Views
6 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

Manis neviens nekad nav

Manis neviens nekad nav darījis, tad jūs Manā priekšā gulētu uz sejām un kliegtu: “Dievs mūs ir piemeklējis, un mēs esam pilni grēku un pārkāpumu! Kas mūs paslēps un pasargās no Viņa dusmām?” Bet, tā kā Es esmu jums zināmā Jāzepa dēls, tad jūs jautājat: “No kurienes viņam tas nāk? Ak jūs, aklie nelgas! Vai šī zeme tāpat nav Dieva zeme, kā Persija un Indija? Vai šeit nespīd tā pati Saule un šeit, tāpat kā Persijā un Indijā, caur Dieva nepārtraukti darbojošos spēku un varu neaug un nenogatavojas dažādi augļi? Vai Mēness un zvaigznes kopā ar šo Sauli un šo Zemi šeit ir mazāk dievišķas kā minētās zemēs? 7. Bet, ja bez kādām šaubām šeit tak viss tikpat labi ir dievišķs un Dieva kā kādā citā tālā zemē, kādēļ tad šeit cilvēkam tādam nav jābūt? Bet ja Es tagad jūsu acu priekšā veicu tādas zīmes, kādas nekad nebija iespējamas nevienam persietim, ne indietim, kādēļ tad es vismaz tikpat daudz kā kāds dumjš persietis vai indietis nevarētu sev iegūt jūsu cieņu un ticību? Patiesi, ja Es šodien noietu pie grieķiem un romiešiem, viņi Man iekārtotu tempļus un altārus! 8. Bet turpretī jūs, tādēļ, ka Es esmu uzaudzis jūsu vidū un jūs Mani pazīstat kopš bērnības, pavisam dusmīgi pārsteigti jautājat: “No kurienes šim namdarim, kuru mēs vienmēr esam pazinuši kā patiesu lempi, pēkšņi tas viss nācis? Ak, pagaidiet tik, lempis ir pārstājis būt lempis un jums ir darījis daudz laba — agrāk kā lempis un tagad vēl vairāk kā meistars un dziednieks, bet turpmāk Viņš to vairs nedarīs!” 9. Pēc šiem vārdiem nācarieši dusmojas vēl vairāk un atstāj skolu. 24. Kirenija runa par nācariešiem. 1. Te KirenijS teica: “Kungs un Meistar, kā man liekas, tad te patiesi ir vairāk muļķības, nekā ļaunuma! Jo nācarieši, izņemot nedaudzus, ir pazīstami kā vientieši, un kāds vientiesis vienmēr ir visgrūtāk apgaismojams! Maz skolas, nekāda pieredze, visbiežāk nabadzīgs, maz tirdzniecības un ceļojumu. Pa lielākai daļai viņi pārtiek no nelielu tīrumu apstrādāšanas un nelielas lopkopības un, kā zināms, — izņemot reizi gadā — nekad nedodas uz Jeruzalemi, kur viņi ne tikai neiegūst nekādu garīgu izglītību, bet gan vienmēr tikai zaudē. No kurienes tad viņiem jāiegūst labāku sapratni, lai spriestu par Tavu dievišķo mācību un Taviem dievišķiem darbiem? Pie tam dumji cilvēki parasti ir arī skaudīgi, un, kā es manīju, visvairāk viņus sadusmo tas, ka viņu dēli, kuriem viņi it kā lika iet visās