2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

neejam viņam pretī. Bet Kirenijs ir visspēcīgs garā, un viņam nav vajadzīgs, ka iet viņam pretī; tikai, kur
kāds dvēselē un miesā vājš ir uzsācis ceļu pie mums, tur gan mums vajag iet pretī, lai viņš pusceļā nepiekūst,
tur nepaliek guļam un neiet bojā!”
184. Markus sagaida un apsveic Kireniju.
1. Tikko mēs bijām šo sarunu beiguši, te mēs jau dzirdējām daudzu cilvēku balsis. Tas bija Kirenijs
ar visu savu pavadonību; un Kirenijam bakus uz maza zirga jāja tas no manis Nācaretē Jairusa jaunajās
kapenēs no pilnīgas nāves atmodinātais zēns Jozefs, tērpts skaistā romiešu tērpā.
2. Kad Kirenijs nonāca diezgan plašajā laukumā būdas priekšā, viņš abiem dēliem jautāja, vai tā
būtu vecā karavīra Markus mājvieta.
3. Un ABI DĒLI, dziļi paklanoties, teica: “Jā, varenais kungs un pavēlniek!”
4. Pie šīs izdevības Kirenija priekšā īsti romiskā godbijībā jau nostājas MARKUS un saka: “Augstais
kungs un pavēlniek, nekas pasaulē nebūtu varējis mani acumirklī uz vietas sekot tavam visžēlīgajam
uzaicinājumam! Bet es dodu pajumti kādam viesim ar vairākiem viņa mācekļiem un sekotājiem, kuram
nekļūdīgi vajag būt Dievam, jo Viņš tikai caur savu gribu veic lietas, kāds uz šīs zemes vēl nekad nav
veicis neviens mirstīgais. Un redzi, šo viesi no debesīm man bija neiespējami pamest, jo vairāk tādēļ, ka
viņš mani apbēris ar labdarībām un mana būda vairs nav nabadzīga, bet gan ļoti bagāta; jo tagad man
pieder pie piecdesmit vīna maisi vislabākā vīna un mani pieci lielie zivju rezervuāri ir pilni viscēlākām
un labākām zivīm. Tāpat mani ēdienu kambari pārpilni visādiem labākiem ēdieniem, un sāls un malkas
man pārpārēm ir visam manam mūžam! Ko es, vecs vīrs, tagad varētu vēl vairāk meklēt un vēlēties? Bet
ne tikai es, bet gan arī visi mani astoņi bērni ir uz labāko apgādāti; jo šodien es jau esmu nopelnījis ap
četrsimts grašus, kas man jau nozīmē ļoti daudz naudas, un pie tam no tā paša avota es noteikti nopelnīšu
vēl vairākus simtus labu grašu, kā es tos četrsimts godīgi un krietni esmu nopelnījis šodien.”
5. ĶLIRENIJS saka: “Tas viss jau ir pavisam labi, un es noteikti priecājos vēl vairāk nekā tu, ka es
tevi, kā kādu manu vecāko karabiedru, sastopu tik ļoti laimīgu; bet tagad ved mani pie tava brīnumviesa!
Galvenokārt Viņa dēļ es no pilsētas esmu atnācis pie tevis; jo pēc sūtņa izteicieniem es nojautu, ka
tas tavs brīnumviesis ir dievišķais Jēzus no Nācaretes, kam es mūžam nekad nespēšu pietiekami patiekties
par to bezgala labo, ko Viņš man garīgi un miesīgi ir darījis. Tādēļ tikai tūlīt ved mani pie Viņa!”
6. Kirenijs tādēļ Mani tūlīt neatklāja, ka Es kopā ar mācekļiem vēl sēdēju pie galda, kas stāvēja zem
kāda liela kastaņkoka, kura kuplie un biezi lapotie zari vietām nokarājās līdz zemei. Markus Kireniju
līdz ar zēnu Jozu tūlīt veda pie Manis zem kastaņkoka.
7. Kad KirenijS Mani ieraudzīja, viņam no prieka, atkal Mani redzot, acīs tūlīt saskrēja asaras, un
viņš teica: “Jā, jā, kā es to domāju, Tu tas esi! Ak, cik nu atkal es esmu bezgala laimīgs un svētlaimīgs, ka
man tika piešķirta tā neparakstāmā debesu žēlastība pēc daudzām aizritējušām dienām atkal reiz redzēt
Tevi, runāt ar Tevi un caur Tavas mutes dvesmu tikt no jauna svētītam un uz mūžību atdzīvinātam! Ak,
Kungs, Tu mans pār visu uzticami un patiesi mīlētais Jēzu, Tu visu pasauļu un visu debesu mūžīgais
Kungs! Cik liels parādnieks Es tev tomēr esmu, un, proti, pirmām kārtām par katru dzīvības minūti, un,
otrkārt par ārkārtīgi lielo labdarību, kas man tika piešķirta Kisā caur Tavu nekad neizdibināmo gudrību,
ka es atkal atguvu nolaupīto nodokļu naudu! Ak Kungs, cik bieži es katru dienu tomēr domāju par
to, no kādām briesmīgām nepatikšanām caur tavu gudrību Tu mani Kisā esi izglābis! Un kad es tā pie
sevis domāju, tad man acīs vienmēr ieriešas pateicības asaras, un tad man raudot vajag Tevi pielūgt!”
8. ES saku: “Draugs un brāli, nāc un sēdies pie manas labās rokas un taviem pavadoņiem arī jāsēžas
pie otra galda tur zem vīģes koka! Tūlīt tika pasniegts pusdienas mielasts, ko Es tev un taviem pavadoņiem
jau iepriekš pasūtīju; jo Es zinu, ka šodien jūs vēl maz esat baudījuši jūsu spēcinājumam. — bet ko
dara mans Jozus un kā viņš saprotas ar savu pie viņa uz laiku atnākušo eņģeli?”
185. Eņģeļa mācīšanas metode.
1. Te pie Manis pienāk zēns JOZUS, kas jau izskatās daudz spēcīgāks, un saka: “Kungs, visas dzīvības
dzīvība, es esmu pilnīgi vesels, un ēdiens un dzēriens man vēl vienmēr ļoti labi garšo; bet ar eņģeli,
kas pēc katrā trim dienām uz dažiem acumirkļiem mani apciemo, es tieši neesmu ļoti apmierināts, jo
pie visa, ko es viņam saku, viņš vienmēr kaut ko iebilst! Es, protams, ļoti labprāt ļauju sevi pamācīt visā,
214