You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
acu priekšā ir tas, kas te ir sapuvusi maita deguna nāsīm. Ko jūs meklējāt, tas jums tika piešķirts! Kaut<br />
ko citu jūs nepazīstat, un jūsu tukšā slavēšana man netīk! Tātad dodieties uz mājām un šai mājai neradiet<br />
nekādas neērtības! Bet sargieties no netiklības un izvirtības, no rijības un negausības, — citādi jūs<br />
drīz atkal kritīsiet vēl ļaunākās slimībās, nekā, no kādām līdz šim slimojāt un tikāt mocīti!”<br />
9. Šie vārdi izdziedinātajiem gāja pie sirds un viņi viens otram jautāja, kā Es to varēju zināt, ka par<br />
savām slimībām viņiem pa lielākai daļai bija jāpatiecas savai saldkaislei. Viņus pārņēma bailes no manis,<br />
tā kā viņi sāka domāt: Viņš vēl vairāk var celt dienas gaismā par mūsu ne sevišķi slavējamām rīcībām!<br />
Tādēļ ejam!” — Tad viņi atstāja istabu un devās uz turieni, no kurienes viņi bija nākuši.<br />
10. Tas KAPTEINIM uzkrita un viņš Man jautāja un teica: “Kas tas ir, ka viņi nu tik pēkšņi pazuda?<br />
Tu viņu grēkus tikko pieminēji, un tas kā ar lielu spēku viņus izdzina ārā pa durvīm!”<br />
11. ES saku: “Tie ir īsti netiklības varoņi! Viņi dzen visāda veida izvirtības un laulības pārkāpšana<br />
pie viņiem jau ir kļuvusi pavisam parasta lieta! Sievas pie viņiem ir kopējs īpašums, un kādu jaunavu izvarot<br />
tīrs dzīvības joks. bet starp viņiem ir arī daudzi zēnu apkaunotāji un tādi, kas ar jaunavām uzjautrinās<br />
nedabiskā, sodomiskā veidā, jo caur to grib pasargāties no ļaunas aplipšanas, bet tādēļ krīt citās<br />
vēl ļaunākās slimībās, tādēļ es šos cilvēkus ik stingri saņēmu un atlaidu! Jo viņus uz kādu labošanos vēl<br />
var vest tikai stingrs vārds.”<br />
1<strong>2.</strong> KAPTEINIS saka: “No kāda apvidus tad viņi te ir?”<br />
13. Es saku: “No Gedarenes apvidus. Vairāk pret vakariem ir pāris miestu un četri ciemi. Iedzīvotāji<br />
ir Jūdu, griķu un romiešu sajaukums. Viņiem ir maz — un patiesībā nekādas reliģijas, un viņu nodarbošanās<br />
pa lielākai daļai pastāv no cūku audzēšanas un tirgošanās ar tām Grieķijā un Eiropā, kur tiek<br />
ēsta šo dzīvnieku gaļa un to tauki tiek baudīti kā ēdienu garšviela. Tādēļ jau pēc nodarbošanās viņi ir<br />
netīri cilvēki; bet viņu āŗējā netīrība tieši nebūtu kāds grēks, ja savā rīcībā viņi paši nebūtu daudz ļaunāki,<br />
nekā viņu cūkas. Viņu rīcība viņus noliek daudz zemāk par cūkām, un ar viņiem būs grūti kas<br />
panākams!”<br />
14. KAPTEINIS saka: “Nu, tas ir ļoti labi, ka es to zinu, tie ciemi vēl ir padoti man, un es šiem cilvēkiem<br />
noteikti nozīmētu tikumības uzraugu, kas pēc dotās instrukcijas pat pie niecīgākās nepieklājības<br />
viņiem pavisam piedienīgi pratīs uzsist pa pirkstiem. Nu pagaidiet, jau rīt jum stādā veidā jātiek laupītam<br />
katram priekam uz jūsu saldkaislo dzīvi, ka jums nekad vairs nav jābūt patikai sirdī ielaist netīrākās<br />
dziņas un tad bez sirdsapziņas tām nodoties!<br />
15. Kungs, es gan esmu tikai cilvēks, bet caur manu, vienmēr valdīšanas lietā nodarbināto dzīvi,<br />
esmu pie tā nonācis un pārāk daudz pieredzējis, lai nu skaidri saprastu, ka nekrietnam cilvēkam ir vislabāk,<br />
ja to vada ar dzelžainu zizli un viņa labu, ja viņš šad un tad tiek ar žagariem nopērts. Kur kādā lielā<br />
cilvēku apvienībā tas tā nav, tur ātri viss sairst!”<br />
16. ES saku: “Jā, jā, tev ir taisnība, — bet tikai tev norādītajos ciemos; bet, ja tevis pievesto tu pielietosi<br />
itin visur, tad tu izdarīsi vairāk ļauna, nekā laba. Zālēm vajag būt nozīmētām pēc slimības un nevis<br />
otrādi. Bet, kā teikts, norādītajos ciemos tās, t.i., tavas zāles, mazākais, sasniegs to labumu, ka šiem cilvēkiem<br />
ļoti tiks sagandēts prieks par viņu saldkaisli. Bet sodu rīksti vajag vadīt nevis dusmu rokai, bet<br />
gan patiesas mīlestības rokai!”<br />
155. Mīlestības dedzība.<br />
1. KAPTEINIS saka: “Kungs, to es nu saprotu pavisam labi, bet no savas dzīves tomēr zinu kādu sevišķu<br />
gadījumu, kur visa mīlestība neko nespēja panākt; un gadījums bija sekojošs: Starp tiem daudzajiem<br />
zaldātiem, kas bija man padoti, bija jauns, milzīgi spēcīgs illirieris. Viņa zobens svēra piecdesmit<br />
pfundu, un tomēr viņš to vadīja ar tādu vieglumu, it kā rokā būtu spalva. Šis algotais karavīrs, apbruņots<br />
ar bruņām un vairogu, kādā kaujā panāca vairāk nekā simts citu karotāju. Ievērojot to, karā viņš bija<br />
labi izmantojams, — bet ne miera laikā; te viņš bija neciešams, un nepagāja ne nedēļa, kad neatklājās<br />
kāds jauns netīkams tracis. Es vienmēr ar viņu apgājos laipni, cik iespējams, uzskatāmi viņam attēloju<br />
viņa uzsāktā trača ļaunumu un nekrietnību un aizliedzu viņam šādu pārgalvīgu traču celšanu. Te viņš<br />
man vienmēr apsolīja pilnīgi laboties un pēc tam dažas dienas arī izturējās pavisam saprātīgi un pieklājīgi;<br />
bet tas nekad neturpinājās ilgāk kā desmit dienas, tad jau atkal no visām pusēm nāca sūdzības un,<br />
dabīgi, mums pēc tam vajadzēja zaudējumu atlīdzināt. Ja viņam jautāja, kādēļ viņš tomēr tā ko dara, tad<br />
viņš vienmēr deva to pašu atbildi un teica: “Es vingrinos kara mākslā un te es, izņemot cilvēkus, neko<br />
179
Change language