10.04.2018 Views

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

2<strong>2.</strong> ES saku: “Ticiet un dariet, kā jums mācīs farizeji un rakstu mācītāji!”<br />

23. Pēc šiem vārdiem viņi pavisam nomierināti dodas atpakaļceļā, tūlīt iet sinagogā un farizejiem<br />

atstāsta visu, kas šeit noticis, un par to dod bagātīgu upura dāvanu.<br />

24. Bet FARIZEJI, kas par šo trakojošo vēl nebija dzirdējuši, sāk ārkārtīgi brīnīties un saka: “Patiesi,<br />

tā ir izdziedināšana, kāda var būt iespējama vienīgi tikai Dievam! Visā Jeruzalemē tas vēl nekad nav ticis<br />

dzirdēts. Patiesi, šis cilvēks dara lietas, kādas vēl nekad nav darījis neviens vislielākais pravietis. Nav<br />

nevienas slimības, kuru Viņš nespētu izdziedināt un neviena mirušā, kuru viņš nespētu atsaukt atpakaļ<br />

dzīvībā! Tas tomēr ir cilvēks, kādu zeme vēl nekad nav nesusi. Tagad ejiet mājās un rītu nāciet atkal, tad<br />

mēs ar jums gribam par viņu parunāt vairāk!”<br />

68. <strong>Evaņģēlijs</strong> pārtikušajiem.<br />

1. Pilsoņi nu dodas uz mājām un izdziedinātā bērniem atkal atdod viņu tēvu un pār mēru skumjajai<br />

sievai, kura sākumā tikko tic savām acīm, viņas pavisam veselo vīru. Sieva izplūst pateicības un prieka<br />

asarās un ar bērniem, kuru viņai ir desmit, tūlīt steidzas pie Manis un kopā ar bērniem uz ceļiem Man<br />

pateicas par šādu viņai un bērniem parādīto labdarību. Bet viņa arī tūlīt lūdz drīkstēt ar visu iespējamo,<br />

kas tikai vienmēr būtu viņas spēkos, pakalpot Maniem mājiniekiem, kā arī katram citam, kuru es tikai<br />

vienmēr vēlētos ieteikt.<br />

<strong>2.</strong> ES saku: “Viss, ko tu Mana Vārda dēļ darīsi nabagiem, tiks uzskatīts tā, ka tu to darītu Man! Bet<br />

Mana māja, īsajam laikam, ko Es te vēl pavadīšu, nu ir pietiekami apgādāta; bet, kad Es atkal atgriezīšos,<br />

tad tu to jau uzzināsi.”<br />

3. SIEVA raud no prieka un pateicības un saka: “Kungs, patiesākais Meistar, dots mums no debesīm!<br />

Man ir liels īpašums; pusi es tūlīt gribu piešķirt patiesi nabadzīgajiem un otru pusi es gribu pārvaldīt<br />

priekš viņiem, lai viņiem pie manis vienmēr kas jāatrod. Jo es domāju, ka tā ir labi, tā kā man ir<br />

zināms, ka ar lieliem īpašumiem nabagi neprot apieties saimnieciski, parasti uzreiz par daudz izdod un<br />

tad posta laikā viņiem atkal nekā nav!”<br />

4. ES saku: “Dari tā, mīļā sieva! Tā būtu jādara visiem bagātiem, tad nabagie nekad neciestu nabadzību;<br />

jo nabadzība ir ļauna lieta un cilvēkus bieži ieved lielākos netikumos, nekā bagātība, bagātais<br />

vismaz atklātībā pasaules priekšā paliek savā godā un reti pasaulei dod tik daudz iemeslu sašutumam<br />

kā nabagi, jo nabadzība pārāk bieži padara pieejami sliktākajiem darbiem; bet cietsirdīgs bagātais, kas<br />

nabadzību izmanto savu netikumu izvešanai, pie visa sava pasaules goda tomēr ir tūkstoškārt sliktāks,<br />

nekā netikumīgs nabags. Jo nabags kļūst netikumīgs caur nabadzību un bagātais savā neizmērojamā<br />

pārpilnībā ir netikuma radītājs.<br />

5. Bet kā tu, Mana mīļā sieva, tavu bagātību nu gribi izlietot un arī izlietosi, te bagātība ir svētība no<br />

Debesīm un tās pārvaldītājam laicīgi un mūžīgi atmetīs labāko peļņu! Tādēļ, kas te grib būt īsti tikumīgs,<br />

tas lai vienmēr ir taupīgs un saimniecisks, lai posta laikā ir spējīgs nabago un vājo satvert.<br />

6. ES te jums visiem saku: “Jūsu mīlestība uz jūsu bērniem deg kā gaisma; bet mīlestība uz nabaga<br />

vecāku bērniem ir liels ugunsgrēks, jo nekas pasaulē nav nabagāks kā nabaga pamests bērns, vienalga,<br />

zēns vai meitenīte. Kas Manā vārdā šādu nabaga bērnu pieņem un miesīgi un garīgi apgādā kā savu<br />

paša bērnu, tas pieņem Mani, un kas pieņem Mani, tas pieņem arī To, Kas Mani sūtījis šajā pasaulē un<br />

ir pilnīgi viens ar Mani.<br />

7. Ja jūs jūsu mājās gribat ievest Dieva svētību, un to kā labi apkoptu lauku pacelt bagātai ražai, tad<br />

jūsu mājās ierīkojiet stādu skolu nabaga bērniem un jums tā jātiek apbērtiem ar visu svētību, kā augsti<br />

uzplūdusi straume ar smiltīm un oļiem apber zemus līdzenumus, ko tās applūdina, bet ja jūs nabaga<br />

izsalkušus bērnus no sevis aizraidiet un bez tam vēl viņiem uzkliedzat, it kā viņi jau jums būtu nodarījuši<br />

kādu zaudējumu, kas tikko būtu labojams, te svētība no jūsu mājas tā atkāpsies, kā mirstoša diena<br />

ašiem soļiem atkāpjas tai sekojošas nakts priekšā. Bēdas tad šādām mājām, kuras no šādas nakts ir tikušas<br />

pārsteigtas! Patiesi, ej uz mājām, dari, ko tu esi nodomājusi un galvenokārt padomā par nabaga<br />

atraitnēm un bāreņiem!”<br />

8. Pēc šiem vārdiem SIEVA ar saviem bērniem pieceļas un vēlreiz kopā ar bērniem Man pateicas un<br />

beidzot skaļi izsaucas: “Ak Ābrama, Īzaka un Jēkaba dievs, cik Tu esi liels, labs un svēts un cik bezgala<br />

varens un gudrs, kas tu mums, nabaga grēciniekiem no Savas Sirds mums esi devis cilvēku, kas miesīgi<br />

un garīgi spēj dziedināt visas mūsu kaites! Svētais Tēvs, lai Tev vienīgam mūžam visa slava, visa mī-<br />

79

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!