You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
pas un diezgan plašo pagalmu apgaismoja minētās zvejnieku lāpas. Drīz pēc tam uz galdiem tika novietoti<br />
gardi sagatavoti ēdieni, labi pagatavots zivis, maize, vīns un dažādu augļi.<br />
13. Pirms ēšanas Jara norunāja priekšā vienu Dāvida psalmu un tad lūdza Mani, lai Es svētītu ēdienu<br />
un dzērienu, un Es to darīju, un pēc tam mēs visi sēdāmies pie galdiem un pavisam labā garastāvoklī<br />
ēdām priekšā liktos ēdienus un, mēreni baudot vīnu, kļuvām jautrāki. Es sēdēju starp Kireniju un mīļo<br />
Jaru. Kirenijs sēdēja pie Manas kreisās un Jara — pie labās rokas. Līdzās Jarai sēdēja viņas Rafaels un<br />
viņam pretī vecais Markus. Bet viņam uzkrita, kā Rafaels ēda; jo vai nu Rafaels lika pie mutes kādu zivi<br />
vai gabalu maizes, vai kādu augli vai vīna kausu, tad mutes priekšā viss pazuda un Markus neredzēja<br />
jaunekli ne kādu ēdienu sakošļājam, ne norijam.<br />
14. JOSE, Kirenija audžudēls, kas sēdēja viņam līdzās, pamanīja vecā Markus kluso pārsteigumu un<br />
teica: “Vecais karavīr Marku! Kas tev pie skolotāja tik ļoti patīk, ka tu pavisam nevari no viņa novērst<br />
acis?”<br />
15. VECAIS runā: “Jā, tu mana kunga un pavēlnieka augstais dēls, tā ir pavisam ārkārtēja parādība!<br />
Šis jauneklis liek ēdienu un dzērienu pie mutes, muti nekad neatver un neko nesakošļā un nenorij; bet<br />
viņa mutes priekšā ēdiens pazūd! Kā tas var būt? Kā tas notiek? Tas jau atkal ir viens brīnums! Kas man<br />
no tā jāmācās?”<br />
195. Matērija un gars.<br />
1. JOSE saka: “No tā tev jāmācās, ka debesīs nevar ieiet nekas materiāls, tātad, ka šis eņģelis katru<br />
materiālu ēdienu vispirms atraisa garīgā un no tā tad uzņem tikai tīri garīgo. Jauneklis ir tīrākā gara<br />
cilvēks no debesīm un tātad mazākā apveidā arī attēlo debesis; bet ēdiens attēlo mūs, pasaules cilvēkus,<br />
kas mēs tagad vēl esam aprakti mūsu matērijā. Tā nu gan arī ir, ka šie ēdieni tikuši pavisam labi sagatavoti<br />
uz šī lielā Meistara, uguns pavarda meistara, kas mums to ir mācījis un tagad miesīgi vēl atrodas<br />
starp mums, — bet mēs tomēr ar šiem mūsu ķermeņiem nevaram ieiet Debesu Valstībā.<br />
<strong>2.</strong> Bet kad mēs no Dieva tiksim aicināti atstāt šo pasauli, tad iepriekš kāds Dieva eņģelis ar mums<br />
darīs tāpat, kā šīs eņģelis nu dara ar ēdienu, t.i., viņš vienā acumirklī no matērijas atbrīvos visu garam<br />
piederīgo, matērija tiks nodota pilnīgai izkausēšanai, bet dvēsele un tās dzīvais gars, tāpat kā viss, kas<br />
matērijā piederīgs dvēselei, apvienoti pilnīgākā cilvēkā, pēc mūžīgas, nemaingas Dieva gribas, pāries tīrajā<br />
gara pasaulē! Redzi, tas ir tas, ko tu vari mācīties un kas tev jāmācās no šī varenā debesu eņģeļa tev<br />
šķietami dīvainās ēšanas.<br />
3. Pavisam pārsteigts par Joses gudrību, MARKUS saka: “Es jau iepriekš reiz manīju, ka tu esi zēns,<br />
kura gudrība tālu pārsniedz tavu vecumu, bet par tik gudru es tevi nekad nebūtu turējis! Tu man esi<br />
devis ļoti svarīgu mācību, par ko es tev vienmēr būšu ārkārtīgi pateicīgs. Bet zini, jo vairāk cilvēks zina,<br />
jo viņa zināšanas alkas kļūst lielākas, un tā man arī gribētos zināt ko vairāk par tavu mācību un tieši, kā<br />
tāda matērijas atraisīšana tiek veikta!”<br />
4. JOSE saka: “Draugs, tas gan nav labi, ja cilvēks zina pārāk daudz; bet to gan tu vari iegaumēt!<br />
Redzi, matērija īstenībā nav nekas cits, kā caur visvarenā Dieva gribu fiksētas garīgais. bet tāds eņģelis<br />
nav nekas cits, kā Dieva visvarenās gribas personificēta izteiksme; viņš nevar gribēt neko citu, kā vienīgi<br />
tikai to, ko grib Dievs.<br />
5. Tātad, ja Dieva kaut kur kādu matēriju grib atraisīt, tad tā no visvarenās dieva gribas kādā cilvēka<br />
stāvā tiek satverta, sasaistītā sodība tiek atcelta un kā matērija acumirklī pazūd no esamības, pāriet<br />
pirmgarīgā elementā un tad atbilstoši paliek tas, kas tā sākotnēji bija, tikai cēlāka un pilnīgāka.<br />
6. Iepriekš neskaitāmi atsevišķi spēki tiek apvienoti par vienu lielu, pilnīgi indivīdu, un tas pēc Dieva<br />
gribas mūžam kļūst pilnīgs cilvēka gars! — Vai tu to saprati?”<br />
7. MARKUS saka: “Jā gan, es to esmu sapratis, bet nu es tev vairs neko nejautāju; jo tava gudrība<br />
manam dabas prātam ir par daudz reibinoši liela! bet ko es vēlētos dzirdēt, tas būtu: Dzirdēt tevi runājam<br />
ar tikpat gudro meitenīti Jaru! Tai vajadzētu būt patiesi garīgai baudai, kādu labāku jebkad tikko<br />
varētu iedomāties debesīs!”<br />
8. JOSE saka: “Redzi, tas no tevis gan ir veltīgi! — Te tu redzi divus kausus, pilnus vīna! Vai tas gan<br />
būtu gudri, ja vienu pilnu gribētu pārliet otrā pilnā? vai pie šāda darba cēlais vīns par neko un atkal<br />
neko netiktu nolaistīts uz grīdas? Kam tā kas tad būtu labi? Ko es zinu, to noteikti zina arī meitenīte, un<br />
tā ne es no viņas, ne viņa no manis neko nevarētu iemācīties! Tādēļ šādas pērles mēs sev gan ietaupī-<br />
226
Change language