2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

17. Bet ES tev arīdzan saku: “Tu esi Pēteris, klints; uz šo klinti es gribu celt Manu draudzi un tiem
elles vērtiem to nebūs uzvarēt! (Mt. 16:18) Un Es gribu tev dod debesu valstības atslēgas! Viss, ko tu uz
Zemes sasiesi, tam arī debesīs jābūt sasietam, un ko tu uz Zemes atraisīsi, tam arī debesīs jābūt atraisītam!”
(Mt. 16:19)
18. Te PĒTERIS teica: “Kungs, es patiecos tev par šo augsto žēlastību, kurai es sevi turu par pilnīgi
necienīgu, jo es vienmēr biju un diemžēl vēl esmu rupjš grēcinieks! Bet kas te attiecas uz saistīšanu un
atraisīšanu, tad es tev arī atklāti atzīstu, ka es nesaprotu un nezinu, kas man te jādara. Ja Tu to vēlētos,
Tu to lietu gan varētu man padarīt nedaudz skaidrāku!”
19. ES saku: “Īstā laikā tev tas viss kļūs pilnīgi skaidrs; bet pagaidām es jums visiem to stingri aizliedzu,
ka pirms laika jūs nevienam par to nepaziņojat, ka Es esmu patiesais Jēzus, tas Kristus!” (Mt. 16:
20)
20. Pēc šīs svarīgās sarunas Matejs rakstītājs jautā, vai viņam tas viss jāatzīmē.
21. ES saku: “Šejienes brīnumu nē, un sarunu starp Tomu un Jūsu Iskariotu tev nav jāpiemin; bet
gan galveno, ko Es nokārtoju ar Pēteri. Vienmēr raksti tikai tā, kā Es tos vārdus tev likšu sirdī, un tad
viss būs labi un pareizi!” — Ar to tad rakstītājs bija apmierināts un tad drīz devās pie miera; bet mēs līdz
pusnaktij palikām sēžam pie galda, un tad nāca arī mājas ļaudis un ļoti patīkami mums kavēja laiku.
177. Būdas saimnieks Markus atstāsta tempļa šausmu darbus.
1. Būdas saimnieks, kura vārds bija Markus, zināja mums daudz stāstīt par farizejiem un, kas gribēja
būt arī rakstu zinātāji. Starp citu, viņš daudz stāstīja par templiešu slepenām nežēlībām un ka viņi
tūlīt ir katra nesamierināmie ienaidnieki, ja pie viena vai otra nomana kādas garīgākas, tātad pravietiskas
dotības. Daudzi šādi garīgi cilvēki pavisam slepeni tika nonāvēti. Viņus pavisam draudzīgi ielūdza,
parādīja viņiem vienu godināšanu pēc otras, un aiz tīras draudzības spieda viņiem rokas. Bet ja viņi reiz
ir nonākuši tempļa aizmugurējās istabās, kas tiek apdzīvotas no galvenajiem farizejiem, tad šai pasaulei
viņi ir zuduši; jo te neviens vairs neiznāk dienas gaismā. tas ir, tālāk saka Markus, neaptverami, ka
Dievs tik ilgi var noskatīties šādas nežēlības. Sodomā un Gomorā gan esot gājis slikti, bet pret to, kas te
nu notiek Jeruzalemē, Sodoma un Gomora tikko būtu tas, kas te ir viens lietus piliens pret jūru; un tomēr,
neskatoties uz Ābrama daudzkārtējām aizlūgšanām, toreiz Dievs ar uguni no debesīm lika iet bojā
šīm pilsētām un visiem tām piederīgiem apvidiem! Bet tagad, pie šīm daudzajām katra iedomājama
veida nežēlībām, Dievs tas Kungs dara, it kā Viņš to nezinātu, un par visu cilvēci vairs neraizējas! Kāds
tam tomēr it kā varētu būt iemesls?”
2. Uz šo pavisam labo jautājumu ES viņam teicu: “Draugs, Dievs zina visu, kas te notiek! Viņš zina
visas farizeju un rakstu mācītāju neskaitāmās un neizsakāmās nežēlības; bet tādēļ Es Pats nācu pasaulē,
lai šis čūsku dzemdējums un odžu dzimums pie Manis paša piepilda savas nežēlības mēru, bet tikai tad
bēdas šim ļaunajam odžu dzimumam!”
3. MARKUS saka: “Jā, Kungs, Meistar un cilvēku draudzīgākais labdari! Ja arī tev nepiemīt vara
ar vienu dvašu tūkstošiem cilvēku aizpūst citā pasaulē, tad tu esi ļoti nožēlojams, ja tev jebkad ienāktu
prātā ierasties Jeruzalemē un tur rādīt brīnumdarbus. Es šeit tev gan esmu ļoti vienkāršs vīrs, bet daudz
ko saprotu, ko neviens farizejs, protams, vēl nekad nav ne sapņojis; bet, pie tam es esmu ļoti viltīgs un
farizeju acu priekšā, ar kuriem es ļoti bieži sastopos, spēlēju tik dumju velnu, ka pie tam viņiem tiek atņemtas
katras pēdas no nojausmas, ka man piederētu kādas slepenas zināšanas!
4. Tā ka viņi mani jau labu laiku pazīst kā lielu nejēgu un domā, ka var man rādīt pakaļu vai seju, un
es tikko varētu atšķirt vienu no otras, tad viņi dažkārt ļauj man skatīt lietas, ka pie tam man vajag Tev
atklāti atzīties, ka dažkārt jau totāli sāku šaubīties par Dieva esamību. Jo es pie sevis domāju: “Ja ir kāds
visvarens, ļoti gudrs, taisnīgs un labs Dievs un Viņam, kā mums to māca raksti, nedaudz rūp cilvēce,
tad viņam ir neiespējami noskatīties tādos šausmu darbos! Nekāda Dieva nav! Pēc Platona cilvēks pēc
miesas ir pērtiķu pēcnācējs, un pēc dvēseles plēsīgāko bestiju pēcnācējs. Tādēļ kādas spēcīgas draudzes
priekšā vajag stāvēt kādam spēcīgam un gudram Simsonam, kas to dzīvnieku savienojumu, kas sevi
dēvē par cilvēku, notrauc zemē ar asāko dubultdzīvniecisko pārmācības rīksti un pēc gadiem, mazākais,
tiktāl savalda, ka tas kļūst tikai par pusē cilvēku.
5. Mans prāts nodarbojās ar šādām un bieži vēl ļaunākām domām, ja es bieži sastapos ar no tevis
pavisam pareizi dēvētā čūsku dzimuma pārāk šausmīgi nežēlīgajiem slepenajiem darbiem! Tādēļ, kā
206