4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

nu runāju kā ar kādu cilvēku, notika tieši cilvēku dēļ, lai viņiem jāzina, kas te ir noticis un tavā Manas
gribas izpildīšanā jāpazīst Mana vara.”
6] Ar to Rafaels pazuda, bet līdzīgi kādam lidojošam gaismas meteoram kopā ar saules gaiši mirdzošo
akmeni tūlīt atkal bija pie mums.
7] Bet pirms vēl Rafaels nolika akmeni uz minētā tukšā un kailā koka stumbra vairāki vēlējās akmeni
aplūkot tuvāk.
8] Bet kad Rafaels to pienesa ļoti tuvu, aiz spēcīgās gaismas neviens to nevarēja uzlūkot, tādēļ ka tuvumā
tas no sevis deva tik spēcīgu gaismu kā Saule zemei visā kā ziemas dienā, t. i., cilvēka miesas acis
redzes sajūtai, un tā Rafaelam neatlika nekas cits, kā akmeni tūlīt nolikt tam paredzētā vietā. No turienes
tā intensīvā gaisma apkārtni apgaismoja tik ievērojami, kā vēl tālu visu varēja ļoti labi saredzēt.
9] Ka tiklab Cinka ar saviem ļaudīm, bet pavisam sevišķi Corels aiz lielā pārsteiguma tikko varēja
paelpot, tas ir viegli aptverams. Corels pūlējās par to ko saprātīgu pateikt, bet neko nepateica, jo pēc
viņa vēl ļoti matemātiskiem stereotipiem viņam par akmens ātro apgādāšanu un tā spilgto gaismu šeit
pretojās loģiskās neiespējamības priekšstats un viņa zināšanas nevarēja izvilināt uzvaru. Pirmkārt, viņš
ar savām verdzenēm bija vairākas reizes bijis Ēģiptē un reiz pat pāris ceļojuma dienas tālu aiz ūdenskrituma.
Tādēļ Aizēģiptes apvidus attālums viņa nebija pilnīgi nezināms, tā ka ar labiem kamieļiem līdz
ūdenskritumam viņam tas vienmēr prasīja piecas līdz sešas nedēļas ceļojuma.
10] Pēc viņa aprēķina kāds orkāns šo ceļojumu paveiktu trijās dienās un kāda bulta šo ceļojumu pus
dienas laikā. Kādam kustības ātrumam tātad vajadzēja būt jauneklim, lai nedaudz acumirkļos paveiktu
noteikti trīs reizes tik garu ceļu! Ja jauneklis ir gars, kā viņš varēja nest matēriju un kā matērija, pat
cietākā veida matērija caur gaisa pretestību varēja tikt pasargāta no iznīcināšanas?! Tas neietilpst dabas
likumos! Tad pie tam nāk klāt pavisam vēsa intensīvākā Saulei līdzīga gaisma, kas arī neeksistē. Nekāda
pieredze to vēl nekad nekur nav atklājusi, izņemot pie pūstoša koka, bet tā gaisma īstenībā arī ir tikai
nespodrs mirdzums, kas naktī pat augstākā potencē tikko līdzinās jāņtārpiņa mirdzumam!
11] Tā mūsu CORELS kādu laiku domāja un pēc tam Kornēlijam un Cinkam teica: “To es tomēr
gribu dēvēt par patiesāko brīnumu; jo līdz šim uz Zemes tā nekas vēl nekad nav noticis!Kāda veida akmens
tas tomēr būs? Kopš seniem laikiem līdz šai dienai tāds akmens vēl nekad nav ticis atklāts! Kādai
vērtībai šādam akmenim vajadzētu būt kādam ķeizaram vai ķēniņam, pieņemot, ka ar laiku tā gaisma
nezūd! Jo pie Āfrikas tālu izstieptajiem krastiem, ļoti tālu aiz Herkulesa stabiem., apvidos, kur augstā
Atlasa priekškalni sveicina Atlantijas okeānu, vēlā rudenī šur un tur tāpat redz baltus un zināmās nakts
stundās ļoti spēcīgi mirdzošus akmeņus; bet to mirdzums neturpinās ilgi un, ja kādu tādu akmeni ienes
sausā telpā, tad tā mirdzēšana drīz izbeidzas un akmenim tādēļ vairs nav nekādas vērtības. Bet ar šo
akmeni šķiet ir pavisam dīvaina lieta! Tas savu gaismu noteikti nekad nezaudēs un tādēļ tam vajaga būt
neizsakāmi vērtīgam!”
12] KORNĒLIJS saka: “Ne tikai gaismas dēļ, bet gan daudz vairāk dēļ tā, caur ko tas šeit tika atgādāts!
Bet atstājam nu to! Rītu dienā ēs to vieglāk varēsim apskatīt un novērt kā šodien; jo caur Saule
gaismu mūsu acis tad būs mazāk jūtīgas kā tieši šodien, t. i., tagad šajā tumšajā naktī, kurā mākoņi
norāda uz pamatīgu visu svētījošu lietu. Bet tagad esam klusi, jo Kungs uzsāks to, ko pie galda mums
apsolīja.
13] Ar to Corels ir mierā un nu ir pati uzmanība.
14] Bet nu pie Manis pienāk OMRANS un saka: “Kungs, kas ar akmeni notiks rīt un vai tas gan
savu gaismu vienmēr paturēs?”
15] ES saku: “Ar šo jautājumu tu īstenībā esi parādījis vēlēšanos to iegūt sava kronim! Bet tas tā neiet;
jo šī akmens iekarošanai varētu izcelties lieli un ļoti postoši kari. Tādēļ Mans eņģelis rīt to aizgādās
uz turieni, no kurienes viņš to atnesa un tas tad uz visiem laikiem dara galu visiem strīdiem.”
16] Ar šo lēmumu Omars ir pilnīgi mierā un atkal atgriežas atpakaļ savā vietā.
17] Bet KIRENIJS tomēr saka: “Kungs! Kā dāvana ķeizaram šis gaismas akmens noteikti radītu varenu
iespaidu!”
18] ES saku: Tas pavisam noteikti tā būtu, bet savas lielās vērtības dēļ savu gaismu arī patapinātu
karam un tas būtu ļoti slikti. Dažus graudiņus tev gan jādabū, bet visu akmeni nē!”
19] KIRENIJS saka: “Bet kāda veidā tad akmenim piemīt šī apgaismošanas spēja? Kāds gan tam ir
nosaukums?”
20] ES saku: “Īstenībā šie akmeņi nepieder šai zemei, bet gan tikai lielajās saules pasaulēs. Bet liela-
92