iespējamās skolās, visā gudrībā, zināšanās un darbības spēkā stāv tik bezgala tālu aiz Tevis! Es viņiem negribu piedēvēt tieši ļaunumu, bet gan tīrāko muļķību, kas gan arī dažkārt var izvirst ļaunumā, bet, dabīgi, noteikti ne pārāk kaitīgā, jo dumjš cilvēks, lai kādam patiesi kaitētu, nepieciešami to arī muļķīgi uzsāk. Tādēļ ļaujam viņiem iet! 2. Bet, ja kāds gribētu Tev uzmākties, nu, tad man par Tevi vismazāk bail. Pirmkārt, Tev, nenoliedzami, pietiekamā mērā ir tik daudz dievišķa spēka, lai tālu padzītu veselu apbruņotu karapulku — un jo vieglāk šos tīrākos muļķus, un, otrkārt, mēs kā romiešu augstākie varas nesēji pār visu Āziju, esam pilnīgi par Tevi, un tādēļ Tev nekad nevar trūkt taisnīgas aizsardzības! Ja Tu šeit tiktu vajāts, nu, Tu tak zini, kur atrodas Sidona un Tira. Dodies turp, un tu esi drošs no katras, lai kāda veida, vajāšanas. 3. Bet ka šie Nacaretes pilsoņi ir gandrīz bez kādas izglītības un ka gandrīz visi viņi ir saskrējuši skolā vairāk kā mērkaķi un nevis kā cilvēki, tam pierādījums ir, ka viņi ne mani, ne kādu citu augsti stāvošu kungu un pavēlnieku nav apsveikuši ne ar kādu tikai niecīgāko žestu. Viņi iedrāzās iekšā līdzīgi ēzeļiem, vēršiem un dumjām aitām un izturējās, it kā vienīgi viņi būtu pasaules kungi! Es to šiem cilvēkiem pavisam nevaru pierakstīt kā kādu grēku, jo viņi ir rupji, dumji un neizglītoti. Un es domāju, ka tu, ak Kungs un Meistar, kas tu viņus pazīsti vēl tūkstoškārt labāk, arī viņiem to nepierakstīsi par grēku!” 4. Es saku: “To tu gan droši vari pieņemt, Es noteikti vismazāk! Bet viss atkarīgs no tās, kā lai viņi viņu sirdīs Mani atzīst kā to, kas Es esmu; jo vienīgi no tā atkarīga viņu mūžīgā dzīvība! Ja viņi Mani nepazīst, tad viņiem arī neiespējami apzīt To, Kas Mani pasaulē ir sūtījis — un vēl mazāk, ka es un Tas, kas Mani ir sūtījis, ir viena un tā pati būtne! Bet kamēr viņi sirdīs to neatzīst, viņos neesmu Es un tātad arī mūžīga dzīvība, un viņi ir garā miruši! Jo tieši Es Pats esmu mūžīga dzīvība un caur Manu Mācību ceļš uz to. 5. Kas tātad nepieņem Mani un Manu Mācību, tas nepieņem arī mūžīgu dzīvību un viņa daļai tādēļ nepieciešami vajag būt mūžīgai nāvei. 6. Bet tomēr Es nevienu nevaru piespiest ticībai, jo katrs spaids būtu gara tiesa, kas viņam tikpat labi dotu nāvi, kā neticība — un tādēļ pat Dievam šeit grūti darīt tā, ka cilvēks savai dvēselei necieš kādu zaudējumu. Ja caur kādu, lai cik apslēptu varu viņš tiek piespiests, tad viņš dodas tiesā; bet ja viņš 30

