2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

2. Ak, līksmojiet, bet pie tam arī drebiet no prieka; jo šajā naktī Viņš paliek pie mums! Visa zeme
nav vērta šīs ausgtākās žēlastības, nerunājot par mūsus visnožēlojamāko būdu, pie tam vēl mēs, kas
esam pilni visādu grēku!”
3. Bet, kamēr būdas saimnieks kopā ar savu ģimeni, taisot mums nakts guļas vietas, tā runā, Es jautāju
tiem maniem mācekļiem, kuri izpētīšanas nolūkā šodien bija tikuši atsūtīti pirmie, teikdams: “Ko
tad ļaudis šajā apvidū saka, kas Es esmu?” (Mt. 16:13)
4. Uz to IZJAUTĀTIE MĀCEKĻI atbild: “Daži visā nopietnībā saka, ka Tu esot no nāves atkal piecēlies
Jānis Kristītājs. Citi atkal domā un saka, ka Tu esot Elija, par kuru stāv rakstīts, ka pirms lielā mesijas
viņš nāks no debesīm un visus cilvēkus sauks nožēlot grēkus un patiesi atgriezties pie Dieva. Vēl
citi domā, tu esot pravietis Jeremijs, par kuru arī tautā pastāv teiksma, ka viņš nāks no debesīm pirms
mesijas. Viņi arī saka, Tu varētu būt arī kāds cits viens vai otrs pravietis (Mt. 16:14); jo pirms it kā nāktu
lielais mesija, Viņam pa priekšu nāks visi pravieši! — Tās ir tās pieņemamākās teiksmas par tevi. Bet
par tevi ir vēl daudzas citas, bet pēc tam, kad mēs tās uzklausījām, mēs cilvēkus par tām norājām un tā
vietā viņus vedām uz labākām domām par tevi. Bet daudzi vēl domā, ka tu esot maskējies grieķu Zevs.”
5. ES saku: “Nu labi, jūs man nu esat pavēstījuši, ko esat dzirdējuši, bet tagad es arī no jūsu mutēm
vēlos dzirdēt, par ko tad īstenībā jūs Mani turat. Es jums nejautāju it kā tukši, bet gan visā nopietnībā;
jo pie dažiem apstākļiem, kur jums šad un tad mana darbība liekas laicīga, Es manu, ka jūs jūsu sirdīs
tūlīt spriežat citādi un Mani pilnīgi neuzskatāt par to, par ko Jūs Mani atzīstat, ja no manis tiek veikts
kāds liels brīnumdarbs! Tādēļ beidzot sakiet Man pavisam atklāti, par ko jūs pēc jūsu nobriedušām un
saprātīgām pārdomām visā nopietnībā Mani turat! (Mt. 16:15)
6. Te visi mācekļi apklusa un, izņemot Sīmani jūdu, nezināja, kas viņiem man uz šo jautājumu būtu
jāatbild. JŪDA ISKARIOTS Tomam teica: “Tagad runā! Tu vienmēr esi tik gudrs! Tas tev jābūt tīram
jokam, uz Meistara dīvaino jautājumu atrast derīgu atbildi!”
7. TOMS saka: “Runā tu, ja tu esi tik gudrs! Es Viņu turu par to, par ko Viņš Pats Sevi jau sen ir
uzdevis! Viņš par sevi nekad nesaka citādi, kā: “Es esmu Cilvēka Dēls, un Dievs ir mans, kā jūsu visu,
Tēvs!” Ja Viņš pats Sev dod tādu liecību, kādu citu liecību īstenībā varam Viņam dot, izejot paši no
sevis? Viņš, protams, veic darbus, kādus kopš Mozus un citiem praviešiem nav veicis neviens cilvēks.
Vienīgi, kad mēs to lietu tā īsti pie gaismas aplūkojam, tad mēs atradīsim, ka tas tomēr ir Dieva Gars,
kas to visu veic caur kādu izraudzītu tīru cilvēku! Bet Dieva Garam būs vienalga, vai Viņš caur kādu izvēlētu
cilvēku kalnus pārceļ vai iznīcina, jeb vai viņš caur pravieša Vārdu liek izdoties kādam mazākam
brīnumam.”
8. JŪDA ISKARIOTS saka: “Tātad tu Viņu turi tikai par kādu pravieti?”
9. TOMS runā: “Katrā ziņā, un par lielāko, kāds jebkad staigājis uz Zemes, — kas gan nav Viņa, bet
gan Dieva nopelns! Jo vienīgi Dieva var cilvēku pamodināt par kādu pravieti, kā Viņš to darīja ar Zamuelu,
kad tas vēl bija bērns, un kā Viņš, proti, vienīgi Dievs pat neīstā pravieša Bileama ēzeli padarīja
par pravieti un caur ēzeli tad arī pašu Bileamu. Ja mēs to īsti aptveram un liecību, ko Jēzus pats sev dod,
proti, ka Viņš esot tikai cilvēka dēls, kaut gan arī viņš brīnumaino Dieva spēku, kas sevišķā pilnīb;ā ir
Viņš sastopams, izsaka kā dievišķu ES, te pēc manām neautoritatīvām domām mums ir neiespējami
viņam dot kādu citu liecību, nevis to, kādu Viņš Pats Sev vienmēr dod! Tātad Viņš ir izcils Dieva Dēls,
kādi esam arī mēs, kaut gan ne tik augsti ārkārtējākā mērā, kā Viņš.
10. JŪDA ISKARIOTS saka: “Bet kā tad ar to, ka daudzi Viņu tomēr tur par apsolīto mesiju un labākie
romieši un grieķi pat par vienīgi patieso visuvareno Dievu?”
11. TOMS saka: “Viņiem arī ir taisnība; jo Dieva spēks, kas ir Viņš, arī ir vienīgi patiesais Mesija un,
bez šaubām, arī pats Jehova.”
12. Ar to Jūda Iskariots samierinājās, un Es, kaut gan Es to dzirdēju, uz to klusēju.
13. Bet PĒTERIS manīja Manu klusēšanu, piecēlās un teica: “Kungs, es pat starp brāļiem par tevi
nomanu dažādas domas! Tādēļ atļauj man, ka brāļu dēļ arī es skaļi un sadzirdami par tevi izsaku manu
liecību!”
14. ES saku: “Dari to; tātad, kā skan tavi vārdi?”
15. PĒTERIS, resp., Sīmanis jūda, saka: “No manas sirds dziļākiem dzīvības pamatiem, un visas pasaules
priekšā es skaļi saku un atzīstu: Tu esi Kristus, dzīvais Dieva Dēls!” (Mt. 16:16)
16. Un ES teicu Pēterim: “Svētīts esi tu, Sīmani Jona dēls; to tev neatklāja tava miesa un asinis, bet
gan Mans Tēvs, kas ir debesīs!”(Mt. 16:17)
205