4. lielais jāņa evaņģēlijs. 4 grāmata. 1-263

14] Tikko vadonis to bija izteicis, dzērves uzsāka nolaisties un nedaudz acumirkļos bija uz pakalna
starp melnajiem; bet no baltajiem viņas izvairījās. Tūlīt pēc tam vadonis lika dzērvēm lidot tālāk un viņas
palēcā un aizlidoja.
15] Un augstu gaisā atkal lidoja pāris milzīgi lielas lijas un sāka riņķot virs mūsu galvām.
16] Tad VADONIS baltajiem teica: “Pasauciet lidojošo pāri nu lejā!”
17] KIRENIJS vadonim teica: “Bet kālab šos nedaudz augstprātīga izskata putnus tomēr aicināt pie
mums? Jo tu jau tāpat zini, ka mēs, ļoti ačgārni kļuvušie cilvēki, tādus pirmcilvēka darbus vairs neesam
spējīgi veikt! Izpildi tikai tu Kunga gribu; par visu pārējo rūpēsies Kungs un pēc Viņa Mācības un iespējas
arī mēs!”
18] VADONIS saka: “Vai tu domā, ka es jūs, baltos, esmu uzaicinājis novilināt lejā abas virs mums
lidojošās lijas aiz sava veida sevis paaugstināšanas?! Ak, ar tādām domām par mani tu ļoti maldies. Šo
aicinājumu, kas te nevienam no jums nevar kaitēt, es jums baltiem brāļiem izteicu, lai jums jo dzivīas
dziļāk atgādinātu jūsu lielo ačgārnīu, par ko biegās jūs ma vai neko nevarat darīt!
19] Kā tad mums jāvar dižoties ar mūsu dabīgām īpašībām?! Jeb vai jūs kaut kad dižojaties ar jūsu
redzi un jūsu dirdi? Ja mēs jebkad varētu kļūt lepni uz savām jums škietami brīnumainām īpašībām, tad
mums to jau sen vairs nebūtu; bet tā kā tas pie mums ir kaut kas neiespējams, tad mums mūsu šķietami
brīnumainās īpašības joprojām ir, par ko jums, baltajiem, tūlīt atkal jādabū kāds jauns pierādījums! Lejā
ar jums, jūs abi gaisa iedzīvotāji!”
20] Kad vadonis to pavisam skaļi bija pateicis, abi varenie jūras ērgļi kā bultas šāvās lejup un ar visu
maigumu apsēdas uz vadoņa labās rokas.
21] Tajā acumirklī lidoja garām dažas bezdelīgas, un vadonis vienai lijai pavēlēja tās neievainojot
saķert un nodot viņam. Milzīgā lija kā bulta aizlidoja pakaļ ātri plivinošām bezdelīgām un nedaudz
acumirkļos atgriezdamās un prom nelidodama viņas atnesa. Lija savās varenās ķetnās kliedzošās bezdalīgas
gan turēja ļoti stipri, bet tomēr viņas neievainojot un viņas atbrīvoja tikai tad, kad melnais tās
bija paņēmis. Pēc tam viņš šīs abas lijas noglāstīja, un tad atkal atlaida, pēc kam abi laupītāji putni ļoti
ātri augstu gaisā atkal lūkoja pēc kāda trekna laupījuma.
22] Bet bezdelīgas melnais deva Kirenijam par piemiņu šim darbam, ks valsts virspavēlniekam un
arī visiem citiem romiešiem likās ļoti brīnumains.
23] KIRENIJS abas bezdelīgas nodeva abām savām klātesošām meitām rūpīgai kopšanai un Man
teica: “ Bet Kungs, tas viss, ko šie melnie sēj paveikt ir kaut kas pasakains — ja te slepenībā varbūt nav
nedaudz spēlējusies līdz Tava slepenā griba?!”
24] ES saku: “Es tak tev iepriekš teicu, ka Es ļaušu vieņiem darboties un visu veikt pavisam vieniem!
Kādēl tad tu par to nu šaubies?! Ak, pacieties tikai, Es jau viņiem likšu vēl ko darīt, ka par to te pašām
pilnīgi apreibs galva!”
213. Moru kundzība pār stādiem un elmentiem
1] Pēc tam ES vēlreiz piaasaucu Kubratuvisaru un viņam teicu: “Rādiet nu, cik labi jūs pārzināt gaisu
un tā spēkus; jo sākumā cilvēkam viņa tīribā ir tikusi dota godība arī pār gaisa gariem, lai tie viņam
kalpotu visos gadījumos, kuros viņam būtu vajadzīgi viņu pakalpojumi! Tātad parādiet, ciktāl jūs vēl
esat ar šīm pirmspējām apbruņoti!”
2] Vadonis tūlīt pasauca desmit krietnākos biedrus un prasīja, lai viņi izstiepj pret viņu savas rokas
un nostājas aplī ap viņu tā, ka katrs ar savu labo kāju pavisam labi apsedz kaimiņa kreiso kāju. Tas tūlīt
notika, un mūsu vadonis sāka griezties apkārt, atstāja zemes virsmu un pilnīgi lidinājās gaisā un, proti,
laba vīra augstumā virs zemes.
3] Šajā stāvoklī viņš Man jautāja, vai viņam jāpaceļas vēl augstāk jeb vai liecībai tas pietiktu.
4] Un ES teicu: “Ar to pietiek, tādēļ nāc atpakaļ!”
5] Tie desmit tūlīt cits no cita atdalījās, un vadonis ātri atkal bija uz zemes, dziļi Manā priekšā paklanījās
un Man jautāja, vai viņam jādara vēl kas vairāk.
6] Un ES teicu: “Kā jūs jūsu kokus izraujiet ar saknēm un pārvietojat lielas akmens masas?”
7] VADONIS teica: “Kungs, mūsu zemē gan ir spēcigu un lielu koku ievērojams trūkums, pr tiem
var priecāties tikai augstākie kalni; kur augstajās ganībās, līdz kurienei nesniedzas Kamb-sim, ganās ganāmpulki,
šur tur ir kāds vecs banānkoks kā parasts pērtiķu mājvieta. Šur un tur atrod arī kādu cipresi
230