Views
1 week ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

ņam atver roku un kāju

ņam atver roku un kāju āderes. Kamēr nabadziņš tā nosaiņo un, dabīgi, pēc dažiem acumirkļiem kļūst par līķiem, Dieva apustuļi no Dieva pilsētas Jeruzalemes ne no šā, ne no tā ļauj tam notikt. Tā nonāvēto bērnu atraisītie līķi tad tiek sadedzināti īpaši tam nolūkam uzbūvētā lielā krāsnī un viņu asinis vai nu svaigas, vai arī parakstīti izžāvētā stāvoklī tiek pārdotas zināmajam mērķim. Šo sātanisko līdzekli ellei vajag būt svētījušai; jo sievas, kas šīs asinis bauda, nopietnībā tad nu kļuvušas auglīgas. 9. Pret tā ko tak mīļajam Dievam, ja Viņš nav kāda sena jūdu pasaka, tomēr būtu jāatrod kāds pretlīdzeklis, bet līdz šai stundai no augšas vēl nekas nedarbojas! Dievs vēl vienmēr pavisam pacietīgi un mierīgi var uzlūkot šādas neiedomājamas šausmas, tāpat kā apmēram pirms trīsdesmit gadiem Viņš Betlemē varēja noskatīties, ka caur vistirāniskākās varas pavēli vienā dienā tikai nogalināti pie piectūkstoš vīriešu kārtas bērni no viena līdz divpadsmit gadus veci, un tas pasaulē nežēlīgākā veidā! 10. Kā es no rakstiem esmu mācījies, Dievs ir ļoti labs, gudrs un pilns līdzcietības; bet ja es, kā visās šausmās iesvaidīts, to lietu tā īsti pie gaišās gaismas aplūkoju, tad es gan tikko varu atbrīvoties no domām, ka vai nu nekāda dieva nav, vai, ja kāds ir, tad viņš ne tuvu nerūpējas par šīs pasaules cilvēkiem! Bet vai tādēļ kāds var uz mani dusmoties? Noteikti neviens godīgs un līdzīgi man pret cilvēkiem draudzīgs cilvēks, arī Dievs nē! Jo manās krūtīs vēl pukst sirds, kas ar visu mīlestību ir pieķērusies nabaga cilvēcei. 11. Bet ja Tevī, kungs un Meistar, slēpjas kas dievišķīgs, tad tomēr arī šajā sfērā dari kādu brīnumu un sagrauj un iznīcini šādus briesmoņus! Es ne niecīgākā mērā nešaubos, ka tev tas būtu jāizdodas; jo tas, ko es šodien pie Tevis piedzīvoju, man ir vairāk kā vispietiekamākis galvojums, ka Tev, ja tikai tu to gribi, nekas nevar būt neiespējams! Jo Tu esi vairāk, kā visi pravieši kopā!” 179. Mācekļu satraukums par tempļa vīru rīcību. 1. ES saku: “Draugs, tas, ko tu man atstāstīji, ir tikai silueta ēna no tā, ko Es redzu un zinu; bet tev trūkst dziļāku zināšanu par dievišķo kārtību, un tā tu pat ar zināmām tiesībām apvaino dievu zināmā tūļībā, bet, tā kā tev ir neredzēti godīga un krietna sirds, tad Es gribu pie tevis palikt pilnas sešas dienas un šajā laikā gribu tev dot pietiekamu gaismu par visu tur, kur pie tevis vēl ir tumsa. — Bet, tā kā nu ir klāt pusnakts, tad ļauj mums iet uz mums sagatavotajām guļas vietām!” 2. MĀCEKĻI saka: “Kungs, šodien mums jau ir vienalga, vai mēs esam nomodā guļas vietās, vai šeit laukā, jo drauga Markusa stāstītais mums tik totāli laupījis miegu, ka mēs ne par ko pasaulē vairs nespētu aizmigt! Patiesi, katrs asins piliens mūsu dzīslās vārās aiz dusmām un niknuma pret šīm visplēsīgākajām bestijām no zināmiem cilvēkiem, kas iziet no tempļa! patiesi, pie tādiem apstākļiem tomēr būtu tūkstots reizes labāk, ja nekad nebūtu piedzimis! Kungs, liec pār šiem bestijām tūlīt līt ugunij no debesīm! Jo tas, ko mēs nu esam dzirdējuši, tālu pārsniedz visu, ko vien par šiem zvēriskiem cilvēkiem jebkad esam dzirdējuši!” 