You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
giem pamācīja, itkā mēs būtu viņa mācekļi un labākie draugi!<br />
3] Kad Erods mums jautāja, ko dara ieslodzītais un kā viņš izturas, mēs visi par viņu varējām pateikt<br />
tikai to labāko. Tas Erodam tik ļoti patika, ka viņš pats apmeklēja Jāni un ļāvās no viņa pamācīties.<br />
Patiesi daudz nebūtu trūcis, ka Erods viņam būtu devis pilnīgu brīvību, ja Jānis, citādi ļoti gudrs cilvēks,<br />
nebūtu izdarījis lielu muļķību, baudkārīgajam Erodam viņa sakaru ar skaisto Erodiju apzīmēt kā ļoti<br />
grēcīgu! Jā, bet Jānim gandrīz izdevās Erodu no Erodijas novērst.<br />
4] Nelaimīgā kārtā šajā laikā Erods ar lielu greznību svinēja savu dzimšanas dienu, un Erodija, kurai<br />
Eroda vājība bija zināma, šajā dienā izgreznojās pavisam neparasti un caur to savu parasto pievilcību<br />
pacēla līdz tiko ticamiem augstumiem.Tā izgreznojusies, viņa ar savu pūķu māti nāca viņam novēlēt<br />
laimes, un tā kā viņa mājā bija arfisti un stabulnieki un vijolnieki, tad Erodija dejoja pavisam saldkaisla<br />
kļuvuša Eroda priekšā. Tas saldkaislajam āzim tā patika, ka nelga deva smagu zvērestu viņai piešķirt<br />
visu, ko vien viņa no viņa prasītu! Nu mūsu labā Jāņa liktenis bija tikpat kā izšķirts, jo viņš stāvēja ceļā<br />
vecās nolādētajai mantkārībai; viņa jaunajai deva padomu, ka viņai jāprasa Jāņa galva uz sudraba šķīvja,<br />
ko jaunā — kaut gan ar slepenām šausmām — darīja.<br />
5] Nu, ko te līdzēja mūsu mīlestība uz Jāni, ko mūsu pārliecinošākā apziņa par viņa pilnīgāko nevainību,<br />
ko mūzui nožēlas?! Ko mūsu skaļie lāsti vecajai un jaunajai Erodijai?! Man pašam cietumā kopā<br />
ar vienu tiesas sargu labajam Jānim vajadzēja pavēstīt varenā pavēlnieka neģēlīgo gribu, vajadzēja likt<br />
viņu sasaistīt un tad uz nolādētā bluķa ar asu cirvi nocirst godājamo galvu! Es pie tam raudāju kā bērns<br />
par abu sievu lielo ļaunumu un par mana, man tik dārga kļuvušā drauga bēdīgo likteni. Bet ko tas viss<br />
līdzēja pret viena vienīga varmākas tumšo, apmāto un stūrgalvīgo gribu?!<br />
6] Tā mēs nu esam izsūtīti sagūstīt un Erodam nodot Galilejā darbojošos pravieti, kas, jādomā, ir<br />
tieši tas pats, par kuru Jānis mums ir pasludinājis tiklielas lietas. Vai mēs kā ar zvērestu nolīgti šī varmākas<br />
kalpotāji un kalpi varam ko darīt?! Jeb vai mēs varam aiziet no viņa dienesta, kad mēs gribam?! Vai<br />
uz slepenu aiziešanu itkā nav likt cietums un nāve?! Ja mēs nu esam tādi, kādiem mums vajag būt un<br />
mēs rīkojamies tā, kā mums vajag rīkoties, tad, kungs, dari man zināmu taisnīgu tiesnesi, kas mūs par<br />
to varētu nolādēt!<br />
7] Liec no debesīm nokāpt lejā uz zemes visiem eņģeļiem un Pašam Dievam un pār mums izteikt<br />
nolādējuma spriedumu, tad tas būs tieši tikpat taisnīgs, kā Jāņa galvas nociršana. Ja ir kāds taisnīgs<br />
Dievs, tad Viņam acīmredzami vajag būt gudrākam kā visiem cilvēkiem!? Bet ja viņš ir gudrāks un pie<br />
tam visuvarens, tad es patiesi neaptveru, kāda iemesla dēļ Viņš ļauj uz zemi nākt tādiem briesmoņiem<br />
no cilvēkiem un pie tam vēl kļūt vareniem!<br />
8] Tas arī ir vienīgais iemesls, kādēļ es un mani 29 izpalīgi neticam nekādam Dievam. Bet Jāņa galvas<br />
nociršana mums atņēma ticības dzirkstelīti, jo te es būdams Dievs drīzāk 1000 zibeņiem būtu licis<br />
nospert 1000 Erodus, nekā Jānim nocirst galvu! Var gan būt taisnība, ka tajā pusē Dievs Jānim var tūksoškārt<br />
atlīdzināt, ja viņš šeit ar pacietību un padevību panesa viņam nodarīto nežēlību; bet pēc mana<br />
sprieduma es mīļajam Dievam neatdotu pus dzīves, kurā es nu pārliecinoši dzīvoju, par 1000 vislaimīgākajām<br />
dzīvēm, par kurām neviens cilvēks nav varējis nekā pārliecinoši noteikta uzzināt.<br />
9] Kam ir vara, tas var diktēt un darīt pēc savas vēlēšanās, bet mums vājajiem un nevarīgajiem tad<br />
vajag uz dzīvību un nāvi viņam kalpot kā nastu nesējiem ēzeļiem. Ja viņš nonāvē, tad tas nav nekas, jo<br />
caur savu varu viņam uz to ir tiesības, bet ja mēs nonāvējam, tad mēs esam ļaundari un tādēļ tiekam<br />
nonāvēti. Bet te es tev un visiem tavas padomes kungiem un gudrajiem jautāju, kāds Dievs to var paciest<br />
kā taisnīgu? — Es lūdzu, tevi, kungs, man par to dot skaidru atbildi!”<br />
11. Kirenija draudzīgā atbilde Cinkam<br />
1] KIRENIJS ir pārsteigts par šo iebildumu un paklusā balsī Man saka: “Tas cilvēks patiesi nav uz<br />
galvas kritis un šķiet ka viņam ir laba daba! Viņam jātiek palīdzētam! — Kā Tu, ak Kungs, domā, vai<br />
tam vīram, varbūt arī viņa pavadoņiem, jātiek pievērstiem mums?”<br />
2] ES pavisam atklāti saku: “Ar vienu cirtienu nekrīt neviens tikai daļēji spēcīgs koks! Tam, kuru<br />
grib vest uz gaismu, nevajag ļaut skatīties pilnā pusdienas saulē. Jo, ja viņam ar vienu reizi dod par<br />
daudz gaismas, tad viņš uz ilgāku laiku kļūst akls; bet ja viņu pie gaismas pieradina pamazām, tad viņš<br />
arī gaišākā gaismā visu spēs redzēt lielākā skaidrībā un pēc tam vairs nepāries nekādā aklumā.<br />
3] Bet šis cilvēks Man ir izdarījis lielu pakalpojumu ar to, ka viņš kā acu un ausu liecinieks Manu<br />
13
Change language