Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
iekšēju dusmu sekas.<br />
4] Tātad pats sevi noteicošais un veidojošais cilvēks visu savu zemes dzīves laiku atrodas sevis paša<br />
pilnīgi noteiktā apzināšanā, kurā un zem kā viņš izgājis šo zemes dzīves pārbaudījumu. Vai Manā vai<br />
ārpus Manas kārtības, šajā gadijumā mēs nu pieņemam, ka tas ir vienalga, jo zemes dzīve viņam visādā<br />
ziņā sagādāja maz pievilcīga, bet tā vietā jo vairāk visāda rūgtuma. Tādēļ arī pagānu lielie pasaules gudrie<br />
uz šīs zemes nevienu negribēja daudzināt kā laimīgu un viņi tikai tos daudzina par laimīgiem, kas ir<br />
atkal atgriezušies zemes klēpī.<br />
5] Kas tad vienai dvēselei būtu par visām viņas pārciestām grūtībām, ja pēc miesas nolikšanas viņa<br />
pazaudētu savu neiznīcināmo Pirm-Es apziņu un vai nu pavisam pārstātu būt, vai arī savu Es saņemtu<br />
sadalītu tūkstots citos Es?! Vai ar tādu Manas kārtības iekārtojumu kāds no jums gan būtu apmierināts?<br />
Noteikti neviens! Tādēļ Es domāju, ka tomēr vienmēr būs labāk to lietu atstāt pie senās kārtibas un pirmām<br />
kārtām skatīties uz to, lai nevienam, lai cik sliktam Es savā identitātē mūžam nekas nav jācieš kāds<br />
zaudējums.<br />
6] Ka kāds Es tikai tad var un tam vajaga kļūt pilnīgi laimīgam, ja tas, pats sevi nosakot, ir iegājis<br />
Manā kārtībā, to jūs nu pilnīgi zināt.; jo tādēļ un kopš gandrīz septiņām dienām Es jums nepārtraukti<br />
esmu sprediķojis un esmu jūs atvedis atpakaļ pie gara un miesas pasaules visas radības pirmsaknēm.<br />
Bet ko tieši otrādi kāda dvēsele arī tik ilgi nevar ieiet kādā patiesā un paliekošā svētlaimē, līdz viņa, pati<br />
sevi nosakot, nav iegājusi Manā kārtībā, arī to Es jums jau ļoti daudzpusīgi esmu rādījis caur vārdiem,<br />
darbiem un daudziem uzskatāmiem piemēriem, un jums atkal caur vārdie to pierādījis. Kā pēc tam<br />
Manī var būt kāda cietsirdība, nesirsnība, nežēlība un netaisnīgums?! Jā, ar vienu granu mazāk pacietības<br />
un tikpat mazāk iecietīas Es būtu cietsirdīgs un netaisnīgs; bet tādejādi pavisam nē!<br />
245. Par Dieva bērnu aicināta cilvēka dvēseles patstāvīgu attīstību<br />
1] (KUNGS:) “Bet kā tu, Mathael, saki, ka beigās tomēr uz Mani krīt vaina, ka cilvēki pa ilgu laiku<br />
tā ir pārgājuši pilnīgi ļaunā dzīves ačgārnībā, kurā viņiem acīmredzami vajadzēja iet pazušanā, tad Es<br />
tev tūlīt arī iebilstu un saku: dvēseles, kā tās šo melno, līdz šim vēl nav tikušas aicinātas kļūt par Dieva<br />
bērniem, un ka tam, ar ko viņi iepazīstināja, viņiem pietika ar kādu vairāk stereotipi spēcīgu viņu dvēseļu<br />
saglabātu pilnību; jo tas nav uzskatāms par kādām sevišķām viņu izcilas pašattīstības sekām, bet<br />
gan, līdzigu viņu melnajai ādai, viņiem tas ir dots. Bet, ja arī viņi gribēs kļūt par Dieva bērniem, tad tas<br />
viņiem vairs netiks dots, bet gan vienīgi Mācība.<br />
2] Ja viņi paši sevi pēc tās noteiks un ar pašu spēkiem centīsies meklēt viņu dvēseļu pilnību, un caur<br />
to sevī atmodināt Manu mīlestības Garu, tad viņi, protams, tūlīt kļūs tādi, kā esat jūs; bet cik ilgi viņu<br />
dvēseļu pilnība par divām trešdaļām ir dota un tikai viena daļa pašu nopelnīta, ar tādu dvēseles pilnību<br />
viņi garu sevī nekad nevar paamodināt, un arī viņpasaulē paliek tas, kas viņi šeit ir — pavisam labas,<br />
bet vairāk mehāniski svētlaimīgas, pilnīgas dvēseles, pie kurām svētlaimes robežām noteikti vajaga būt<br />
stingri noteiktām, kas citādi nekad nav iespējams.<br />
3] Kur tas viens un iepriekšējais ir dots, tur no tā izrietošais un tam sekojošais tomēr noteikti nav<br />
nekas paša brīvi iemantots; jo kas tev ir devis alvu, tas tak noteikti ir piedevis klāt arī rokas, miesu un<br />
kājas! Jeb vai tu gan domā, ka tās pašas no sevis ir izgājušas no galvas.<br />
4] Ak, pavisam citādi tas ir pie kādas pati sevi noteikušas un pēc dzirdētiem Dieva Vārdiem pati<br />
sevi izveidojušas dvēseles! Kas viņai ir, tas ir viņas pilnīgs īpašums, un no tā viņa var uzcelt tūkstots un<br />
vairāk debesis; jo viņai nu ir viņas pašas viela un viņas pašas matērija un caur viņas sevī atmodināto<br />
mīlestības garu arī pilnīgi Dievam līdzigs spēks, darīt to un visā būt tik pilnīgam, kā arī Tēvs debesīs ir<br />
pilnīgs! Un nu tālāk!<br />
5] Ar tādu dvēseli, kāda paļāvīga ir šiem melnajiem, viņapsaulē ir viegli un ātri tikt galā; jo kas viņai<br />
ir, tas viņai ir un paliek viņai. Viņai pašai par sevi mūžam nav nekādas augstākas vajadzības un tā ir pilnīgi<br />
laimīga, līdzigi kādai bitei, ja viņa ir atradusi kādu ar medu bagātīgi pildītu ziedkausu; bet pāri šim<br />
medum viņa mūžam nejūt nekādu vajadzību. Ja bitei ir tas, ko viņa meklē, tad viņai arī jau ir viss; visi<br />
pārēje visas bezgalības dārgumi viņai ir nekas.<br />
6] Bet pavisam citādi ir ar kādu pašu sevi pilveidojušu dvēseli. Lai to varētu realizēt, viņas rīcībā tak<br />
vajadzēja tikt pilnīgi nodotiem visiem tam nepieciešamajiem līdzekļiem, caur kurim viņai, ja viņa tos<br />
grib izlietot, noteikti un nekļūdīgi vajaga sasniegt pilnību, bet tam vajadzgie līdzekļi, dvēselei, kas ir ai-<br />
260