīstījās no tavas rīkles, bet
gan man likās, itkā būtu atvērušās visas debesis un pār mirušo zemi no Dieva mutes būtu tikusi izlieta
harmonija!
11] Ak Dievs, ak Ābrama, Īzāka un Jēkaba Dievs, — Tu neesi tukša artikulēta mutes skaņa! Tu esi
vienīgi patiesība un tīrākā, mūžīgā harmonija! Ak šī skaņa, šī skaņa! Jā, šī skaņa man deva visu pazaudēto,
tā man atkal deva manu Dievu, manu svēto Radītāju un Tēvu, tā manai sirdij bija tīrākais Evaņģēlijs
no debesīm! Ko varbūt nebūtu spējuši tūkstotsun atkal tūkstots vārdu, to panāca šis viens tonis no
debesīm; tas pie manis pabeidza pilnveidot cilvēku! Mana iepriekš akmeņainā sirds ir kā vasks saulē un
tik maigi jūtīga kā karājošs rasas piliens.
12] Ak, Jāni, kuram ar salauztu sirdi man vajadzēja pavēstīt nāvi! Ja tu savas laicīgās esamības pēdējā
acumirklī būtu dzirdējis šādu skaņu, patiesi, miesas nāvei tev vajadzētu kļūt par mirdzošiem gaismas
vārtiem uz Dieva debesīm! Bet tumšajā cietumā, kas sevī glabāja Dieva svēto, dzirdēja tikai vaimanu,
bēdu un sēru skaņas!
13] Ak cilvēki, cilvēki, cilvēki! Cik ļauni vajag izskatīties jūsu sirdīs un cik tumši jūsu nabaga dvē-
25