Views
7 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

190. Jaunie viesi. 1.

190. Jaunie viesi. 1. Markusa dēli tikko vēl bija izkāruši tīklus žāvēšanai uz tam nolūkam pie krasta nostiprināta žoga, tā lielais romiešu kuģis jau arī bija tuvu pie krasta, tā ka ar kuģa ļaudīm varēja sarunāties; un viņi uzaicināja Markus dēlus ar dažām laivām piebraukt pie kuģa un ceļiniekus novest krastā, jo tas savas dziļās iegrimes dēļ nevar pilnīgi tuvoties krastam. Dēli tūlīt to darīja un mani mācekļi ne mazums brīnījās, kad starp daudziem romiešu karavīriem un citiem pilsoņiem atklāja arī kapteini Jūliju un beigās pat Ebabu un Jaru. 2. Bet vienlaicīgi kuģis veda arī piecus sagūstītus ļaunus lielceļu laupītājus, kuri savus ļaunos darbus darīja uz ceļiem starp Jūdeju un Samariju un bija jau izdarījuši vairākas slepkavības. Viņi bija apģērbti kā mācītāji un citādi izskatījās ļoti draudzīgi; bet tomēr viņu sirdīs mājoja leģions ļaunāko velnu, kas šos piecus laupītājus spieda pasaulē nežēlīgākā veidā aplaupīt ceļiniekus un tad, lai netiktu atmaskoti, bez kādas saudzības viņus nonāvēt. Bet slepenībā tādi laupītāji tika no farizejiem sankcionēti, jo caur to ļoti daudzās vietās pavisam neiespējama tika padarīta ķeizarisko samariešu un jūdu sastapšanās. Bet par to zināja arī romieši un tādēļ pret tādiem laupītājiem bija jo naidīgāki. Un tādiem noziedzniekiem tad vienmēr klājās ļoti slikti; jo pie viņiem vienmēr tika pielietoti mokošākie nāvessodi. 3. Bet līdzās pieciem pieminētajiem galvenajiem laupītājiem atradās vēl daži politiski noziedznieki, kas slepenībā, arī izejoši no tempļa, visur kūdīja pret romiešiem, bet viss transports tika sūtīts uz Sidonu. 4. bet Es nedaudz noslēpos, lai Ebabs, Jara un jūlijs Mani tūlīt neatklāj, un arī mājas ļaudīm un Kirenijam pavēlēju par mani tūlīt neizpaust; jo uz kuģa atradās arī daži farizeji, kas no Jeruzalemes slepeni bija tikuši sūtīti Manis dēļ, kaut gan pasaules priekšā skaļi minēja citu iemeslu. 5. Kirenijs apsveica Jūliju ar lielāko draudzību, kas kapteini Jūliju ļoti patīkami pārsteidza; jo pirmkārt, viņš nekad nebūtu iedomājies šeit sastapt augstāko valsts pārvaldnieku, un, otrkārt, Kirenijs pret saviem padotiem vienmēr bija ļoti nopietns, kaut gan pilnā mērā taisnīgs. 6. Kirenijs tūlīt ar jūliju apspriedās par noziedzniekiem un vai jūlijs par viņiem jau ir izteicis kādu spriedumu. Jo pie jau kāda sprieduma pasludināšanas pie romiešem izskatījās ļoti nepielūdzami slikti; tas varētu tikt atsaukts tikai no ķeizara. Bet Jūlijs nekādu spriedumu vēl nebija tieši pasludinājis un gribēja, lai tie tiek notiesāti Sidonā no paša valsts virspavēlniek Kirenija; viņš arī tūlīt Kirenijam darīja zināmus piecu laupītāju ļaunos darbus un paziņoja par politiskiem noziedzniekiem, lai viņš noziedzniekus tūlīt varētu notiesāt pēc likuma. 7. KirenijS Jūlijam saka: “Ka tu šos noziedzniekus vēl neesi notiesājis, to tu esi darījis ļoti labi un gudri! Bet arī es viņus tūlīt netiesāšu, jo mūsu tuvumā nu atrodas viens vēl lielāks un varenāks, un šajā lietā ļausim tam izteikt spriedumu. Tādēļ liec noziedzniekus labi apsargāt, līdz nāk tas Varenākais un gudrākais!” 