ne caur ko netiek piespiests, tad viņš paliek neticīgs, par visu šaubās un tieši caur to pierāda, ka viņa gars ir pilnīgi miris. Kur vai kam viņa gars atkal jāpadara dzīvs? 7. Manu dzīvu darošo Vārdu viņi nepieņem — un tātad arī ne Mani kā visā bezgalībā vienīgo dzīvības avotu; un jautā pats sev, no kurienes tad citādi viņiem jāņem dzīvība, ko Es nesu un gribu dot visiem cilvēkiem!” 8. KirenijS saka: “Jā, jā, to es nu atzīstu pavisam skaidri un man vajag to atzīt, jo es jau kopš trīsdesmit gadiem pazīstu, kas Tu esi; bet atstājam nu to, es šos cilvēkus vēl padarīšu ticīgus! Bet tagad ejam tālāk un lūkojam, kur mēs dabūsim pusdienas! Ir jau diezgan vēla pēcpusdiena.” — Tad mēs atstājam skolu un pilsētu un dodamies Manās mājās, kur uz mums jau gaida labs mielasts. Mēs ēdam un dzeram pavisam priecīgi un visu šo dienu bijām labā omā. 25. Par tautas necienīgumu. (Mateja Ev. 13:58) 1. Tika daudz runāts par notikumiem Ostracinā Ēģiptē, kur Es biju pavadījis Manu bērnību un arī māte pie tam bija ļoti runīga un viņai bija liels prieks par Āzijas viceķēniņa, kā arī Kireniju sveica, sarunām. 2. JĒKABS, Jāzepa dēls, kas bija labs rakstu pratējs, no sava skapja atnesa diezgan biezu rulli un pasniedza to Kirenijam, sakot: “Augstais kungs, te es kopš Viņa dzimšanas līdz Viņa piecpadsmitajam gadam esmu visu atzīmējis, bet par daudzajiem darbiem tikai īstenībā līdz Viņa divpadsmitajam gadam; jo divpadsmit gadu vecumā Viņš tik pilnīgi zaudēja visas savas dievišķās dāvanas, ka no tām vairs nebija atklājamas ne niecīgākās pēdas. Tādēļ tie trīs gadi, trīspadsmitais, četrpadsmitais un piecpadsmitais, arī stāv pilnīgi neatzīmēti; jo, izņemot nedaudzas diezgan gudras runas te nekas ievērojams vairs neatgadījās. Un tātad arī pēc Viņa piecpadsmitā gada es neatradu par vajadzīgu pierakstīt Viņa pavisam parastos cilvēciskos atgadījumus, kurus pie Viņa pamanīju, un tā šis apraksts par Viņa jaunības laiku uzskatāms kā pilnīgi noslēgts. 3. Bet līdzās šiem Maniem pierakstiem pastāv vēl daudzi nepatiesi nostāsti, kas, jādomā, ir vecu un slinku zvejnieku sievu darbs; tādēļ es lūdzu katru kā vienīgi pareizu, pilnīgi patiesu un visu aptverošu uzskatīt tieši šo manu pierakstu. Ja es Tev, augstais Kungs, ar to varu sagādāt prieku, tad es Tevi lūdzu žēlīgi pieņemt šīs manas nelielās pūles kā mazu atzinību no manas puses par visām daudzajām labdarībām, kuras tu mums esi parādījis!” 4. Kirenijs ar lielu prieku paņem rokās rulli, kādu laiku to pārlapo un dažu ko lasa skaļi priekšā, par ko viesiem ir liels prieks, bet sevišķi liels prieks par to bija mīļajai Sārai, kā arī viņas mātei. 5. SĀRA katru mirkli bija aizkustināta lūdz asarām un beigās sava veida satraukumā teica: “Kas tad vēl vajadzīgs, lai ar rokām aptvertu to, ko es sapratu jau kopš manas pirmās dziedināšanas? Dievs! Tādi darbi, tādas zīmes — un vēl nekādas ticības, nekādas izpratnes, nekādas patiesi dievišķā atzīšanas?! Kungs, es kā tavā priekšā nabagas vāja grēciniece, lūdzu Tevi: Nedari šeit vairs nekādas zīmes! Jo ar ļoti niecīgiem izņēmumiem šie ļaudis no Nācaretes nav uzspļaušanas vērti, nerunājot par Taviem svētiem darbiem un vārdiem. Es atklāti atzīstu, ja man būtu vara, es šiem ļaudīm liktu gavēt, ciest izsalkumu un liktu viņus pērt tik ilgi, līdz viņi nāktu pie saprašanas un atzītu, cik ļoti ir grēkojuši, ka nav atzinuši šo svēto laiku, kas viņus ir piemeklējis un lielo žēlastību!” 6. Es Sārai teicu: “Tu mana vienreizējā sirds, nedusmojies šo dumjo un aklo dēļ! Es pazīstu viņus un viņu neticību, un, kā tu to vēlies, viņu neticības dēļ Es arī vairs darīšu ļoti maz vai nekādas zīmes. (Mat. Ev. 13., 58) Tu Mans rakstītāj Matej, ievēro to, ka neticīgo dēļ Es šeit Manā miesīgā dzimtenē veicu maz brīnumu, lai pat vēlākos laikos visai pasaulei jāzina, kādas Manā laikā šiem Nācaretes pilsoņiem bija cietas un neticīgas galvas! Bet mēs tomēr dažas dienas šeit uzturēsimies un ļoti labi pieļausim no šiem pilsoņiem mūs deklarēt kā slaistus! Jo, ja viņi dusmojas, tad viņiem tā īsti jādusmojas, lai viņi jo ātrāk nobriest Sātanam un viņa nolādētajai valstībai!” 7. KirenijS saka: “Man ir bezgala žēl, ka daudzo valdīšanas darījumu dēļ es te nevaru uzturēties ilgāk kā, augstākais, vienu dienu; bet ja es Tev, ak Kungs, pie šīs nekaunīgi neticīgās tautas vienā vai otrā lietā varu ko darīt, tad tikai saki man un prasi, un es tūlīt lieku rokas pie darba. Ja Tu to gribi, tad es tūlīt visu pilsētu lieku nopērt ar rīkstēm!” 8. ES saku: “Atstājam to visu! Patiesi, es tev saku: Visi netikļi, laulības pārkāpēji un zagļi drīzāk un vieglāk ieies Debesu Valstībā, nekā šie neticīgie āži un rupjie cilvēki! Ak, Es tev saku to, ko Es par daudz 31

