2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

4. ES saku: “Bet no eņģeļa neaizklāta visur izstaro Mana mīlestība un Mana gudrība, kas visā pilnīgi
līdzinās Man; bet ja tu Mani mīli tikai manas mīlestības dēļ un es tomēr esmu Kungs, tad es nesapratu,
kādēļ tu šo ļoti skaisto eņģeli nevari mīlēt tāpat kā Mani, tā kā viņš tak noteikti salikts kopā tikai no manas
mīlestības un gudrības!?”
5. JARA saka: “Kungs, tu mana mīlestība, Tu mana dzīvība; no šiem diviem dzīvības elementiem jau
salikti kopā arī visi cilvēki, un es tomēr nevaru viņus tā pār visu mīlēt, kā tevi! Jā, es, protams, mīlu visus
cilvēkus, un trūcīgos visvairāk un pēc maniem niecīgiem spēkiem vienmēr daru visu, lai nabagiem
palīdzētu; bet tā kā Tevi es viņus tomēr nevaru mīlēt, un tā es mīlu arī šo mīļo eņģeli; bet mana sirds un
mana dzīvība tomēr pieder tikai Tev! Tikai ja Tu, ak Kungs, manu noteikti tīro mīlestību uz Tevi stingri
no sevis atraidītu, tad es gan kļūtu ļoti noskumusi, bet es domātu: Viņš, tīrākais, svētākais, tavu it kā par
daudz vēl netīro mīlestību nevarēja turēt par sevis cienīgu un tādēļ to no Sevis atraidīja!”
6. Pēc šiem vārdiem mazā sāka raudāt un, viegli šņukstēdama, saka: “Un tā tas arī būs: es ar savu
mīlestību iedrošinājos par daudz un savā vientiesībā nepadomāju, kas ir tas, kas manu sirdi tik dedzīgi
aizgrābis. Tādēļ tava pārāk svētā mīlestība pavisam maigi no Sevis atraida manu vēl daudz par nesvēto
mīlestību un dod man vienu eņģeli, kuram manu sirdi vispirms jāpadara tīru un mīlestību svētāku.
Man gan tas ļoti sāp, bet es zinu, ka Tu vienīgais esi tas Kungs un tā es gribu paciest visu, ko Tu vēlies
man piespriest.”
7. ES saku: “Ak tu Mana mīlestība, kādus tu savai mīlestībai izsaki tukšus pārmetumus! Kas Mani tā
nemīl, kā tu, un pasaulē kaut ko mīl vairāk par mani, tas gan nav manas mīlestības vērts; bet tu, kuras
sirdi no Manis nekad nevar novērst visi debesu eņģeļi, mīli Mani, tavu Dievu un Kungu, jā, tāpat kā eņģeļi
debesīs, un tādēļ jau sen pati esi visskaistākais eņģelis, kurā Es pats pār mēru esmu iemīlējies! Nāc
pie Manas sirds un ņem no tās pilnīgāko atlīdzību par šo mazo pārbaudījumu!”
8. Pēc šiem vārdiem mazā atkal ir pavisam priecīga un cik iespējams, cieši piekļaujas pie Manis.
9. Te EŅĢELIS saka: “Ak, visas svētlaimes svētlaime! Kas ir visas debesis pret šādu mīlestības skatu?
Mēs, pilnīgie, gan jau esam baudījuši tik bezgala daudzas svētlaimes, ka to vairs nespētu izteikt nevienas
lūpas; bet visas neskaitāmās svētlaimes tomēr nav ne rasas piliens pret to, kur Tu, ak svētākais Kungs, uz
savām rokām ņem savu bērniņu un ar redzami augstāko mīlestību spied pie Tavas svētākās sirds! Ak,
kādu neizsakāmu lieglaimi nu vajag sajust šim tavam bērniņam!”
10. ES saku: “Jā, lieglaime bērniņam ir ārkārtīgi liela, bet arī Man; tomēr arī jūs to baudīsiet, kad
tas būs nobeigts un jūs visi ēdīsiet pie Manu bērnu galda! Bet nu liec ūdeni atkal tā baseinā! Pēc tam šis
mans bērniņš tev pateiks kādu citu darbu.”
11. Vērsdamies pie lieglaimē noreibušās Jaras, galvinu: “Vai ne, mana Jara, tu tak man palīdzēsi maniem
eņģeļiem sagādāt vēl daudzus darbus?!”
12. Ārkārtīgi mīļi piekrītošā un bērnišķi nevainīgā, maigā balsī MAZĀ saka: “Ak jā, Tev par prieku
es visu daru pārāk labprāt! Tu vari man tikai teikt, un tev par prieku es metos katrā ugunī, arī lejā pāri
šai klints sienai jūrā, ja tā jau atkal ir lejā.”
13. ES saku: “Un tomēr nekāda šīs zemes uguns vairs nevarētu tevi dedzināt un iznīcināt, jo tu jau
pati esi kļuvusi pilna spēcīgākās un varenākās uguns! Arī akmens un ūdens tev nekad nevarētu ko nodarīt;
jo tavs raksturs Manā kārtībā ir cietāks kā dimants, un tava daba maigāka, nekā visi debesu ūdeņi!
Īsi, tu jau reiz tik pilnīgi esi ieaugusi Man sirdī, un tādēļ es tev dodu brīvību, ka tu vari eņģeļiem darīt
zināmu kaut ko izpildīt un viņi to tā izpildīs, it kā Es Pats viņiem to būtu pavēlējis. Tādēļ nu izdomā
kādu darbu un saki to eņģelim, kas jau ar lielākām ilgām gaida, no tavas sirds saņemt kādu uzdevumu,
ko tu gribi, un tas viss acumirklī tiks izpildīts!”
14. JARA saka: “Mans mīļais sūtni no debesīm, ja tas var notikt bez zaudējuma, tad Kunga Vārdā
dari, ka šim kalnam, kurā dabīgā ceļā grūti uzkāpt, uzkāpšanai un nokāpšanai ir viegls un bez briesmām
staigājams ceļš, arī pret jūru, kur citādi tas ir pieejams tikai putniem!”
15. EŅĢELIS mazās Jaras priekšā tikai ļoti jauki paklanās un saka: “Ak tu, brīnišķā pavēlniece Kunga
Vārdā! Apskaties tikai apkārt uz visām kalna pusēm, un tu ar mani noteikti būsi apmierināta! Redzi,
dažreiz arī mēs esam lēni mūsu rīcībā, bet, ja tā vajag būt, — ātrāki, nekā zibens!”
136. Eņģeļa vara. Kādas zvaigznes apciemojums.
1. Tad eņģelis pieved Jaru pie visām kalna malām un viņa pārliecinās, ka kalns no sava augstuma
158