Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
tikt likta daudzveidīgā kustībā.<br />
7. bet, ja tā, un neiespējami jebkad citādi, kā tad pēc tam pirmradītajām tīra gara būtnēm būtu jāsasniedz<br />
nosacīto brīvo pašdarbību un vienīgi caur to iespējami pilnīgu patstāvību? Acīmredzami, nekādā<br />
citā iespējamā veidā, kā caur “Tev jādara” bausli, ja arī ne tik pozitīvu, kā pie Ādama.<br />
8. bet arī šis bauslis būtu dots veltīgi, ja vienlaicīgi kopā ar bausli jaunradītajām būtnēm līdz nebūtu<br />
iedota tieksme vai stimuls tā pārkāpšanai. bet, ja būtnēm ir iedota pārkāpšanas tieksme, tad vajag tikt<br />
dotām kā no tās sliktām sekām, kā zināma veida sodam, un būtnēm vajag tikt rādītas sekas, ka tās patiesi<br />
ir, un kā un kādēļ tās sekos un tam vajag sekot darbībai, kas ir pretrunā ar bausli.<br />
9. Jā, būtnēm pat vajag rādīt, ka iespējamā kārtā tieši būtnei, kas pārkāpusi bausli, sākumā gan ļauj<br />
sasniegt kādu īslaicīgu priekšrocību, bet kurai vēlāk vienmēr sekos ilgs zaudējums. lai tam pretotos, tas<br />
tad vienmēr maksās daudz grūtu un sāpīgu pūļu. Tikai ar visu to apgādāta, jaunradītā būtne tad var<br />
sākt pielietot savu brīvo inteliģenci un no tās izrietošās darbības spējas, kādas tās arī nebūtu, līkas vai<br />
taisnas, pareizas vai nepareizas. Īsi un labi, jaunradītā būtne nu reiz no sevis kļūst patstāvīga un caur to<br />
sāk galveno aktu pilnīgai un patiesai patstāvībai, un tas ir tas, par ko beigās ir runa pie visām radītām<br />
inteliģentām būtnēm; jo caur to patstāvība tiek sasniegta tā vai tā, vai nu pa kādu īsāku vai garāku ceļu,<br />
un reiz radītas inteliģentas būtnes pilnīga iznīcināšana ir novērsta.<br />
10. bet, vai patstāvīgā esamība pagaidām ir svētlaimīga vai kļūmīga, tas tad ir vienalga, dabīgi, iepretī<br />
Radītājam; jo vārti ir atstāti vaļā katrai būtnei, lai pa parādīto ceļu ieietu svētlaimē. — Gribēt to,<br />
labi būtnei; bet, ja viņa to negrib — arī labi! Jo tad vainu nenes neviens cits, kā pati būtne. viņa savu<br />
patstāvību patur mūžīgi. vai svētlaimīga, vai nē — tas ir vienalga; jo pamatu pamatā tai kā radībai tomēr<br />
vajag atbilst radītāja tālākai kārtībai.<br />
11. Bet, ja mēs to zinām, nu, tad gan it kā nebūs pārāk grūti, pašiem no sevis noformulēt pirmo tīro<br />
radīto garu krišanu; jo arī viņiem vajadzēja tikt liktam kādam bauslim un kopā ar to nepieciešamā tieksme<br />
to pārkāpt, apvienotai ar momentānām priekšrocībām. bet no otras puses, ja arī ne ar dominējošu<br />
tieksmi rīkoties pēc baušļa, tad tomēr ar skaidri dotiem mūžīgas priekšrocības uzskatiem, kas, kaut arī<br />
nedaudz vēlāk, tomēr vienmēr noteikti sekos un kam vajag sekot rīcībai pēc baušļa!<br />
1<strong>2.</strong> kad nu pēc tam daļa būtņu bausli ievēroja, bet daļa nē, tas skaidri izriet no redzamās radības,<br />
kurai kā tiesai vai kā piedraudētam sodam vajadzēja sekot dotā baušļa neturēšanai, un garīgi ņemot,<br />
pati par sevi tā nav nekas cits, kā garāks ceļš uz garu svētlaimīgu, pilnbrieduma eksistenci.<br />
13. bet atkal no otras puses, arī mūsu eņģelis, kas nu ir mūsu vidū, ir tikpat skaidrs pierādījums,<br />
saskaņā ar kuru toreiz brīvu radītu garu neskaitāmi pulki tomēr to doto, ja arī ne kā pie Ādama stingri<br />
pozitīvo bausli ievēroja un tagad visa materiālā radība visā ir pakļauta viņu varai, spēkam un gudrībai.<br />
14. bet šis eņģelis vēlākiem cilvēkiem gan, protams, varēs dot maz pierādījumu par to, ka caur doto<br />
bausli liela daļa pirmradīto tīro garu nav krituši; bet tas katra cilvēka svētlaimei arī pavisam nav vajadzīgs,<br />
it sevišķi, kamēr kāds caur savu garu vēl nav sasniedzis pilnīgas zināšanas par sevi pašu.<br />
15. Bet, ja kāds cilvēks to sasniedz, tad viņam jau tāpat, kā mēdz teikt, katrā acumirklī stāv atvērtas<br />
visas septiņas debesis, un viņš no tām var smelt pierādījumus, cik daudz viņš tad vienmēr grib, un tāpēc<br />
viņš ar to visu vienmēr ir apgādāts.<br />
16. saki tu, Mans mīļais Kirenij, vai tagad tu spēj ievērojami aptvert pirmradīto garu krišanu?”<br />
228. Spēks un pretestība.<br />
1. Nu pavisam laimīgs KirenijS saka: “Kungs, Tu to skaidri redzi manā sirdī un tikpat skaidri caurredzi<br />
manu smadzeņu lādi, lai no tā tu noteikti vislabāk vari saskatīt, vai es to lietu esmu sapratis pilnīgi,<br />
vai pa pusei! Es, mazākais, kā es to jūtu, domāju, ka man tā lieta ir tik skaidra, kā Saule gaišā dienā. bet<br />
aiz tā vēl vienmēr var atrasties dziļumu dziļumi, par kuriem līdz šim varbūt nekas nav nācis prātā pat<br />
tiem pilnīgākajiem eņģeļu gariem. Tomēr ar to, ko es nu zinu, es esmu pilnīgi apmierināts, un manas<br />
dzīves laikā būs pilnīgi pietiekami ar to noņemties, jo tas viss jau tāpat iet bezgala pāri visiem cilvēcisko<br />
zināšanu un izpratnes horizontiem.<br />
<strong>2.</strong> Tikai viena būtne man vēl noteikti pastāv kā mīkla, un tas ir Sātans ar viņa velnu kolēģiju. Tikai<br />
par to, Kungs, vienu apgaismojošu vārdiņu, un mana dvēsele tad ir apmierinājusi izsalkumu līdz manas<br />
miesas nāvei! Jo ar to es vēl esmu lielā neskaidrībā, kas ir Sātans un kas ir viņa izpalīgi, kurus dēvē par<br />
“velniem”?”<br />
256
Change language