  • Page 1 and 2: Lielais Jāņa Evaņģēlijs 2. GR
  • Page 3 and 4: Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2.
  • Page 5 and 6: 9. ES saku: “Tur galda galā, sē
  • Page 7 and 8: ērnam jo mazāk drīkst dot vīra
  • Page 9 and 10: 6. Fausts saviem kalpotājiem tūl
  • Page 11 and 12: 5. Ar līdz paņemtiem sarakstiem F
  • Page 13 and 14: deras tikai augstsirdība, — bet
  • Page 15 and 16: 10. Es ar Maniem mācekļiem nu dod
  • Page 17 and 18: pirmās dzīvības nesēju, jo es p
  • Page 19 and 20: neizdabūs no manis “Nē”! Bet
  • Page 21 and 22: un mazo praviešu darbus; bet ka Vi
  • Page 23 and 24: jākļūst sniega baltiem, un, ja t
  • Page 25 and 26: pie Jairusa? Vai mums par to it kā
  • Page 27 and 28: pieredzes! Tādēļ no šīm muļķ
  • Page 29: ga pravietis un veic zīmes un liet
  • Page 33 and 34: cits cēlonis. Šāds ārsts gan š
  • Page 35 and 36: pēc izpratnes ir brīvs likums gar
  • Page 37 and 38: 4. Vai viss, kas mūs ik dienu apņ
  • Page 39 and 40: mums no paša rīta vajag turp noie
  • Page 41 and 42: 16. Gaidi uz To Kungu un nenovērsi
  • Page 43 and 44: 17. Kad ROHANS to dzirdēja, viņš
  • Page 45 and 46: dievišķās kārtības. 6. Tādēj
  • Page 47 and 48: 13. ES saku: “Redzi, tas ir pavis
  • Page 49 and 50: šanās un visas ticības te tomēr
  • Page 51 and 52: 14. ES saku: “Nu jā, viņiem jau
  • Page 53 and 54: pret to viņu skaistumu, kad viņu
  • Page 55 and 56: svaru un pērlēm un dārgakmeņiem
  • Page 57 and 58: 12. Tādēļ vēlreiz teikts: Esi p
  • Page 59 and 60: gribat palikt par nelgām un kā t
  • Page 61 and 62: Dievs. Te gan Dievs būtu aušīgs
  • Page 63 and 64: 8. Bet tā, izņemot mūs, iesvaid
  • Page 65 and 66: 54. Eņģeļu padoms atgrieztajiem
  • Page 67 and 68: et pavadot laiku visādās pacilāj
  • Page 69 and 70: lielākā veidā tu vari sastapt ar
  • Page 71 and 72: 11. Vajag būt auksti un silti, lai
  • Page 73 and 74: var ieiet Dieva Valstībā!” 7. K
  • Page 75 and 76: izd.). Viņiem nav nekādas seviš
  • Page 77 and 78: Tu Pats cilvēkiem dod spēcīgus b
  • Page 79 and 80: 22. ES saku: “Ticiet un dariet, k
  • Page 81 and 82:

