Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ziemeļu novados.<br />
8] Tādēļ tiecaties, ka Manas dzīvības Mācības un patiesas Dieva izpratnes vidū darbīgas mīlestības<br />
vienīgā ceļā neieviešas muļķība un akla māņticība, tad tās katram dos to patieso gaismu un dabasun<br />
gara pasaules visu lietu pareizu un neierobežotu uzskatu! Tas ir un mūžam paliek vienīgi patiesais un<br />
iedarbīgais ceļš uz Mani un Manu mūžīgo valstību.<br />
9] Es kā kopš mūžības mīlestība viens pats esmu gaisma, ceļš, durvis, un mūžīgā dzīvība. Kas kaut<br />
kur citur grib iespiesties Manā gaismas valstībā, tas līdzinās zaglim un laupītājam un jau šajā un vēl vairāk<br />
reiz tajā pusē tiks izstumts galējākā tumsībā. — Tagad zināms, kas jums darāms un kas Manā priekšā<br />
ir pareizi! Dariet pēc tā un jūs staigāsiet pa pareizo ceļu!<br />
10] Bet nu ejam pie tiem deviņiem noslīkušajiem, un tu, Markus, liec atnest vīnu, jo mums tas būs<br />
vajadzīgs!”<br />
3. Kungs pie tiem deviņiem noslīkušajiem<br />
1] Pēc tam mēs ātri ejam pie tiem deviņiem un Es lieku viņus pagriezt ar sejām uz augšu un ar galvām<br />
pret kalnu. Kad viņi tā tiek nolikti, ES Markusam saku: “Ielej katram mutē dažus pilienus vīna!”<br />
Tas bija viegli izdarāms, jo mutes visiem bija pavērtas. Kad tas bija izdarīts, Es uz visiem klātesošiem<br />
teicu: “Katrs mazticīgais no jums lai nāk un pārbauda, vai tie deviņi nav pilnīgi nomiruši!”<br />
2] Bet starp tiem trīsdesmit atgrieztajiem farizejiem bija arī viens ĀRSTS, kas gan labi pazina, vai<br />
kāda miesa bija pilnīgi mirusi vai nē. Viņš pienāca klāt un teica: “Es šeit pienācu viņus pārbaudīt ne<br />
tādēļ, ka man būtu tikai niecīgākās šaubas par to, ka šie noslīkušie būtu miruši, bet gan lai kā kompetents<br />
un lietpratējs jums dotu pilnvērtīgu pierādījumu, ka šie deviņi ir pilnīgi nomiruši.” Pēc tam viņš<br />
tos deviņus aptaustīja, apskatīja viņu acis un degunus kā pilnīgākās nāves un visu fizisko dzīvības garu<br />
pilnīgas izdzišanas zīmi.<br />
3] Kad pēc pamatīgākās pārbaudes, kā arī visu to, kas savas zināšanas turēja par īstām, derīgām un<br />
pareizām, līdzliecības, ārsts skaļi nodeva savu liecību un vēl piemetināja: “Viņi bija pilnīgi miruši ne šodien,<br />
bet gan jau vakar, vienu stundu pēc tam, kad nonāca ūdenī. Spriežot pēc deguniem un smakas, jau<br />
ir iestājusies arī trūdēšana. Neviena cilvēciska zinātne, spēks un vara šos deviņus vairs neatsauks dzīvībā!<br />
Tas var būt iespējams vienīgi Tam, kas Pastarā dienā ko kapiem pasauks dzīvībā visus mirušos!”<br />
4] ES teicu: “Bet lai pēc šīs ārsta derīgās liecības jūs pilnīgi pazīstat Dieva diženumu, tad Es skaļi<br />
saucu uz Tēvu un saku: “Tēvs, slavini Tavu Vārdu!””<br />
5] Te daudzi kā daudzus pērkonus dzirdēja vienu balsi: “Es to esmu slavinājis caur Tevi, Mans mīļotais<br />
Dēls, jo Tu esi Tas, pie kā Man ir īsta labpatika! Cilvēkiem Tevī jāklausās!”<br />
6] Daudzi šos vārdus dzirdēja, bet daudzi dzirdēja tikai pērkona grāvienus. Bet TIE, kuri pērkonu<br />
vārdus dzirdēja, deva liecību par to, ko bija dzirdējuši un tie CITI par to brīnījās un teica: “Tas ir dīvaini,<br />
mēs gan dzirdējām tikai pērkonu, — bet tā kā vairāki ir dzirdējuši tos pašus vārdus, tad mēs tiem<br />
tikpat labi ticam, itkā paši būtu tos dzirdējuši. Bet no tā tomēr izriet, ka šis Meistars īstenībā ir tikai<br />
Dēls — un nevis svētais, visuvarenais Tēvs, kas mājo Debesīs, un kuru neviens cilvēks nevar redzēt, bet<br />
gan svētākos brīžos tikai sarunāties. Mozus tātad arī bija viens Visaugstākā Dēls, ja arī viņš veica ārkārtēji<br />
lielas zīmes, un tie pārējie pravieši tie bija līdzīgā mērā; tikai šis Nācarietis gan varētu būt lielākais<br />
no visiem praviešiem, jo Viņš veic lielākas un visvairāk zīmes!”<br />
7] MURELS, kas to pavisam labi bija dzirdējis, saka: “Nē, te jūs maldāties, tā no jums vēl ir pavisam<br />
varena muļķība! Kas pirms Mozus caur Kunga Garu pasludināja kādu Mozu, kas Eliju vai Zāmuelu, kas<br />
kādu no četriem lielajiem praviešiem?! Viņi kā nejauši tika no DIeva modināti un pareģoja! Un par ko<br />
viņi visvairāk pareģoja? Tieši par To, kas nu ir mūsu priekšā! Balss, kas nu bija dzirdama kā varens pērkons,<br />
tikpat labi varēja būt Viņa paša, kā tā, kas uz mums runā no Viņa miesīgās mutes! Starpība pastāv<br />
tikai tajā: Ar miesas muti Viņš uz mums runā kā cilvēks, bet ar pērkona balss palīdzību Viņš ļauj sevi<br />
sadzirdēt kā To, kas mūžam bija, ir un būs — kas radījis visu kas te ir un uz Sinaja zem pastāvīga zibens<br />
un pērkona tautai deva likumus. Tādēļ vienīgi Viņam viss ir iespējams, arī tas, ka aiz augstākās mīlestības<br />
uz Saviem bērniem, kādi esam mēs, varēja tapt Cilvēks. Citādi Viņš no Saviem bērniem, kurus viņš<br />
pār visu mīl, mūžam nekad nevarētu tikt saredzēts un pilnīgi iepazīts!”<br />
<strong>4.</strong> Kunga rīkojumi pie noslīkušo atmodināšanas<br />
5
Change language