4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

mēs šajā lielajā indes katla varam iemest tikai tā mazu gabaliņu, apmēram tik lielu, kā vidēju zāles stiebru,
un acumirklī visa inde tiks pārveidota visdziedinošākajā tējā!
2] “Kā tas iespējams?” — tu gudrais Stahan nu pavisam pārsteigts jautā. Un Es tev saku, arī tas pēc
pavisam dabīgas kārtības. Kā, tas tev un arī visiem pārējiem tūlīt nu pavisam skaidri jātiek parādītam.
3] Redzi, ja kādā bezmēness negaisa naktī ir tā īsti ogles un kraukļa tumšs, tad tev tak tomēr liksies,
ka nu jau visā bezgalībā ir tik līdzīgi tumšs. Šī tumsa, kas acu gaismai, mazākais uz kādu laiku, ir nāvējoša
inde, jo tā viņai laupa visas viņas redzes spējas, kļūst brīva no tās indes caur mazāko saules gaismas
dzirksteli un acumirklī pārvēršas gaišā gaismā.
4] Vai tu jau ziņkārīgi gaidi, kurp tas ved?! Ziņkārīgi gaidīt un nojaust tu gan vari, bet zināt vēl ilgi
nē! Bet tā kā tu to nevari zināt, tad klausies!
5] Kā tad viena saules gaismas dzirkstele var aizbaidīt visu tumsu? Vistumšākā nakts laikā tāpat kā
dienā gaiss sastāv no vieniem un tiem pašiem gariem!
6] Kad saule reiz ir pilnīgi norietējusi, tad dabas dzīvības gari, katrs speciāli par sevi, pamazām dodas
pie miera, un tādēļ, ka viņi paši sevī dus un viņu vieglajā apvalkā nevibrē, tad miesas acis viņu klātbūtni
un esamību nemana, un tā jūtamas sekas miesa acīm ir tumša, bezgaismas nakts.
7] Tu, protams, domā, ka vējš pūš arī naktī, un dabas dzīvības gari tātad nedusētu. Ak, te tu maldies,
un tev nav nekāds priekšstats par dabas dzīvības garu iekšējo īpato kustību! Vējš pūš gan arī naktī, un
tātad acīmredzami arī dabas dzīvības gari izdara kādu kustību, — bet ne kādu īpatu sevī, bet gan kādu
vispārēju, kādā noteiktā virzienā piespiestu caur kādu augstāku garu. Bet ja kāds dabas gars vai vesela,
liela dabas garu sabiedrība, kāda te ir tās uguns mēles, kuras tu, līdzīgi visiem klātesošiem, redzēji, nonāk
kādā ārkārtējā iekšēji vibrējošā kustībā, tad tajā punktā kļūst acīm redzami gaišs un gaisma mums
norāda kādas saķeršanās un tapšanas momentu.
8] Bet tadā momentā plašākā apkārtnē līdzi tiek satraukti neskaitāms daudzums dabas dzīvības
garu un tātad plašākā apkārtnē kļūst gaišs. Bet jo dedzīgāk no kādas dabīgi vibrējošas dabas garu sfēras
līdzās esošie gari tiek satraukti, jo plašākā apkārtnē kļūst gaišāks, un tā kādā tapšanā saķērušos garu
pulks nonāk kādā līdzīgā tieksmē, un saules gaisma caur savu produktīvo spēku un iedarbību uz pasaules
ķermeņiem par to dod runājošu piemēru.
9] Bet kā tu nu esi redzējis, ka viena vienīga gaismas dzirkstele pēc saules gaismas spēka milzīgi lielu
tumšu telpu acumirklī var pārveidot gaišā gaismā, tā tas pieminētais mazais stādiņš visu lielo indes
pilno katlu pārveido par dziedinošāko dzērienu, jo mazajā dziedinošajā stādiņā dabas dzīvības gari ir
ļoti čakli darbīgi pareizā Dieva kārtībā un tādēļ indes stāda laiskākos un nekārtīgākos garus acumirklī
piespiež pāriet pareizā kārtībā.
10] XXX
11] Tā tas ir arī ar kāda patiesi dzīvības pilnīga cilvēka ietekmi — pirmkārt uz saviem līdzcilvēkiem,
bet tad arī kādā plašā apkārtnē uz vēl brīvajiem dabas dzīvības gariem.
12] Paši par sevi labi un krietni cilvēki starp vairāk un mazāk labiem arī darīs labu un mazāk labie
pie viņiem iegūs īsti ārstniecisku augu. Bet ja šie paši par sevi īsti darbīgi labi cilvēki tikai nokļūst starp
pamatā īsti sliktiem cilvēkiem, tad viņi ļoti drīz un viegli tiek līdzsamaitāti, jo viņu iekšējās dzīvības
kārtības spēks viņiem nevar dot nekādu pretsvaru; bet ja kāds cilvēks ir sevī pilnīgs, tad viņš līdzinās
mazajam dziedinošajam augam lielajā indes katlā un saules gaismas dzirkstelītei plašākajā nakts telpā.
13] Ja tu arī to esi pienācīgi aptvēris, tad tu tomēr pilnīgi sapratīsi, ka uz šīs zemes viss ļaunums
starp cilvēkiem patiesi nav cēlies no Dieva dusmām un atriebības, bet gan vienīgi no cilvēku dzīvības
kārtības, kā arī tas labais bieži no viena vienīga sevī pilnīga cilvēka.
14] Un tā kā šādā pamācīšanas ceļā Es tevi nu esmu savedis kārtībā, tad tu un visi atkal varat ko jautāt,
kas jums varētu būt svešs no vecā Lācara miršanas notikumu sfēras. — Vienam no jums aizmugurē
vēl ir neliels jautājums, lai viņš ļauj sevi sadzirdēt!”
147. Siltuma un aukstuma cēloņi
1] MATHALES saka: “Kungs, šis viens acīmredzami būšu es pats! Jo man aizmugurē nopietnībā ir
kāds sīkums, kuru, neskatoties uz manām asām pārdomām, nevaru tā īsti saskaņot.”
2] ES saku: “Jā, jā, tieši tu tas esi; izsaki, kas tevi nospiež!”
3] Tālāk MATHAELS saka: “Kad es un mans tēvs kopā ar jauno Lācaru no savām mājām devāmies
154