    sībām drīzumā varēja no viņa

  • Page 83 and 84:

    Tādēļ palieciet; jo Mozus nav va

  • Page 85 and 86:

    ūtu lielākā muļķība, un mēs

  • Page 87 and 88:

    no Dieva Gara un šādā sabiedrīb

  • Page 89 and 90:

    saka: “Es slavēju jūsu lielo un

  • Page 91 and 92:

    un viens Kungs un Tēvs. Vienīgi V

  • Page 93 and 94:

    mums garšo pavisam labi. 4. Pēc t

  • Page 95 and 96:

    nieks viņam tūlīt asi uzbrūk. 2

  • Page 97 and 98:

    citādi nedaudz gados mēs varam li

  • Page 99 and 100:

    nevari redzēt un ar viņu runāt

  • Page 101 and 102:

    ēdamzālē ienāk Boruss, visus sv

  • Page 103 and 104:

    apgādājis ar miesu un asinīm ves

  • Page 105 and 106:

    drebēja zāles pīlāri, teica:

  • Page 107 and 108:

    91. Jēzus draugi pie Borusa 1. Š

  • Page 109 and 110:

    tas ies labāk! 12. Pēc tā, ko es

  • Page 111 and 112:

    ņiem! Tagad es varu strādāt!”

  • Page 113 and 114:

    98. Mācekļi vētrainajā jūrā.

  • Page 115 and 116:

    tādēļ pamazām atkal aizdedzies

  • Page 117 and 118:

    Bartolomejs!” 9. JŪDA, krāpšan

  • Page 119 and 120:

    siem laikiem. Tiem klosterī no man

  • Page 121 and 122:

    5. Redziet, te jūras dibenā jau g

  • Page 123 and 124:

    104. Kungs svētī Ebaba ģimeni un

  • Page 125 and 126:

    10. Un augšā minētais kapteinis

  • Page 127 and 128:

    Bet nu mani sauc amata pienākumi,

  • Page 129 and 130:

    2. Ebabs nāca pie Manis un lūdza

  • Page 131 and 132:

    muļķīgi un pilnīgi neprātīgi,

  • Page 133 and 134:

    12. Es nevaru redzēt nevienu nosku

  • Page 135 and 136:

    116. Jēzus Mācībai jākļūst ko

  • Page 137 and 138:

    mušam Nācaretē? Šis cilvēks, p

  • Page 139 and 140:

    26. PRIEKŠNIEKS saka: “Kungs, ja

  • Page 141 and 142:

    et tomēr ārkārtīgi cieņas piln

  • Page 143 and 144:

    uzalemes vajadzēja iet uz Nācaret

  • Page 145 and 146:

    vēks un visus, kas te meklēja pal

  • Page 147 and 148:

    atriebtos tam, kas viņus ir apvain

  • Page 149 and 150:

    128. Saruna starp templiešiem un e

  • Page 151 and 152:

    aicina pie galda un tāpat pie gald

  • Page 153 and 154:

    131. Rīts Galvas kalna virsotnē.

  • Page 155 and 156:

    nedaudz viņiem ļāvu varu, tad vi

  • Page 157 and 158:

    pārbaudījumu par to pārliecināt

  • Page 159 and 160:

    gan neko nav zaudējis, bet tomēr

  • Page 161 and 162:

    mana āriene to cilvēkiem, šķiet

  • Page 163 and 164:

    no mazākām. Bet līdzās šai zon

  • Page 165 and 166:

    caur savu gribu spēj visu, par to

  • Page 167 and 168:

    9. ES saku: “Paskaties nedaudz ap

  • Page 169 and 170:

    un ieliekam savā priekšautā un r

  • Page 171 and 172:

    6. ES saku: “Tas ir pavisam labi

  • Page 173 and 174:

    11. Tas ir tas patiesais Sabata mie

  • Page 175 and 176:

    ne tikai mums, bet gan visai mūž

  • Page 177 and 178:

