Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ne caur ko netiek piespiests, tad viņš paliek neticīgs, par visu šaubās un tieši caur to pierāda, ka viņa<br />
gars ir pilnīgi miris. Kur vai kam viņa gars atkal jāpadara dzīvs?<br />
7. Manu dzīvu darošo Vārdu viņi nepieņem — un tātad arī ne Mani kā visā bezgalībā vienīgo dzīvības<br />
avotu; un jautā pats sev, no kurienes tad citādi viņiem jāņem dzīvība, ko Es nesu un gribu dot<br />
visiem cilvēkiem!”<br />
8. KirenijS saka: “Jā, jā, to es nu atzīstu pavisam skaidri un man vajag to atzīt, jo es jau kopš trīsdesmit<br />
gadiem pazīstu, kas Tu esi; bet atstājam nu to, es šos cilvēkus vēl padarīšu ticīgus! Bet tagad ejam<br />
tālāk un lūkojam, kur mēs dabūsim pusdienas! Ir jau diezgan vēla pēcpusdiena.” — Tad mēs atstājam<br />
skolu un pilsētu un dodamies Manās mājās, kur uz mums jau gaida labs mielasts. Mēs ēdam un dzeram<br />
pavisam priecīgi un visu šo dienu bijām labā omā.<br />
25. Par tautas necienīgumu. (Mateja Ev. 13:58)<br />
1. Tika daudz runāts par notikumiem Ostracinā Ēģiptē, kur Es biju pavadījis Manu bērnību un<br />
arī māte pie tam bija ļoti runīga un viņai bija liels prieks par Āzijas viceķēniņa, kā arī Kireniju sveica,<br />
sarunām.<br />
<strong>2.</strong> JĒKABS, Jāzepa dēls, kas bija labs rakstu pratējs, no sava skapja atnesa diezgan biezu rulli un<br />
pasniedza to Kirenijam, sakot: “Augstais kungs, te es kopš Viņa dzimšanas līdz Viņa piecpadsmitajam<br />
gadam esmu visu atzīmējis, bet par daudzajiem darbiem tikai īstenībā līdz Viņa divpadsmitajam gadam;<br />
jo divpadsmit gadu vecumā Viņš tik pilnīgi zaudēja visas savas dievišķās dāvanas, ka no tām vairs<br />
nebija atklājamas ne niecīgākās pēdas. Tādēļ tie trīs gadi, trīspadsmitais, četrpadsmitais un piecpadsmitais,<br />
arī stāv pilnīgi neatzīmēti; jo, izņemot nedaudzas diezgan gudras runas te nekas ievērojams vairs<br />
neatgadījās. Un tātad arī pēc Viņa piecpadsmitā gada es neatradu par vajadzīgu pierakstīt Viņa pavisam<br />
parastos cilvēciskos atgadījumus, kurus pie Viņa pamanīju, un tā šis apraksts par Viņa jaunības laiku<br />
uzskatāms kā pilnīgi noslēgts.<br />
3. Bet līdzās šiem Maniem pierakstiem pastāv vēl daudzi nepatiesi nostāsti, kas, jādomā, ir vecu un<br />
slinku zvejnieku sievu darbs; tādēļ es lūdzu katru kā vienīgi pareizu, pilnīgi patiesu un visu aptverošu<br />
uzskatīt tieši šo manu pierakstu. Ja es Tev, augstais Kungs, ar to varu sagādāt prieku, tad es Tevi lūdzu<br />
žēlīgi pieņemt šīs manas nelielās pūles kā mazu atzinību no manas puses par visām daudzajām labdarībām,<br />
kuras tu mums esi parādījis!”<br />
4. Kirenijs ar lielu prieku paņem rokās rulli, kādu laiku to pārlapo un dažu ko lasa skaļi priekšā, par<br />
ko viesiem ir liels prieks, bet sevišķi liels prieks par to bija mīļajai Sārai, kā arī viņas mātei.<br />
5. SĀRA katru mirkli bija aizkustināta lūdz asarām un beigās sava veida satraukumā teica: “Kas<br />
tad vēl vajadzīgs, lai ar rokām aptvertu to, ko es sapratu jau kopš manas pirmās dziedināšanas? Dievs!<br />
Tādi darbi, tādas zīmes — un vēl nekādas ticības, nekādas izpratnes, nekādas patiesi dievišķā atzīšanas?!<br />
Kungs, es kā tavā priekšā nabagas vāja grēciniece, lūdzu Tevi: Nedari šeit vairs nekādas zīmes! Jo ar ļoti<br />
niecīgiem izņēmumiem šie ļaudis no Nācaretes nav uzspļaušanas vērti, nerunājot par Taviem svētiem<br />
darbiem un vārdiem. Es atklāti atzīstu, ja man būtu vara, es šiem ļaudīm liktu gavēt, ciest izsalkumu un<br />
liktu viņus pērt tik ilgi, līdz viņi nāktu pie saprašanas un atzītu, cik ļoti ir grēkojuši, ka nav atzinuši šo<br />
svēto laiku, kas viņus ir piemeklējis un lielo žēlastību!”<br />
6. Es Sārai teicu: “Tu mana vienreizējā sirds, nedusmojies šo dumjo un aklo dēļ! Es pazīstu viņus un<br />
viņu neticību, un, kā tu to vēlies, viņu neticības dēļ Es arī vairs darīšu ļoti maz vai nekādas zīmes. (Mat.<br />
Ev. 13., 58) Tu Mans rakstītāj Matej, ievēro to, ka neticīgo dēļ Es šeit Manā miesīgā dzimtenē veicu maz<br />
brīnumu, lai pat vēlākos laikos visai pasaulei jāzina, kādas Manā laikā šiem Nācaretes pilsoņiem bija<br />
cietas un neticīgas galvas! Bet mēs tomēr dažas dienas šeit uzturēsimies un ļoti labi pieļausim no šiem<br />
pilsoņiem mūs deklarēt kā slaistus! Jo, ja viņi dusmojas, tad viņiem tā īsti jādusmojas, lai viņi jo ātrāk<br />
nobriest Sātanam un viņa nolādētajai valstībai!”<br />
7. KirenijS saka: “Man ir bezgala žēl, ka daudzo valdīšanas darījumu dēļ es te nevaru uzturēties ilgāk<br />
kā, augstākais, vienu dienu; bet ja es Tev, ak Kungs, pie šīs nekaunīgi neticīgās tautas vienā vai otrā lietā<br />
varu ko darīt, tad tikai saki man un prasi, un es tūlīt lieku rokas pie darba. Ja Tu to gribi, tad es tūlīt visu<br />
pilsētu lieku nopērt ar rīkstēm!”<br />
8. ES saku: “Atstājam to visu! Patiesi, es tev saku: Visi netikļi, laulības pārkāpēji un zagļi drīzāk un<br />
vieglāk ieies Debesu Valstībā, nekā šie neticīgie āži un rupjie cilvēki! Ak, Es tev saku to, ko Es par daudz<br />
31
Change language