8. JŪLIJS saka: “Augstais pavēlniek, vai tad uz Āzijas zemes it kā atrodas pat ķeizars?” 9. KirenijS saka: “Nē, mīļais Jūlij, bet viens, kas pilnā patiesībā valda pār visām pasaules valstīm, un tādēļ arī pār Augusta kronēto dēlu, man brāli! tas ir Zevs, kas ar visu savu dievišķo varu no debesīm nonācis starp mums, mirstīgajiem! Viņa vārdi ir darbi, un viņa griba ir paveikts darbs!” 10. Bet Kirenijs uz Jūliju par Mani tādēļ runāja tik romiski, ka negribēja Mani nodot, un viņš arī nezināja, ka jūlijs Mani jau pazīst. 11. Un JŪLIJS teica: “Augstais pavēlniek, mēs nu dzīvojam laikā, kas notiek brīnumi pēc brīnumiem un dieviem vajag būt lielai labpatikai pie mums, mirstīgajiem; jo tikai pirms dažām dienām arī man bija pasaulē ārkārtējākā izdevība iepazīt kādu cilvēku, kuram no Zeva netrūka nekā cita, kā daži tūkstoši zibeņu viņa rokā! Viens gads būtu daudz par īsu, lai izstāstītu visu, ko šis acīmredzamākais Zevs ir paveicis pie manis Geneceretē un vēl vairāk krietnā saimnieka Ebaba mājā!” 12. Kirenijs pie tam ir pavisam pārsteigts un bija nedaudz apmulsis, kas viņam Jūlijam jāsaka vai par ko viņam tālāk jājautā. Jo no tā stāstītā viņš tūlīt saprata, ka tas biju Es; bet viņš negribēja Jūliju traucēt viņa ticībā. Bet tas pats bija arī ar Jūliju, jo arī viņš tūlīt tā domāja, kad Kirenijs viņam aprakstīja visvareno Zevu. 13. Neviens no viņiem otru neturēja par pārorientējušos romieti, un tā notika, ka abi tik ilgi muļķojās, līdz beigās Es Pats parādījos un caur to viņus atbrīvoju no savstarpējām šaubām, bet ko Es tomēr 220

atliku uz gandrīz veselu stundu. 191. Par eņģeļa mācības metodēm un pasaules skolām. 1. Arī Jara apstiprināja Jūlija izteicienus un ka tieši šī ārkārtējākā brīnumcilvēka dēļ ceļojot uz Sidonu, lai iespējamā kārtā irt kā tomēr ar viņu tur vēlreiz sastaptos, tādēļ, ka meitenei pēc viņa bija tik ļoti lielas ilgas. Kirenijs izskata pēc par to ļoti brīnījās, ka šī jaunā, varbūt tikai trīspadsmit vai četrpadsmit pavasarus skaitošā meitenīte jau būtu tik ļoti iemīlējusies, pie kam viņš (Kirenijs) vienlaicīgi ir pamanījis, ka te līdzās viņai jau tāpat vienmēr staigā viens brīnummīļš un skaists jauneklis. Tas tad ir jo dīvaināk, ka maigi skaistā meitenīte līdzās tik skaistam jauneklim varēja līdz nāvei iemīlēties kādā tomēr jau pavecākā vīrā, kāds tieši ir zināmais cilvēks — Zevs. 2. Kas JARU pazīst no iepriekšējiem notikumiem Geneceretē, tam vēl varētu būt labi zināms, ka tieši Jara nevienam nepalika parādās labu atbildi, un tā viņa arī Kirenijam teica: “Augstais kungs un pavēlniek! Kā tu nu mūsu priekšā vari noliegt Viņu un nesvarīgu politisku iemeslu dēļ viņu pieskaitīt pie Romas mirušajiem dieviem un tomēr no tevis ar lielu mirdzumu visur raugās Viņa Dieva gaisma un viņa zēlastība?! 3. Redzi, es jūtu Viņa tuvumu, un tu to jūti tikpat labi, kā es, — un tomēr tu vari zināmā mērā Viņu noliegt; redzi, tas no tevis nav gluži slavējami, tāpat kā arī no Jūlija nav ļoti slavējami, ka viņš tavā, ak augstais Kungs, priekšā, zināmā veidā arī noliedz Vissvētāko un Vistaisnīgāko! 