You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
6. KirenijS saka: “Kungs, tagad es tomēr ar tūkstoš zibeņiem gribētu likt uz Zemes sagraut visus<br />
tempļus. Abiem Taviem eņģeļiem tas tak maksātu tikai vienu acumirkli, un visi tempļu gulētu<br />
putekļos?!”<br />
7. ES saku: “Draugs, tas notika, notiek un vēl notiks ļoti bieži, un cilvēki tomēr nebeigs celt tempļus!<br />
Tas Jeruzalemē tiks iznīcināts un no elku tempļiem nekas vairs nebūs redzams, bet nedaudzo vietā nāks<br />
daudzi tūkstoši, un cik ilgi uz Zemes dzīvos cilvēki, viņi arī cels lielus un mazus tempļus un tajos meklēs<br />
viņu svētību; bet tikai nedaudzi uzņemsies pūles viņu sirdīs Dievam uzcelt dzīvu templi, kurā vienīgi<br />
Viņš var tikt un Viņam jātiek cienīgi atzītam, godinātam un pielūgtam, jo vienīgi tas nosaka dvēseles<br />
mūžīgu dzīvību.<br />
8. Cik ilgi cilvēki dzīvos pilīs un caur pilīm un piļu dēļ ļaus sevi godināt tiem, kuriem nekādas pilis<br />
nevar būt, līdzās pilīm cels arī tempļus kādam Dievam un tajos to godinās, ja ne patiesībā, tad tomēr<br />
pils un tempļa cēlāja goda paaugstināšanai.<br />
9. Un notiks tā, ka cilvēki godu, kas viņiem jādod Dievam, ņems sev; bet tad arī viņu alga par viņu<br />
darbiem izsmeļoši pastāvēs tajā, ko viņi paši sev ņēmuši! Bet Viņpasaulē viņus nepazīs, un viņi tiks atstumti<br />
galējākā tumsībā, kur viņu algai jābūt vaimanāšanai un zobu griešanai, kas tur lielās tumsas dēļ<br />
ir mūžīgās ķildas un kari. Tādēļ pagaidām visu atstājam tā, kā tas ir, jo tikai viņpasaulē visi mezgli atradīs<br />
pilnīgu atraisīšanu.<br />
73. Vakariņas pie Marijas.<br />
1. Kad ES Kirenijam to biju darījis zināmu, mēs jau arī bijām sasnieguši mājas, kur mūs jau gaidīja<br />
krietnas vakariņas, kas, kā parasti, sastāvēja no maizes, vīna un daudz labi sagatavotām zivīm. Zēns uz<br />
zivīm bija sevišķi kārs un izrādīja prieku par labi klāto galdu.<br />
<strong>2.</strong> Bet JAIRUSS viņam teica: “Mans mīļais brāļa dēl, tev nu nevajag tik kāri ēst, jo tava zināmā mērā<br />
jaunā māga tak vēl nevarētu būt spējīga panest tik lielu laicīgā ēdiena masu!”<br />
3. ZĒNS saka: “Mīļais tēvoci, tādēļ esi tikai pavisam bez rūpēm! Kas mani pamodināja no nāves,<br />
manai māgai noteikti nebūtu devis tik lielu ēstgribu, ja māgai būtu kaitīgi iebaudīt nedaudz vairāk barības,<br />
nekā parasti kādā citā stāvoklī; jo tas cilvēkam nav nekāds joks, pusotru gadu būt mirušam un<br />
bez kādas barības! Kad tu to reiz pieredzētu pie sevis un tevī būtu mana jaunradītā māga, tad tu manu<br />
ēstgribu saprastu pavisam labi. Bet katrs cilvēks nevar būt manā stāvoklī, un tādēļ šajā lietā nu nesāc ar<br />
mani strīdēties. Pēc tā, kas mani ir pamodinājis, es nu zinu vislabāk, kā ar mani ir, un tādēļ tu neraizējies<br />
par to, ka tagad pāris zivis, maizes gabals un vīna kauss man tikai mazākā mērā būs kaitīgs!<br />
4. JAIRUSS saka: “No manis tev no visas sirds viss ir atļauts; es ar tevi domāju tikai labu.”<br />
5. Pēc šīs mazās sarunas starp Jairusu un viņa brāļa dēlu mēs nu visi sēdāmies pie galda un īsti priecīgi<br />
un līksmi baudījām vakara mielastu, pie kam tika daudz runāts par daudz ko, kas te ir noticis un<br />
kas Jeruzalemē par to tiek runāts.<br />
6. Bet mācekļi apjautājās par zēnu un nezināja, ko par viņu jādomā. Drīz viņi jautāja zēnam, drīz<br />
Jairusam, drīz abiem jaunekļiem, kuri kopā ar mums sēdēja pie galda, kas tad būtu ar šo zēnu. Aiz tā vajadzēja<br />
slēpties kaut kam ārkārtējam; jo viņiem ir par daudz labi zināms, ka ar parastiem zēniem Kungs<br />
nekad nemēdz pārmērīgi nodarboties. Bet mācekļu jautājumi bija veltīgi, jo neviens viņiem nedeva apmierinošu<br />
atbildi.<br />
7. Bet kad Marija manīja mācekļu nepacietību, te viņa viņiem teica: “Kas jums ir vajadzīgs, jums netiks<br />
noslēpts; bet acīmredzami jums tas nav vajadzīgs. Kādēļ jūs pēc tā pētāt? Dariet, ko Viņš jums saka,<br />
un nekad negribiet zināt vairāk, nekā to, ko Viņš jums kā nepieciešamu zināt atklāj, tad jūs dzīvosiet un<br />
darbosieties pēc Viņa gribas un būsiet droši jūsu mūžīgās algas. Bet viss, ko jūs gribat pret Viņa gribu,<br />
ir grēks pret Meistaru, kas ir jūsu Pestītājs miesīgi un garīgi. Ievērojiet šo mācību!”<br />
8. Pēc šīs Mātes Marijas ļoti gudrās pamācības mācekļi atmeta viņu pētīšanu par zēnu un par viņu<br />
pārrunāja tikai savā starpā, un Pēteris, vērsdamies pie Mana mīļā <strong>Jāņa</strong>, viņam jautāja, ko viņš par šo<br />
zēnu domā.<br />
9. Bet JĀNIS viņam teica: “Vai tad tu nedzirdēji Dievišķās mātes mīļos vārdus, ka tev vēl vienmēr<br />
var niezēt uzzināt to, ko Kungs noteikti ļoti gudru iemeslu dēļ pagaidām nav gribējis mums atklāt? Redzi,<br />
bet man pavisam nemaz; mēs zinām, ko mēs zinām, un tas ir pietiekami! Bet ja arī mēs gribētu<br />
zināt to, ko Kungs zina bezgala tālu pāri mūsu zināšanām, tad šāda vēlēšanās no mūsu puses noteikti<br />
84
Change language