    11. SĀTANS saka: “Es to nevaru!

  • Page 179 and 180:

    acu priekšā ir tas, kas te ir sap

  • Page 181 and 182:

    un pēc tā gan to tūlīt arī izp

  • Page 183 and 184:

    dī arī ikdienas, citādi tie ir u

  • Page 185 and 186:

    uz Cebulonu un Horāciju, viņi to

  • Page 187 and 188:

    šo lielo jūru vajadzēja notikt,

  • Page 189 and 190:

    mās kartes nav, tad vai nu jūs sa

  • Page 191 and 192:

    gās grūtības, stingri pēc tā d

  • Page 193 and 194:

    aptvērusi un dzīvi sapratusi. Bet

  • Page 195 and 196:

    omiešu tērpu un zobenu, un tad ju

  • Page 197 and 198:

    Gan arī pasaules bērnu sāpes tie

  • Page 199 and 200:

    ņiem arī nebija neviena, kas te b

  • Page 201 and 202:

    Jēzus Cezarijas Filipijas novadā.

  • Page 203 and 204:

    nenovērtējamu žēlastību? Ak, T

  • Page 205 and 206:

    2. Ak, līksmojiet, bet pie tam ar

  • Page 207 and 208:

    teikts, ja Tu gribi tikt aizgādāt

  • Page 209 and 210:

    tā, tā tomēr ir pavisam izmisīg

  • Page 211 and 212:

    vīm, kādas jebkad mūsu jūrā ti

  • Page 213 and 214:

    15. MARKUS saka: “Jā, te Tev atk

  • Page 215 and 216:

    kas tikai vienmēr ir labs, patiess

  • Page 217 and 218:

    kā kārtībā, tā kā kopš tā l

  • Page 219 and 220:

    Tādas, brāļi, ir manas neautorit

  • Page 221 and 222:

    atliku uz gandrīz veselu stundu. 1

  • Page 223 and 224:

    mas romietes.” 5. KirenijS saka:

  • Page 225 and 226:

    izmisušās sejas, grimases, kurām

  • Page 227 and 228:

    sim. Labāk runā tu ar brīnišķo

  • Page 229 and 230:

    iemestu. 8. Mēs, cilvēki, esam tr

  • Page 231 and 232:

    dīt vienu jautājumu, un saki man,

  • Page 233 and 234:

    lai ar to barotos, to tikai sev pā

  • Page 235 and 236:

    pirmais starp saviem biedriem, un v

  • Page 237 and 238:

    ko dzirdu, ak, te tad es tūlīt la

  • Page 239 and 240:

    6. Bet muitniekam ir vienalga, vai

  • Page 241 and 242:

    neko negrib dzirdēt un šādu tic

  • Page 243 and 244:

    jauni pētītāji, kas veco pārbau

  • Page 245 and 246:

    tikai ar to, kas te attiecas tikai

  • Page 247 and 248:

    217. Cilvēka garīgā attīstība.

  • Page 249 and 250:

    5. ja Mozus te runā: “Sākumā D

  • Page 251 and 252:

    pašas dievišķās kārtības ceļ

  • Page 253 and 254:

    vēku pilnīgā dvēsele nebūtu no

  • Page 255 and 256:

    7. Bet, ja dvēsele savu miesu un c

  • Page 257 and 258:

    3. ES saku: “Arī tas tavām uztv

  • Page 259 and 260:

    nedaudz vairāk eļļas, lai man š

  • Page 261 and 262:

    Dieva stingra griba, kas mūžam at

  • Page 263 and 264:

    sniegtai palīdzībai!” 10. ES sa

  • Page 265 and 266:

    4. MARKUSS teica: “Jā, Kungs, es

  • Page 267 and 268:

    izturēšanos jūs no tempļa varē

  • Page 269 and 270:

    piespiestās Romas likuma neievēro

  • Page 271 and 272:

    ausīm tā skan kā skaistākā un

  • Page 273 and 274:

    te eņģelis jaunajam farizejam jau

  • Page 275 and 276:

    * * * Otrās grāmatas beigas. 275

  • Page 277 and 278:

    48. Jairusa mantojuma lietas. . . .

  • Page 279 and 280:

    152. Uz kalna parādās Sātans. ..

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf