You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
slēpjas kaut kas neparasts.<br />
5. Pamatā viņš nerunāja daudz, bet tas, ko viņš teica, bija dziļš, patiess un saturīgs! Toreiz arī viņš<br />
Jeruzalemē izdziedināja daudzus slimniekus, bet kad tā lieta, es ticu — nāca zināma Erodam, no kura<br />
šim Jēzum bija ievērojami jābaidās, te tas brīnumvīrs naktī un miglā no Jeruzalemes pēkšņi pazuda, un<br />
mēs nevarējām uzzināt, uz kurieni viņš ir devies. Tūlīt no Jeruzalemes uz Galileju viņš nevarēja būt gājis,<br />
jo tad mēs par viņu noteikti būtu saņēmuši kādu ziņu, tā kā mēs pēc viņa izsūtījām daudzus izlūkus.<br />
6. Pēc pāris nedēļām mēs gan dzirdējām valodas par namdara dēlu Jēzu, bet tad mēs tomēr nevarējām<br />
pieņemt, ka tas zināmais, vienkāršais, klusais un zinātnēs pilnīgi neizglītotais, pat lasīt un rakstīt<br />
nepratējs cilvēks varētu būt tieši tas pats varenais Jēzus, kura priekšā kā Dieva tiesas priekšā drebēja<br />
tūkstoši. Bet ja tas zināmais namdara dēls Jēzus ir tas, kas šeit dara tādus dieva darbus, tad viņš noteikti<br />
arī būs tas pats Jēzus, kas Lieldienās nobaidīja visu Jeruzalemi! Nu, ja viņš tas ir, tad es viņu pazīstu jau<br />
no Jeruzalemes, un tādēļ man nu pavisam nav vajadzīgs viņu apgrūtināt!”<br />
7. ŠHIVARS saka: “Jā, tas ir viens un tas pats cilvēks! Es Viņu, kā arī veco Jāzepu, kas nomira it kā<br />
tikai pirms gada, pazinu jau vairākus gadus, patiesi, es pie Viņa neatklāju ne niecīgākās pēdas no kaut<br />
kā ārkārtēja, kaut gan, kā man šur un tur teica — pie viņa dzimšanas, kas notika Betlēmē kādā avju<br />
kūtī, bija jābūt notikušām pavisam ārkārtējām lietām, tāpat pēc tam līdz Viņa divpadsmitajam gadam.<br />
Bet no divpadsmit gadu vecuma Viņš visu ārkārtējo zaudēja; Viņa vecāku lielās cerības izzuda un lūdz<br />
šim laikam, resp., Viņa trīsdesmitajam gadam, Viņš palika ļoti neievērots vienkāršākais namdaris.<br />
8. Viņš bija ļoti mazrunīgs; uz desmit jautājumiem tikko uz vienu saņēma lakonisku atbildi; turpretī<br />
Viņš vienmēr bija ļoti labvēlīgs pret bērniem un nabagiem. Biežāk Viņu redzēja lūdzam un arī raudam,<br />
bet vienmēr klusībā — tomēr nekad smejamies! Viņš vienmēr bēga no jautras, trokšņainas sabiedrības<br />
un visvairāk mīlēja vientulību; bet dīvainākais pie visa bija tas, ka viņu ļoti reti redzēja kādā sinagogā,<br />
tikpat maz kādā skolā, ko tikai pēc lielas Viņa vecāku pierunāšanas Viņš apmeklēja pāris reizes<br />
gadā, un kuru arī vienmēr, redzami sadusmots, drīz atstāja. Bet kādā lūgšanas namā neviens viņu nekad<br />
nav redzējis. Šādas Viņa dīvainības dēļ tad arī notika, ka no daudziem Viņš tika uzskatīts kā diezgan<br />
vientiesīgs.<br />
9. Bet, sasniedzot trīsdesmit gadu vecumu, Viņš pēkšņi pazuda no savu vecāku nama un kādu laiku<br />
esot uzturējies tuksnesī pie Betarboras, kur pie mazās Jordanas darbojās slavenais Jānis, un ļāvās no<br />
viņa kristīties. No tā laika tad Viņš ceļoja tāds, kāds viņš nu ir, pilns dievišķa spēka; mācīja tautai par<br />
Dieva valstību, izdziedināja visus slimniekus un no apsēstiem izdzina ļaunos garus. Tas tās apmēram<br />
īsumā ir Viņa šīs laicīgās dzīves stāsts, kuru es pa daļai uzzināju no Viņa Paša, tomēr pa lielākai daļai<br />
pēc nostāstiem.<br />
10. KORAHS saka: “Jā, jā, tev būs taisnība! Pirms apmēram trīsdesmit gadiem šis notikums Betlēmē<br />
izsauca lielu ievērību; un, ja es nemaldos, tad vecais Erods tieši viņa dēļ pavēlēja nežēlīgu mazo zēnu<br />
apkaušanu. — Bet viņš esot aizbēdzis uz Ēģipti. — Nu redzi, te es jau esmu pilnīgā skaidrībā! Nu, nu, tas<br />
tātad ir tas pats Jēzus! Jā, viņš katrā ziņā var būt kas ārkārtējs, un tu ar savu pieņēmumu noteikti nebūsi<br />
tālu no mērķa! Bet, pirms viņš šo vietu atstāj, es tomēr vēlētos ar viņu vēl parunāt!”<br />
11. ŠHIVARS saka: “Kā tu to gribi! — man tas ir vienalga! Bet te mums pa priekšu pilsētā tomēr vajag<br />
iet kādam heroldam un tad ļaudīm tevi slavēt kā nu tautai labvēlīgu, citādi te tomēr nebūtu pavisam<br />
droši doties atklātās ielās; jo es pārāk labi pazīstu savus nācariešus!”<br />
1<strong>2.</strong> KORAHS saka: “Nu, izsūti tūlīt pāris heroldus un caur viņiem liec tautai manu vārdu ieteikt kā<br />
tai labvēlīgu, citādi viņš aizceļos ātrāk par mums!”<br />
13. Šhivars tūlīt izsūta divpadsmit heroldus un viņi jauno priekšnieku tautai slavē tik labvēlīgu, ka<br />
tā par to skaļi uzgavilē un sāk sagatavot visādas dārgas dāvanas, ar kurām tuvākā priekšsabatā jauno<br />
priekšnieku grib apsveikt.<br />
14. Kad heroldi ar labām ziņām atkal atgriežas sinagogā, PRIEKŠNIEKS Šhivaram saka: “Bet nu<br />
ejam ātri ārā, citādi viņš mūs beigās atraidīs, — un es tomēr vēlētos ar viņu runāt!”<br />
15. ŠHIVARS saka: “Es jau esmu gatavs un pieklājas, ka mēs visi no Viņa atvadāmies; bet tomēr<br />
ejam vienīgi mēs abi!”<br />
16. Šhivars un jaunais priekšnieks nu tūlīt dodas ārā. Bet, kad viņi atrodas dažus soļus ārpus pilsētas<br />
vārtiem, viņiem nāk pretī Jairuss, Boruss, viņa sieva Sāra un māte Marija un Šhivaram un priekšniekam<br />
nes viņiem skumju ziņu, ka pirms kādas pusstundas Kungs kopā ar Saviem divpadsmit mācekļiem un<br />
septiņiem atnākušajiem Jāna mācekļiem aizceļojis.<br />
106
Change language