4. Bet vispār arī tas vēl no tevis pavisam nav slavējami, ka tu apvaino mani, ka es esmu viņā zināmā veidā, tā sakot, zemiski iemīlējusies; jo es Viņu mīlu tikai tā, kā tas gan būtu jādara katram cilvēkam, kā manu Radītāju, kā manu Dievu un Kungu, un savā sirdī Viņu pielūdzu tik tīri, cik tas vienai mirstīgai meitenei tik vienmēr ir iespējams. Bet ja tā, — kā tad es esmu viņš zemiski iemīlējusies? Te jautā šim manam pavadonim un skolotājam, viņš tev to spēs analizēti labāk paskaidrot, nekā es; jo viņam visās lietās piemīt vairāk spēka, kā visiem pasaules gudrajiem un visas Zemes valstu varoņiem, izņemot vienīgi tam, Kuru es te meklēju. Tādēļ tikai jautā šim jauneklim, un tu no Viņa saņemsi pilnīgi patiesu atbildi!” 5. Kirenijs nu gribēja jautāt jauneklim, bet zēns JOZE viņu aizkavē; jo viņš Kirenijam slepeni teica: “Neielaidies ar šo jaunekli, jo viņš arī ir viens no tiem, kāds ir tas, kas laiku pa laikam mani apciemo! Jo tāda veida būtnes nevar panest nekā netīra, tātad arī nekādu nepiedienīgu jautājumu; viņu dzīvība un viņu esamība nav nekas cits, kā Dieva liesmas gaisma.” 6. KirenijS Ebabam saka: “Viņa tak tomēr ir tava meita un tu esi jūds; tādēļ ir brīnums, ka viņš slēpjas tik daudz dziļākās gudrības! To tak viņa dažu dienu laikā nevarēja iemācīties no meistaru Meistara un vēl mazāk no šī zināmā jaunekļa?! Jo šāda veida skolotājs, kaut gan ļoti reti uz šīs Zemes, mācot mūs, mirstīgos cilvēkus, tieši arī negūts lielas sekmes! To es zinu no pieredzes pie mana dēla Jozes, kuru es gan neesmu dzemdinājis, bet tomēr uz visiem laikiem esmu pieņēmis par savu dēlu. Pa laikam arī pie viņa nāk tāda veida skolotājs. Bet kad viņi kādu laiku viens ar otru sarunājas, tad beigās patiesi nezina, kuram īstenībā te ir taisnība! Visa mācīšana īstenībā nav nekas cits, kā gudrības cīņa, no kuras beigās abas partijas iziet kā uzvarētājas. 7. Mans Joze bieži ir tik iekarsis pret savu mistisko meistaru, ka viņš viņu tieši sūta prom; bet meistars caur to ne mazākā mērā neļaujas iespaidoties, paliek pie sava bieži ar rokām aptveramā neprāta un tikai pie beigām ļauj caurspīdēt kādai mazai gaismiņai! Un tā es domāju, ka skaistais skolotājs to darīs arī pie tavas meitas. 8. EBABS saka: “Jā, jā, augstais pavēlnieks, tieši tā tas ir. Mazākais, es te tagad nevaru kļūt tā īstu gudrs, kuram te beigās ir pilnīga taisnība. Pa lielākai daļai tā lieta paliek neizšķirta. Par kādu pozitīvu mācību te nekad nav ne runa. Jaunais gars sava audzēkņa priekšstatos cenšas ienest apjukumu, un tad tam pašam no sevis, cik labi tas iet, vajag atrast izeju. Par kādu palīdzēšanu te nav ne runa, un tādēļ beigās vienmēr kaut kas paliek neizšķirts. Ja audzēknis sava skolotāja iebildumus grib pilnīgi sagraut, tad audzēknim vajag viņam stāties pretī ar tik neizkustināmiem pret iebildumiem, ka skolotājs vairs nevar pagriezties ne pa labi, ne pa kreisi. Tas tad ir pierādījums, ka audzēknim ir pilnīga taisnība; bet bez minētiem pretpierādījumiem audzēknim nekad nav taisnība — un ja viņa apgalvojumi būtu vispārliecinošākie. Ak, mana Jara savu skolotāju jau pavisam ir dabūjusi cilpā; beigās, kā viņš pats atzina, viņš pats tikko vairs varētu orientēties, ja meitene viņu atkal nebūtu savedusi kārtībā. 221

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...