2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

Ko tu saki par šīm manām domām?
89. Saruna starp Korahu un Šhivaru par Mesiju. Sātans izaicina Šhivaru uz
cīņu.
1. PRIEKŠNIEKS saka: “Draugs, es mīlu tevi, jo tik godīgu dvēseli, kā esi tu, es vēl neesmu sastapis!
Patiesi, tev ir pilnīgi taisnība. Es šo Jēzu vēl pazīstu pārāk maz, lai es tūlīt varētu pilnīgi pievienoties taviem
uzskatiem. Bet tik daudz arī es domāju: Ja apsolījums nav pilnīgi tukšs rieksts, kas vēsturiski kopš
Dāvida, mazākais, laicīgi, noteikti vēl nekad nav apstiprinājies — jo par mūžīgo Dāvida valsti tagad
romiešiem ir vēl rokām aptveramāks pretpierādījums, nekā tā četrdesmit gadus ilgā babiloniešu verdzība,
— tad es pavisam neesmu noskaņots nedalīties tavā ticībā. Bet nu tikai jautājums, ko jūs visi par to
sakāt un ko saka citu pilsētu priesteri un farizeji?”
2. ŠHIVARS saka: “Tas, ko es tev šeit pasaku, ir visu mūsu balsis šajā pilsētā; dažu spēcīgu lekciju
dēļ, kas pie dažādām izdevībām viņiem tika dotas, tie Kapernaumā nav tālu no tā un, kas attiecas uz vēl
citām pilsētām, par to pagaidām nerunāsim un līdz labvēlīgākam turpmākajam atstājam tās pie viņu
seniem maldiem!
3. Ja nākotnē te ir tava rezidence, tad ļauj tika man rūpēties, un nedaudz gados Galileja, kā par sevi
noslēgta, te stāvēs kā no tempļa pavisam neatkarīga! Galileja templī jau tāpat stāv pierakstīta uz pēdējās
pergamenta lapas! Kas tur nu svarīgs, ja mēs izplēšam arī šo pēdējo pergamenta lapu? Romieši un grieķi
ir mūsu pusē, un tas stingri, un ja arī nedaudz no visuvarenā Dzīvā Dieva žēlastības, tad te templim
jābūt pavisam grūti mums ko nodarīt!”
4. Priekšnieks KORAHS saka: “Es tev visā pilnīgi piekrītu un tagad pēkšņi esmu vēl vairāk pārliecināts
kā agrāk, ka tev ir taisnība; bet mums vienmēr vajag apsvērt, ka erceņģelis Miķelis, kā pēc Dieva
varenākais no visiem debesu gariem, Mozus miesas dēļ ar visu spēku un varu trīs dienas un naktis ar
Sātanu izturēja grūtu cīņu! Nu, ja Sātans uzsāktu cīņu ar mums, kā mēs te viņu uzvarētu?”
5. ŠHIVARS saka: “Es viens uzņemtos cīņu ne tikai ar vienu, bet gan ar tūkstoš Sātaniem, kaut gan
es vēl ne tuvu neesmu nekāds Miķelis! Vajag tikai būt drosmei un ļaunajam maitam aizsprostot visus
ceļus, tad viņš arī ar visu savu elli, pilnu velnu, neko nepanāks; bet ja viņam reiz rāda savu vāju vietu,
kur viņš viegli var atrast kādu pieturas punktu, tad cīņa, protams, varētu kļūt simtkārt grūtāka.
6. Bet cik patiesi Dieva mani ir radījis: Tādēļ es Sātanam nekad necelšu nekādu templi un viņam nekūpināšu
vīraku, lai viņš tādēļ vēlētos mani atstāt mierā. Ja viņam būtu patika ar Šhivaru sākt cīņu, tad
lai viņš nāk, un jums jābūt lieciniekiem, ka es ar viņu tikšu galā drīzāk, nekā trijās dienās!”
7. PRIEKŠNIEKS saka: “Draugs, tu daudz uzdrošinies, kā ods cīnīties ar lauvu, un to pilnīgi pat
uzaicināt uz cīņu, kamēr tev tikai būtu jālūdz Dievs, lai Viņš mūžam vēlētos tevi pasargāt no Sātana
uzmācības!”
8. ŠHIVARS saka: “Draugs, bet es zinu vienu vārdu, un tas ir pietiekami leģionam sātanu un velnu!
Kurt tad viņš ir, ja viņam ir drosme ielaisties ar mani cīņā?
9. Attiecībā pret lauvu ods gan ir tīrākais nekas; bet ja ods to grib, tas spēcīgāko lauvu tomēr piespiež
bēgt ceļojuma dienas attālumā! Lidodams tas dzeļ un tā džinkst viņa ausī, tā ka beigās lauva domā,
ka pūš stiprākā vētra, un dzīvnieku ķēniņš drīz apkaunojoši bēg.
Un tā tieši nav nepieciešams iepretī varenam būt vēl varenākam, bet te pāri visam ir pareiza gudrība:
Redzi, tu pats pie mums atnāci ar spēcīgu porciju īsta sātanisma; un redzi, mana iespējamā gudrība
to apkaunoja, un tagad tu mūsu priekšā stāvi kā brīvs vīrs un kā no mums izvēlēts priekšnieks, un Sātans
mums tādēļ vēl nespēja nodarīt nekā ļauna — un arī turpmāk nespēs!
11. Es zinu, ko es zinu, un varu, ko es varu; bet par to es galvoju, ka Sātans mūžam nebūs mans
meistars un kungs!”
12. KORAHS saka: “Draugs, nerunā tik skaļi; jo ļaunajam visur jābūt viņa acīm un ausīm! Ar Jehovas
un tava man vēl maz pazīstamā Mesijas palīdzību viņš mums, protams, neko nespēs nodarīt;
bet izaicināt mēs viņu nepavisam negribam! Lai Dievs mūs pasargā no viņa vienalga, kāda veida
apciemojumiem!”
13. ŠHIVARS saka: “Katrā ziņā arī es negribēšu cīņu — bet man no tās arī nebūs ne mazāko baiļu!”
14. Kad Šhivars šos vārdus bija izteicis, redzi, te pēkšņi ēdamzālē ienāca kāds PĀRLIEKU LIELS
VĪRS un ņirdzīgi dusmīgu sejas izteiksmi pienāca pie Šhivara un pērkondimdošā balsī, tā ka no tās no-
104