You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
arī no bezgalīgiem augstumiem lejā uz šo zemi runāja tos zināmos vārdus?! Ak tu cilvēku skaistākais<br />
aklākais aklums! Ja mūžīgais Tēvs Savā tikpat mūžīgā Dēlā mājo tādā veidā, kā Es to jums nu pietiekami<br />
skaidri esmu rādījis, no kurienes te var būt atnākusi liesma un balss? Skaties tur un tu virs Manas galvas<br />
atkal ieraudzīsi to pašu liesmu! Un klausies, nu tev vēlreiz jādzird tie paši vārdi!”<br />
3] Te visi ieraudzīja lidojam liesmu liesmojoša krusta izskatā vai maldīgi baloža tēlā, kas pamatā arī<br />
attēlo krustu, un visi dzirdēja jau zināmos vārdus.<br />
4] Bet ES teicu: “Tā bija Tēva balss Manī, un liesma radās no Manas bezgalīgās ārējās dzīvības sfēras,<br />
kas te ir Mana bezgalīgās ārējās dzīvības sfēras, kas te ir Mana Svētā Gara izpausme! — Vai tu, Simon<br />
Jūda, nu arī to labi saprati?”<br />
5] Un VISI teica: “Jā, Kungs, nu mums arī tas ir skaidrs, kaut gan caur un caur brīnumaini!”<br />
6] Pēc tam MATHAELS saka: “Kungs, Kungs, Tu gudrākais kopš mūžības, Tu mums nu esi iskaidrojis<br />
neizpētāmi lielas lietas un rādījis Tavu kārtību, kāda tā ir un bija kopš mūžibas! Es nu varu domāt<br />
turp un atpakaļ, un redzi, kas attiecas uz visām nemainīgām attiecīām starp Tevi, Radītāju un mums,<br />
Tavu radibu, man viss ir gaišs un skaidrs! Visi Tavi iekārtojumi ir nostāditi tik gudri, ka arī asākais<br />
prāts un gaišākais saprāts nekur neko nevarētu atrast, kas sevī un ar sevi pašu stāvētu tikai niecīgākā<br />
pretrunā.<br />
7] Tikai, kad es ar savām domām tā īsti pārceļos visu laiku un mūžibu dziļākā dibenplānā, tad man<br />
vajaga domāt, ka visam radītam, kas te ir, visiem pirmeņģeļiem, visām debesīm, visām pasaulēm — kā<br />
saulēm, zemēm, mēnešiem, visām zvaigznēm, kas pēc tava izskaidrojuma arī nav nekas cits kā saules,<br />
zemes un to mēneši, ko pārāk lielā attāluma dēļ mēs, mirstīgie, ar mūsu miesas acīm, protams, nekad<br />
nevaram saskatīt, — tad tomērreiz vajadzēja būt kādam iesākumam, citādi to esamības iespējamību,<br />
mazākais, man tā īsti nebūtu iedomājama! Jo zināmās pozitīvās attiecībās es domāju tā: kāda būtne,<br />
priekšmets vai lieta, kurai nekad nebija savs iesākums, īstenībā pavisam nevar būt! Jeb vai kāda lieta gan<br />
varētu rasties ne no kā, ko Tu kā Radītājs Sevī Pašā nebūtu nodomājis?<br />
8] Tātad kādai esošai lietai, kā, piemēram, pirmcentrālsaulei, Tavā gradācijas kārtībā tomēr rei iepriekš<br />
vajaga būt tikušai no Tevis nodomātai, pirms tā, protams, tikai tad tā savā sfērā sāka darboties<br />
kā kāda konkrēta pirmsaule. Bet rēķinot pēc mana prāta, ja Tev iepriekš nebūtu padomā ne atoms tās<br />
esamības, tā nevarētu būt! Īsāk, ja tā nekad nebūtu iesākusies, tā nevarētu būt! Tā gan var būt aon reiz<br />
aon sakulu (neizmērojami gadsimti, izd.) veca, arī tūkstoš reiz tūkstoš vecāka, tas nav svarīgi; ja tā nenoliedzami<br />
ir, tai arī vajadzēja reiz iesākties. Kad, tas šeit ir vienalga un kaut kas, par ko tālāk pavisam<br />
nav ko raizēties!<br />
9] Nu, apgrieztu to lietu, protams, varētu attiecināt arī uz Tevi, un to ievērojot, Tava pavisam pilnīgāki<br />
solītā mūžība bez kāda iesākuma iekristu visskaistākā tukšumā! Vienīgi mans skaidrais un gaišais<br />
saprāts man te atkal saka pavisam ko citu! Es, ja savās domās arī atgriežos atpakaļ mūžību mūžībās, nevaru<br />
iedomāties nekādas beigas. Paliek bezgalīgā telpa, un kopā ar to tikpat bezgalīgais laika ilgums.<br />
10] Šajā, tātad nepieciešami mūžīgajā, bezgalīgajā telpā tad tomēr vajaga būt klātesošam arī tam<br />
pirmmūžīgam spēkam, kas mūžam nepārtraukti nosaka telpas bezgalīgo platību, bez kā telpa tikpat maz<br />
būtu iedomājama kā šis spēks bez tās. Šis spēks var būt tikai viens, kā arī telpa ir tikai viena; tai sevī, kā<br />
pašai bezgalīgajai telpai, tāpat vajaga būt kādam centram un zināmā mērā kādam smaguma punktam.<br />
Bet tā kā telpa kā tāda te ir, tad tajā kā sevi pašu sajūtošai vajaga izteikties bezgalīgākai un tātad brīvākai<br />
esamībai; jo kā tā varētu būt, ja tā savā augstākā nepiespiestībā nesajustu, ka tā ir?!<br />
11] Bet kas attiecas uz telpu, tas attiecas arī uz tajā esošo spēku; arī tam nepieciešami vajaga sevi<br />
sajust kā klātesošu, citādi tam būtu neiespējami tur būt. Īsi, tas sevī ietver caur sevi pašu nosacītu tāda<br />
veida nepieciešamību, ka viens bez otra pavsiam nevar būt! Bet sākotnēji un virsraksturīgi tas viss ir<br />
Tava Paša garīgā pirmesamība un tātad pēc Tava Gara nekas nevar būt iedomājams kā neesošs.<br />
12] Tātad pēc Mana saprāta Tu esi tikpat nepieciešami mūžīgs, cik nepieciešami viss cits, mazākais,<br />
savā formālā pastāvīgumā, var būt tikai laicīgs! — Bet nu nāk pavisam cits jautājums!<br />
13] Tādēļ, ka viss šis redzamais un arī neredzamais visums, lai arī pēc cik neiedomājami ilgiem laikiem<br />
tomēr reiz ir sācies, ko Tu, ak Kungs, darīji pirms visu šo mūžību sākuma? No Tavas draudzīgi<br />
smaidošās sejas es gan manu, ka savu jautājumu es esmu uzstādījis diezgan dumji; bet es tomēr esmu<br />
drošs par to, ka tas nav pilnīgi bez vērtības! Un Tu, ak Kungs, arī te mums iededzināsi mazu liesmiņu!<br />
Mana pētošā dvēsele nu reiz grib būt jau pilnīgā skaidrībā!”<br />
268
Change language