10.04.2018 Views

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

4. Bet kad tas viss būs, tas pēc Zemes gadu skaita nekad nevar tikt noteikts. Un ja arī es tev skaitli<br />

darītu zināmu, tad tev to nebūtu iespējams aptvert. Un ja arī es tev skaitli teiktu ar to, paies tūkstotis<br />

reiz tūkstotis ilga laiku gaita, no tūkstotis uz tūkstotis gadiem, cik daudz te ir smiltis jūrās un cik daudz<br />

te ir zāle visās zemēs un visos zemes kalnos un cik te ir pilienu jūrās, visos ezeros un straumēs, upēs dīķos<br />

un avotos, tad tu to visu tomēr nevarētu saskaitīt un noteikt pēdējo galīgas atbrīvošanas laiku.<br />

5. Tādēļ pacieties ar to: Pirmām kārtām tiecies pēc Dieva Valstības un pēc tās patiesa taisnīguma,<br />

tad tu pēc tavas miesas nāves no Manis tiksi atmodināts mūžīgai dzīvībai un tīru garu valstī tūkstotis<br />

Zemes gadu paies kā viena diena!<br />

6. Draugs, un Manā Garīgā valstībā, pilnā augstākās svētlaimes, tas, kas tev šķiet bezgalīgs, būs sagaidāms<br />

drīz un pavisam viegli! Tagad ne tu, nekāds no Maniem mācekļiem nevar tikt ievests visā debesu<br />

gudrībā — bet tad, kad tu pēc nedaudz gadiem tiksi kristīts ar Svēto garu no Dieva! Bet šis gars<br />

tevi un visus citus vedīs visā Debesu gudrībā. Tikai tad tu to visu, kam tev tagad vēl būt tumšam un<br />

neskaidram, redzēsi gaišākā gaismā! — Bet šo tev tagad pavēstīto stingri paturi sevī un nevienam neko<br />

neliec manīt, jo tam vēl ilgi vajag tikt turētam slepenībā!”<br />

7. Kad KirenijS to dzirdēja, viņš pavisam apmulsa un pēc kāda sevišķu pārdomu laika teica: “Tas,<br />

ko es nu manā sirdī uzticami un skaidri dzirdēju kā labu runas plūsmu, bez šaubām, bija Tavi vārdi!<br />

Bet vai nobeiguma brīdinājuma jātiek tik stingri turētam? Ļoti uzticamiem, krietniem un godīgi domājošiem<br />

un ticīgiem cilvēkiem tomēr drīkstētu, ka tikai dažs kas no tā pa daļai tiek pieminēts!? Jo tā kas<br />

nevienam cilvēkam tomēr nevarētu kaitēt!”<br />

8. ES skaļi saku: “Jā, draugs, cilvēkam, ja viņš, kā tu, to saņem iekšējā ceļā, tas, protams, nekaitē,<br />

citādi Es tev to nebūtu pavēstījis; bet ja daudzi cilvēki tā ko saņemtu no ārienes, tad tas viņiem ļoti kaitētu.<br />

Kā un kādēļ, to tev Mani eņģeļi atklāja pavisam pietiekami un tā šo tēmu atstājam mierā; jo mums<br />

kārtojamas vēl daudzas citas ļoti svarīgas lietas, kuras pagaidām ir daudz nepieciešamākas, nekā šie tavi<br />

jautājumi, kuru atbildēm pilnīgu briedumu vajag sasniegt tikai mūžībā.”<br />

64. Par dabas garu būtību, dzīvību un darbu.<br />

1. Ar šo lēmumu Kirenijs nu ir apmierināts, bet toties pieceļas Kisjons un lūdz Mani, vai arī viņš<br />

drīkstētu Man uzstādīt vienu jautājumu par kādu no Manis dotu rīkojumu.<br />

<strong>2.</strong> ES saku: “Runā, draugu un ienaidnieku draugs!”<br />

3. KISJONS runā: “Redzi, kad mēs no grotas manos kalnos nesām pēdējo atlikumu, tad tu norīkoji<br />

pareizā daudzumā ņemt līdz maizi un vīnu, tā kā mēs tur sastapsim daudz izsalkušu un izslāpušu! Tādēļ<br />

es tūlīt lielā daudzumā liku ņemt līdz maizi un vīnu un pie tam pie grotas un grotā gaidīju, vai tur kāds<br />

nāktu, kam būtu vajadzīgs maize un vīns. Bet redzi, Kungs, nebija sastopams neviens, kam līdzpaņemto<br />

varētu izsniegt.<br />

4. Bet kad mēs no grotas bijām izgājuši un tu caur Tavu varu Arhielam liki to uz mūžīgiem laikiem<br />

aizkraut, tad mēs bijām bez maizes un vīna un neviens no nesējiem nezināja man teikt, kas viņiem maizi<br />

un vīnu būtu paņēmis. Grotā, kā arī ārpus tās brīnumu pilnākajos momentos es to patiesi nemanīju,<br />

bet dienu pēc tam, kad Tu atstāji Kisu, visi mani mājinieki, dabīgi, nerunāja ne par ko citu, kā tikai par<br />

Tevi, sevišķi par brīnumainākajiem atgadījumiem un — kādi jau cilvēki ir, te tika atstāstīti, mazākais,<br />

vēlreiz tik daudz darbu, cik tu, kā man zināms, esi veicis! Daudzi līdzīgi atstāstīja darbus, kurus stāstītāji<br />

esot redzējuši Tevi veicam. Es stāstītājiem aizrādīju un tos izskaidroju kā viņu sakarsētās fantāzijas<br />

atradumus, kas tad beigās nav nekas cits, kā tīrākie meli, bet stāstījums par līdzpaņemtās maizes un<br />

vīna pazušanu pilna nopietnībā samulsināja mani pašu. Jo es patiesi nevarēju atcerēties, kas tur ar līdzpaņemto<br />

maizi un vīnu bija noticis, tā kā mēs no tā neko nebijām baudījuši.”<br />

5. ES saku: “Es gan zināju, ka tas tevi atsūtīs pie Manis; bet tajā patiesi nav nekas tik sevišķi liels, kā<br />

tu to sev stādies priekšā. Tā kā tu tomēr jau esi atnācis, lai arī par to tiktu skaidrībā, tad Man vajag tev<br />

to lietu apgaismot; nu tātad klausies:<br />

4. Redzi, kalnos, tāpat kā gaisā, kā arī zemē, ugunī un ūdenī ir zināmi dabas gari, kuri vēl nav izgājuši<br />

miesas ceļu, jo tam viņiem vēl nav tikusi dota izdevība, kurā viņi pie cilvēciska radīšanas akta būtu<br />

varējuši atrast ieeju miesā, lai caur mātes klēpi pasaulē piedzimtu miesā. Milzums šādu vēl nepiedzimušu<br />

dvēseļu atrodamas visos elementos.<br />

7. Bet kalnos darbojošies dabas gari no gaisa nu ir pieņēmuši vairāk konsistences (pastāvīguma —<br />

74

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!