2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

ir varenāks par uguni, tad tas, tikko tiek ar ūdeni apliets, tad tas ūdenī nodziest. Bet ja nu, lai līdzinātos
debesīm, vienlaicīgi jābūt ūdenim un ugunij, te beigās tā vai tā vajadzētu izbeigties!? Kā tad izskatītos ar
mūžīgās dzīvības stāvokli?”
6. ES saku: “Ak, pavisam labi! Abus pareizā attiecībā, — un tad nepārtraukti viens otru rada un uztur!
Jo redzi, ja zemē un ap zemi nebūtu nekāda uguns, tad nebūtu arī ūdens; bet ja zemē un ap zemi
nebūtu ūdens, tad nebūtu arī uguns, — jo te nepārtraukti viens rada otru.”
7. FAUSTS jautā: “Kā tad tā? Kā tas var būt? “
8. ES saku: “Atņem zemei visu uguni, no kuras ceļas viss siltums, un visa zeme kļūs dimantcieta ledus
pika, uz kuras nevarētu pastāvēt nekāda dzīvība! Bet tad atņem zemei visu ūdeni, un tā pārāk drīz
kļūs par nederīgiem putekļiem! Jo bez ūdens arī nekāda uguns nenoturēs to, kas uz zemes tik ļoti nepieciešams
jaunveidošanai; bet kur vairs nenotiek nekāda atkārtošanās vai jaunveidošana, tur ir iegriezusies
nāve un trūdēšana.
9. Aplūko kādu koku, kas zaudēja savu sulu, un tu pamanīsi, ka koks īsā laikā satrūdēs un caur to
ies bojā. Vai tu to saproti?”
10. FAUSTS saka: “Jā, Kungs, tagad mēs visi arī to saprotam un atzīstam, ka Tu esi pilns dievišķa
Gara un Pats esi visu lietu Radītājs. Jo kurš cilvēks no sevis var izdibināt, kā iekārtota visa radība un
zem kādiem likumiem tā pastāv. Tas var būt skaidrs un visos dziļumos zināms tikai Tam, kas Sevī nes
Garu, caur kuru ir tikušas radītas visas lietas un tagad kā tās vienmēr pastāv. Par visām man parādītām
garīga un materiāla veida labdarībām es Tev varu tikai no sirds, kas pilna augstākās mīlestības pret Tevi,
pateikties! Jo ko citu es, nabaga vājš, grēcīgs cilvēks varu darīt bezgalības Kungam?”
11. Es saku: “Tev ir taisnība; bet pagaidām visu, ko tu zini un šeit esi redzējis un piedzīvojis, paturi
pie sevis, pirms laika nevienam neizpaud un savā laicīgi laimīgā laikā neaizmirsti nabadzīgos! Jo ko
vien tu kādreiz Manā Vārdā darīsi nabagiem, to tu būsi darījis Man, un debesīt tev tiks atlīdzināts. —
Bet tagad, jo mēs nu esam pabeiguši visu, kas te Kisā bija darāms un nokārtojams, gatavojamies ceļā uz
Nacareti.”
11. Kunga un Viņa mācekļu aizceļošana uz Nācareti. (Mateja ev. 13:53)
1. FAUSTS saka: “Te man vajag pavēlēt likt nest manas lietas uz kuģiem?”
2. ES saku: “Viss jau ir noticis! Tā kā ar taviem kuģiem nepietika, tad Barams un Kisjons tam nolūkam
aizdeva divus viņu lielos kuģus un tā aizbraukšanai viss ir labākā kārtībā.
3. FAUSTS saka: “Tas tā noteikti ir un es par to nemaz vairs neesmu pārsteigts; jo kas Visvarenajam
vēl būtu jābūt neiespējams?!”
4. Bet nu pie Manis pienāk Jonaels un Jairuts ar Arhielu un Man par visu pateicas. Kad viņi ar daudziem
pateicības vārdiem no Manis šķiras un dodas ceļā uz Ziharu, tad viņiem arī nāk pretī no Manis
viņiem iepriekš zināma darītās delegācija, sveicina viņus ar lielu godu un Jonaelam pie kājām liek sevišķu
lūgumu, ka lai viņš vēlētos atkal pieņemt virspriestera amatu; un abi, Jonaels un Jairuts, atceras to, ko
Es viņiem iepriekš darīju zināmu.
5. Bet mēs, — kad Es pabeidzu otrreizējo līdzību par Debesu Valstību (Mat. Ev. 13., 53) un atlaidu
zihariešus un ar solījumu, ka drīz viņus atkal apmeklēšu, atvadījos arī no Kisjona, kas šoreiz pēc
Mana padoma palika mājās un arī Faustu nepavadīja, — mēs tad ap divas stundas pirms pusdienlaika
devāmies uz lielo kuģi un kopā ar Faustu, kas ar savu jauno sievu arī ņēma vietu Manā kuģī, braucām
uz kuģa piestātni netālu no Kapernaumas, kas bija piestātne gan šai pilsētai, gan arī Nācaretei, kas, kā
zināms, neatradās tālu no Kapernaumas.
6. Kad mēs bijām piestājuši krastā un nokāpuši no kuģa, te FAUSTS runāja: “Kungs, es kopā ar Tevi
došos uz Nācareti un Tavai mātei un brāļiem viņu māju atkal atdošu par īpašumu.”
7. ES saku: “Arī tas jau ir noticis un arī tu mājās un tavā lielajā īpašumā visu atradīsi labākajā kārtībā;
jo līdz šim mans Arhiels visus tavus darījumus ir nokārtojis. Bet ej uz Kapernaumu un, kad tev nāks
pretī virsnieks Jairuss — kas katrā ziņā tā būs — un tev žēlosies par savām bēdām, tad saki viņam, ka Es
nu kādu laiku uzturēšos Nācaretē! Ja viņš kaut ko grib, tad viņš var nākt pie Manis, bet arī tikai pilnīgi
viens!”
8. FAUSTS saka: “Vai arī es drīkstētu viņu pavadīt?”
9. ES saku: “Ak jā, bet tikai tu viens!” — Ar šiem vārdiem mēs šķiramies.
14