3. ES saku: “Tieši tādēļ jums nedaudz vajag izgulēt šo dubulto reibumu, kad jūs būsiet saprātīgāki un mierīgākām asinīm, mēs par to spēsim spriest vieglāk!” — Pēc šiem Maniem vārdiem bez tālākie iebildumiem visi dodas pie nepieciešamā miera. 4. Nākamās dienas rīts pienāca ātri, un Es un mācekļi piecēlāmies no mūsu, mums pēc iespējas labi sagatavotām guļas vietām. 5. Kad mēs nācām ārā, te SĪMASNIS JŪDA teica: “Kungs, es gan labu laiku gulēju, bet mūsu saimnieka Markusa stāsti man neiziet no prāta. Nē, tas ir kas nedzirdēts. Tā kas tak vēl nekad nav noticis! Patiesi, dažkārt es pats nevaru aptvert Tavu pacietību un iecietību. Kad es padomāju, ka Tu dažkārt ar mums, kas tak pie Tevis turamies kā mats pie mūsu miesas, esi pavisam strups. Un nepaspēj ne apskatīties, kā Tu kādu no mums ar kādu vārdu vai skatienu tā sodi, ka pēc tam tas tik viegli atkal neiedrošinās tev par kaut ko skaļi jautāt; bet šādās negantībās Tu pavisam omulīgi vari noskatīties vairākus gadu simtus un tas Tevi pavisam neapgrūtina! Kur kāds no mums varētu pilnīgi izlēkt no ādas, tur Tu vari noskatīties pavisam pacietīgi, bet kur mūsu acis redz vai atrod maz vai neko, tur Tu atkal izturies tā, it kā no tā būtu atkarīga visas radības pestīšana! 6. Redzi, Kungs, tās tad tomēr ir lietas, kuras mums nav iespējams aptvert. Un Markusam nav tieši netaisnība, ka viņš par Dievu domā tā, kā viņš vakar pavisam atklāti labi iztiecās. Tas gan ir noteikti un patiesi, ka Tu, ak Kungs, visiem šiem mocekļiem, par katras minūtes ilgām ciešanām, kas viņiem uz šīs zemes bija piešķirtas, mūžībā vari viņus vairāk kā pietiekami atalgot un to tu arī darīsi, — bet pie visa 208

tā, tā tomēr ir pavisam izmisīgi rūgta lieta, bieži tikt pārdabīgi mocītiem no šīs Zemes pārgalvīgi ļauniem cilvēkiem. Un, Kungs, nedaudzi moku pilnākie acumirkļi nomocītajam arī kļūst par mūžību!” 7. ES saku: “Es mums jau vakar, — tev tāpat kā Markusam, — teicu, ka Manā šeit uzturēšanās laikā to jau iztirzāšu tuvāk; tālab gaidiet, līdz tam būs laiks, un tad jau tam jākļūst pietiekami skaidram. Bet tagad labāk ejiet un palīdziet Markusam no krasta atnest viņa lomu; jo viņš šodien jau agri gāja pie darba un Es viņam to svētīju. Tādēļ ejiet un daudzās labās zivis palīdziet nogādāt mājā un ielaist viņa zivju rezervuārā!” 180. Svētītais loms. Par tempļa mēsliem. 1. Pēc šiem vārdiem mācekļi steidzās un pēc viņu spēkiem palīdzēja Markusam un viņa bērniem. Tie abi dēli gan bija jauni un spēcīgi ļaudis, bet četras vecākās meitas kopā nebija tik spēcīgas, kā viens no abiem dēliem. 2. Kad ar mācekļu krietnu palīdzību visas zivis bija novietotas, MARKUS nāca pie Manis, kur Es sēdēju uz kāda īsti glīta un ērta sola, un vēl pavisam nosvīdis teica: “Meistar! Tagad Tu vari teikt, ko vien tikai gribi, tad tomēr es stingri apgalvoju, ka Tu manam šīsdienas, nekad nepiedzīvoti brīnišķam un bagātam lomam tāpat esi cēlonis, kā tu vakar vakarā ar gardāko vīnu piepildīji manus piecdesmit vīna maisus, par ko tad arī es esmu atsteidzies izteikt manu vissirsnīgāko pateicību. Un tātad es patiecos Tev, ak Kungs un Meistar, ar visaizkustinātāko un pateicības pilnāko sirdi par visām ārkārtīgi lielām un brīnumainām labdarībām, kuras Tu man un manējiem tik pārmēriīi bagātākā mērā esi piešķīris! 