Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
caur savu gribu spēj visu, par to gan mūžam sevī vairs nevarēsi atrast nekādas šaubas?!”<br />
7. JARA saka: “Lai Kungs tevi svētī par man doto izskaidrojumu, ko es esmu īsti labi aptvērusi! —<br />
Bet nu vēl viens cits jautājums: Saki man, tu, mīļais, daiļais jaunekli, kā man sev jāizskaidro tavs neaptveramais<br />
ātrums?”<br />
7. EŅĢELIS saka: “Dieva vismīļotā meita! Tas ir kas tāds, ko var aptvert tikai kāds tīrs gars, tā ka<br />
viņam neeksistē ne laiks, ne telpa. Mēs paši par sevi neesam nekas, bet tas, ko tu ar tava gara acīm mūsos<br />
redzi, ir Dieva domas, Dieva ideja, dieva Vārds. Tādēļ mēs esam pavisam tīri gari; nekāda matērija<br />
mums nevar būt nekāds šķērslis.<br />
9. Ja kādu dzīvāko garu nekas nevar traucēt, tad viņa šeit un tur noteikti ir vies un tas pats. Tādēļ<br />
nekāda matērija mums, gariem, nevar atņemt vienādu katru kustību, jo viņa pati vissmalkākā ēterī tomēr<br />
vienmēr atrod kādu šķērsli, caur ko tiek aizkavēta tās kustība.<br />
10. Bez gala plašajā radības telpā ir trešās kārtības Vidussaules, pēc kurām tūlīt nāk Galvenās Vidussaules.<br />
Šīs saules dažādos lielos apļos kustas ap galvenajām vidussaulēm. Pateicoties to lielajam attālumam<br />
no galvenajām vidussaulēm, to ceļš tavai uztverei ir ārkārtīgi garš.<br />
11. Piemēram, iedomājies šo Zemi kā kādu patiesībā daudzas simttūkstoš reizes lielāku lodi, kā cik<br />
tu no tās tagad pārskati. Bet šī lielā lode pastāvētu tīri no smilšu graudiņiem, kā tu tos jau būsi redzējusi<br />
jūras krastā. Tagad iedomājies vismazāko smilšu garudiņu skaitu, cik daudz to būtu vajadzīgs, lai<br />
sastādītu visu šādu zemi! Katram šādam graudiņam nu iedomājies tādu attālumu, kā no šejienes līdz<br />
tai zvaigznei, kuru mēs vispirms apmeklējām, un caur to tu gandrīz sasniegsi viena šāda ceļa diametru.<br />
Kāda augšā minētā trešās kārtības vidussaule šādu ceļu, protams, nolido , ātrākais, tikai desmit reizes<br />
simttūkstoš gados; bet tādēļ, ka ceļš ir tik milzīgi tāls, tad kādai šādai saulei vienā acumirklī jau vajag<br />
aiz sevis atstāt tūkstots reiz tik tālu ceļa posmu, kā no šejienes līdz tai zvaigznei, kuru mēs vispirms<br />
apmeklējām.<br />
1<strong>2.</strong> Tagad tu domāsi un teiksi: “Jā, ja tā, tad kāda šāda veida saule tomēr kustas tūkstoš reizes ātrāk,<br />
nekā tu kā tīrs gars! Ja mēs no šejienes uz to zvaigzni būtu lidojuši ar tās Saules ātrumu, tad mums nepieciešami<br />
tur vajadzētu būt tūkstoš reizes ātrāk, nekā ar tavu garīgo ātrumu?!”,<br />
13. Te es tev saku, ka tās saules lielais ātrums pret manu garīgo tomēr ir tikai tīri gliemeža gaita! Jo<br />
redzi, pie visa, tavai uztverei milzīgā ātruma, tai saulei tās tālākā ceļā ap galveno vidus sauli tomēr vajag<br />
vēl desmit reiz simttūkstoš gadu, kamēr es vai kāds cits mana veida gars to pašu ceļu var nolidot vienā<br />
tik ātrā acumirklī, ka starp manu aizceļošanu un atkal atgriešanos tu nepamanītu ne vismazāko sajūtamo<br />
laika sprīdi; jā, līdzīgi īsā laikā es varēu nolidot arī daudz tukstots reiz simttūkstoš lielāku apli.<br />
14. Tādēļ starp kāda gara ātrumu un kādas, lai cik ātri lidojošas, matērijas ātrumu — un lai tā būtu<br />
cik grib, kāpināta — ir bezgalīga starpība; jo, ja kāda, lai cik ātri kustīga matērija ceļu kā no šejienes līdz<br />
tai zvaigznei pabeidz vienā acumirklī, tad kādam vēlreiz tik tālam ceļam tai vajag jau divus acumirkļus,<br />
un, ja kāda matērija vienā acumirklī pabeidz simttūkstoš šādus attālumus, tad desmit šādiem attālumiem<br />
tai arī vajadzēs desmit acumirkļus, kamēr es katru iedomājamu attālumu varu pabeigt vienā un<br />
tai pašā acumirklī.<br />
15. Un redzi, to varu es un katrs mana veida gars, jo visā mūžīgā bezgalībā mums nav, lai cik niecīgākāis<br />
šķērslis. Bet matērija pat brīvākā ētera telpā atrod visādus šķēršļus un tādēļ nekad nevar sasniegt<br />
kāda gara ātrumu! — saki nu man, Dieva daiļākā meita, vai tu to gan tā nedaudz esi aptvērusi?!”<br />
14<strong>2.</strong> Par garīgā patieso lielumu.<br />
1. JARA saka: “Ar mana Kunga palīdzību es to gan esmu aptvērusi, bet pie tam man atkal sāk ļoti<br />
reibt. Jo pie tam es esmu ieguvusi pilnīgāko pārliecību, ka kādam radītam garam vajag būt aizņemtam<br />
mūžību, lai caur un caur iepazītu tikai vienu gandrīz jau bezgala lielo galveno Vidussauli, par kuru tu<br />
teici, ka bezgalīgā, mūžīgā telpā to skaits cilvēku uztverei esot bezgalīgs, no kurām katra ir bezgala plašo<br />
ap to riņķojošo trešās kārtības Vidussauļu, kuru skaitu neviens mirstīgs gars nevarētu aptvert, nesēja vai<br />
daudz vairāk reģents! Bet ja jau viena šāda milzīgi liela galvenā vidus saule katram garam tās apskatīšanai<br />
piedāvā mūžību, cik daudz tad būs jābūt aizņemtam ar visām neskaitāmām citām!?<br />
<strong>2.</strong> Ak, tas no manis pavisam nebūtu saprātīgi, ja es sev tā ko vēlētos! Es palieku mājās pie manas mīlestības<br />
un pie tam domāju: “Viena šāda saule gan ir kaut kas milzīgi liels un varena liecība par Kunga<br />
bezgalīgo gudrību un mūžīgo varu; bet tā tomēr nevar kungu, tās Dievu un Radītāju tā redzēt, aptvert<br />
165
Change language