2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

gan ne pravieša dēļ, kas ir cilvēks, bet gan Dieva dēļ, kas runā un liecina pravieša sirdī.
8. Bet ka kāds īsts pravietis pasaulei pasludina tikai vienu tiesu pēc otras, ir savs vienmēr pravietim
vienkāršs iemesls tajā, ka Dievs tikai tad pamodina kādu pravieti, kad pasaule aizmirsusi Dievu un tieši
ir iekritusi visos pasaules netikumos!
9. Saki nu Man, vai tagad tu esi skaidrībā par patiesa pravieša būtību?”
10. EBABS saka: “Pilnīgi, tu mans ārkārtīgi augsto godātais Meistar! Bet, ievērojot to, tu tomēr arī
noteikti esi viens pravietis?”
11. ES saku: “Es neesmu pravietis; jo stāv rakstīts: No Galilejas neceļas neviens pravietis!” Bet es
esmu vairāk, nekā pravietis, jo Manās krūtīs mājo tieši tas pats gars, kas runāja caur praviešu mutēm
un turpmāk runās vēl daudz vairāk. Jo tie, kas nākamībā viņu sirdīs pilnā ticībā nesīs Manu vārdu, viņos
arī mājos pareģošanas gars! — Vai tu Mani saprati?”
12. EBABS saka: “Kungs un Meistar, man liekas, ka neviens parasts cilvēks nevar runāt tā kā tu. Aiz
tevis slēpjas kas cits, kuru mūsu acīm noslēpj tavs svārks un tava āda!”
109. Pravieši kā Dieva sūtņi un viņu atšķirība no Dieva būtības.
1. Kamēr Ebabs, kuram jau sāka uzaust cita gaisma, vēl joprojām dod padomus, jau nāk atpakaļ arī
kapteinis un priecīgs un pārsteigts atstāsta, ka viņš visu sastapis labākā kārtībā un ka viņam padotie komandanti
bija izbrīnījušies, ka viņš pēc viņu izteicieniem esot atnācis otro reizi un jautāja, vai gan viss
esot kārtībā, pie kam pirms pusstundas viņš pats tak esot visu uz labāko nokārtojis! Bet viņš izkūlies ar
to, ka apgalvojis, ka tikai izdarījis gudru otrreizēju pārbaudi, par ko tad bez kādiem tālākiem jautājumiem
visi apmierinājās.
2. Bet tad viņš ļoti ziņkārīgi Man jautāja, kas tātad būtu bijis viņa otrais es, kas viņa vietā viņa darbu
tik ļoti slavējami nokārtojis.
3. Es saku: “Es tak tev iepriekš teicu, ka manā rīcībā katru acumirkli stāv visa debesu vara un šīs zemes
spēki; bet tu nevēlējies tam ticēt! Bet nu, cerams, gan ticēsi, ka Man mūžam nav nekādas bailes no
nāves un ka Es arī esmu Kungs, kas var runāt un pavēlēt?”
4. KAPTEINIS saka: “Jā, Kungs un Meistar, Tev vajag būt Dievam! Un mūsu romiešu dieva mācība
man vairs nešķiet tik neticama, kā iepriekš; jo pie Tevis es nu pilnīgi dzīvi esmu pārliecinājies, ka šad un
tad tomēr kāds Dievs ir atstājis Savas debesis un kādu laiku mirstīgajiem bērniem drīz vienā, drīz citā
veidā sevi parādījis un tos padarījis bagātākus visādām garīgām un laicīgām bagātībām, lai citādi tuksnešaino
zemi mirstīgie tā kultivētu, ka tā reiz kļūtu mājoklis arī nemirstīgajiem dieviem! — Vai man ir
taisnība, vai nē?”
5. ES saku: “Tas nav nekas cits, kā tukšs dzejojums, kas skan īsti pagāniski maigi, bet tādā veidā, kā
tu to saproti, sevī nesatur ne dzirkstelītes patiesības.
6. Ak, bet ja tu ar “zemi” saproti cilvēku atziņu un gribu, tad, mazākais, kādā patiesībai labi atbilstošā
veidā un kārtībā tev varētu būt taisnība; bet dievi, kuri nekur nav, gan nekad nekur nav spēruši kāju
uz Zemes virsmas. Tie cilvēki, caur kuru mutēm uz cilvēkiem ir runājis Dieva gars un caur kuru gribu
bieži ir notikuši ļoti daudzi brīnumi, nebija nekādi dievi, bet gan pravieši, paši par sevi tikpat labi cilvēki
kā tu, un miesā ir arī nomiruši — bet, protams, ne dvēselē un garā.
7. Bet Manī Dieva Gars nu pirmo reizi spēris kāju uz šīs Zemes! Tas ir tas pats gars, par kuru viņu
tīrajās parādībās bieži un bieži sprediķoja visi pirmtēvi, visi senie gudrie un visi pravieši.”
8. Bet kamēr Es uz pārsteigto kapteini tā runāju, istabā ienāca viens kalpotājs un teica, ka ārā jau
atkal daudzi slimnieki gaida palīdzību un vai Es nevēlētos viņiem palīdzēt.
9. Es kalpotājam saku: “Ej ārā un saki viņiem, ka viņiem mierinātiem jādodas uz viņu dzimtenēm.”
10. Un kalpotājs steidzās ārā un ne mazums brīnījās, ka viņš visus, kuri iepriekš mājas priekšā vaimanāja
un žēlojās, ieraudzīja šurp un turp staigājam līksmus, mundrus, priecīgus un Dievu slavējošus.
Tikai pēc kāda laika viņš izdziedinātajiem teica to, ko Es viņam pavēlēju teikt, un izdziedinātie devās uz
viņu dzimtenēm.
110. Svētītā pļava. Pastaiga pa jūru.
1. Nākamajā dienā jau agri no rīta mājas priekša atkal bija pilna visādiem slimniekiem.
128