3. Šodien es izmetu lielāko velkamo tīklu, kas garumā ir simt piecdesmit un dziļumā septiņas olektis liels, un redzi, viss tīkls bija pilns brīnišķīgākām un gardākām zivīm! Un tagad mani desmit diezgan lielie zivju rezervuāri ir pilni zivīm, kuras mēs šodien esam nozvejojuši ar vienīgo un pirmo vilcienu! Ja Tev tas irt patīkami, tad es tūlīt dažas lieku sagatavot brokastīm; mana sieva to labi prot!” 4. ES saku: “Dari tā, jo Man ir patika pēc tā! Bet pēc tam vari arī likt caur saviem bērniem vairākas pilnas mucas aizgādāt uz Cēzarijas Filipas pilsētu, un viņi iegūs labu peļņu!” 5. Markus dziļi paklanījās, tad steidzās virtuvē pie sievas un deva rīkojumu pagatavot brokastis, un sieva un sešas meitas tūlīt čakli ķērās pie darba. bet abi dēli divas lielas mucas piepildīja pilnas skaistākām zivīm, un, tā kā viņi savas brokastis kopā ar nedaudz vīna jau bija baudījuši, viņi ar tām steidzās tikko stundu attālajā pilsētā. 6. Kad viņu rati, kuru priekšā bija iejūgti divi ēzeļi, iebrauca tirgus laukumā, tad jau klāt arī bija daudz pircēju un nedaudz acumirkļos par labu cenu viņiem visas zivis nopirka; jo tādas sevišķi labas zivis jau toreiz maksāja labu grasi gabalā. Tā kā abi bija paņēmuši līdz ap divsimt, tad viņi arī ieņēma pie divsimt grašiem, kas tajos laikos bija vairāk, nekā tagad divsimt taleru. Pēc pāris stundām viņi pārradās mājās ar tukšām mucām un bagātīgu peļņu un naudu nodeva tēvam, kam par to bija liels prieks un kas abus dēlus ļoti uzslavēja. 7. Bet dēli jautāja tēvam, vai viņiem vēlreiz būtu jābrauc uz pilsētu, tā kā daudzi, kas vēl gribēja pirkt, neko nedabūja. Tēvs viņiem to atļāva, un viņi vēlreiz pildīja mucas un brauca ar tām pilsētā un otro vedumu izpārdeva ātrāk un labāk, nekā pirmo. 8. Bet Markus aiz lielas pateicības nezināja, ko darīt; jo nu viņam pēkšņi tika palīdzēts izkļūt no daudzu gadu nabadzības. 9. Bet kamēr abi dēli nogādāja pilsētā pirmo vedumu, mēs brokastīs apēdām ap divdesmit labi pagatavotas zivis un pie tam tīrāko maizi un vīnu. Pie tam mēs vēl daudz ko pārrunājām, bet galvenais sarunu priekšmets vienmēr palika tempļa kalpi, un Markus vecākā, deviņpadsmit gadus vecā meita mums rādīja kādu vecu podu, kas līdz pusei bija pilns ar tempļa mēsliem, un jautāja, vai gan šie mēsli, pēc uzmācīga pārdevēja vārdiem attēlotā un nedzirdētā kārtā laukus un dārzus padarītu auglīgus. 10. Te starp mācekļiem, kuriem šī tempļa krāpšana nebija sveša, sacēlās smiekli, un TOMS teica: “Ak tā nekrietnība! Tie Dieva kalpi to dara jau piecdesmit gadus. Cienījamais augstais priesteris pret to gan iebilda, bet maz ko panāca; jo šie mēsli templim katru gadu ienes vismaz divtūkstoš labus grašus. bet cilvēki ir pietiekami akli un beigās pat tic, ka caur šādiem mēsliem viņu lauki, tīrumi un dārzi tiek svētīti!” 11. Uz to VECĀKĀ MEITA teica: “Ak mīļais draugs, tā tas nav! Lielākā daļa cilvēku tikko vairs tic šai krāpšanai; Bet ko te var darīt? Ja pārdevējam šos mēslus nenopērk, tad drīz pēc tam var būt darīša- 209

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC