2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

et tomēr ārkārtīgi cieņas pilnu seju piecēlās uz mata tas pats vīrs, kuru es pirms trim dienām redzēju
tik drausmīgi piesitam krustā. Es pat uz rokām un kājām redzēju tās rētas un ne acumirkli nešaubījos,
ka tas bija viņš.
11. Un VĪRS pienāca pie manis un bezgala labskanīgā balsī man teica: “Tas, ko tu te sapnī redzēji,
bija tikai mirdzošs paraugs no tā, kas drīz notiks īstenībā; bet pirms tam tu mani vēl redzēsi īstenībā
un pēc manas augšāmcelšanās vairākas reizes!” — Pēc šiem vārdiem es atkal pamodos un daudz par to
pārdomāju. Bet, izņemot Tevi, es realitātē vēl neesmu sastapusi nevienu viņam līdzīgu vīru!”
12. ES saku: “Nu, varbūt Es tas esmu? — Bet nu par to vairāk nē, un tādēļ par ko citu nākamai
dienai!”
121. Saruna starp kapteini Jūliju un Kungu par templiešu ļaunumu.
1. (KUNGS): “Farizeji, kas Manis dēļ šeit ar atceļojuši no Jeruzalemes un kurus mūsu draugs patiesi
gudrā veidā ir sabaidījis, rīt, kad viņi Mani pazīs, Man ļoti uzmāksies. Bet Es viņiem pirmo reizi došu
nobaudīt tīru vīnu, t.i., Es bez aplinkiem viņiem sejā teikšu pilnu patiesību.
2. Slimniekiem, kas ir šeit un vēl nāks, nav jādara nekas cits, kā tikai jāpieskaras Mana svārka apmalei,
— un viņi kļūs veseli. Pēc tam Maniem mācekļiem brokastu maize jāēd nemazgātām rokām, un tas
būs pietiekami, lai šos patiesi īstos filistrus no farizejiem un rakstu mācītajiem saniknotu. Tad viņi tūlīt
sāks ar viņu zināmajiem viltīgajiem jautājumiem, un Es viņiem došu atbildes, kuras viņiem liksies vēl
daudz skābākas un rūgtākas, nekā etiķis un žults, pazīstams dzēriens, ar kuru viņi nabaga grēciniekiem
mēdz remdēt slāpes. — Bet nu tās pāris stundas līdz rītam pavadīsim klusēdami.
3. Mani mācekļi ar abiem esejiešiem un dažiem farizejiem un rakstu mācītājiem paveikuši labu darbu,
jo viņi viņus visus ieguvuši Man, un arī ir devušies pie miera. Bet divi jaunie farizeji, Pilans un
Ahats, pirmais no Kisas un pēdējais no Jesairas, abi galvenie runātāji un pie tam vienkārši, gudri cilvēki,
jau ilgāku laiku ir starp Maniem mācekļiem. Viņi, ieradušies šeit tikai vakar no rīta, tūlīt atkal pievienojas
Maniem mācekļiem un pie atgriešanas darba Manus mācekļus pavisam priekšzīmīgi atbalsta, jo Maniem
mācekļiem, izņemot trīs, bez izņēmuma zvejniekiem, ir par maz veiklas mēles, un tādēļ abi jaunie
farizeji viņiem labi pakalpo.
4. Bet tu, Ebab, ej pie viņiem un saki mācekļiem, ka viņiem rīt brokastu maize jāēd ar nemazgātām
rokām un pārējiem šeit atgrieztajiem farizejiem un rakstu mācītājiem un abiem esejiešiem pa to laiku
jāpaliek nepamanītiem, līdz jeruzalemieši ir aizceļojuši. Tikai tad viņiem jānāk, un Es viņus svētīšu. Ja
viņi tad grib mainīt tērpu un palikt pie Manis, tad viņiem ir atļauts kā viens, tā otrs. Ej un paziņo to
mācekļiem un pārējiem, — tu jau zini, kam!” — Ebabs tūlīt attālinās un visu precīzi dara, kā Es viņam
esmu uzdevis. Un visi par šo vēsti priecājas un apsola punktīgi un precīzi darīt visu, ko Es viņiem liku
paziņot.
5. Ebabs nāk atpakaļ un tūlīt mums atstāsta, ka viņam uzdotais ziņojums tika labi uzņemts. Visi par
to priecājas un KAPTEINIS saka: “Es pavisam ārkārtīgi priecājos par rītdienu; bet pie tam es arī saku,
un sevišķi tagad, satraukts caur mīļās Jaras dīvaino sapni, ka es ar šiem zeļļiem nedzīšu nekādus jokus.
Tiklīdz viņi man stāsta blēņas, es viņus lieku nopērt, tā ka viņiem no mugurām straumēm jāplūst ļaunām
asinīm! Jo vārdu sitieni šiem necilvēkiem ir daudz par maz un viņus tikai vēl vairāk mudina uz atriebību;
bet pēriens uz dzīvību un nāvi viņu ļauno dedzību ļoti atvēsinās. Vēl nav skaidrs, ka es to daru,
bet tieši izslēgts tas arī nav.
6. Tas varētu būt ļoti viegli iespējams, ka šie zeļļi un viņu izpalīgi Jeruzalemē pie Tevis, ak Kungs
un draugs, ja tikai ir kāds mats no tādas iespējamības, uz mata izdarītu to, ko meitenīte redzēja pirmajā
sapnī! Es saku, dzirkstelīte iespējamības un pie tam ļoti sevišķi vājais zemes aizgādnis Poncijs Pilāts, —
un ne no šā, ne tā tevi pienaglo pie krusta!
7. Jā, ja es būtu zemes aizgādnis Jeruzalemē, te lai kāds tik pamēģinātu likt pie Tevis rokas! Es to
desmit reizes piekārtu pie krusta un tikai desmitajā reizē liktu viņam salauzt kājas! Bet diemžēl es esmu
norīkots šeit un nevarētu Tev nākt palīgā, un Tavi draugi Kirenijs un Kornēlijs arī nē; tādēļ pirms tam
šiem zeļļiem viņu postu nesošo drosmi vajag sākt atvēsināt, lai viņi ir pavisam pienācīgi iebiedēti un
turpmāk ne tik viegli iedrošinās uzlikt viņu pretīgās ķepas Dieva vīram, kāds Tu visaugsti esi!
8. Ak, pagaidiet jūs salašņas, rītdienai jums jākļūst tik karstai, ka jums man no tīra karstuma asins
sviedriem! Kad tie zeļļi dabūs dažas ļoti spēcīgas lekcijas, tad es gandrīz gribētu saderēt uz pusi Romas
141