Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
167. Kunga atvadīšanās un aizbraukšana uz Sidonu un Tīru. (Mateja Ev. 15:21)<br />
1. Pēc baudītām brokastīm mēs nodarbojāmies ar dažādām lietām un Es Ebabam devu dažus zemes<br />
apstrādāšanas likumus, kā viņam jāapstrādā savi lauki un jākopj augļu un vīna dārzi, lai tie viņam vienmēr<br />
dod bagātīgu ražu, kuru viņš vienmēr noteikti izlietos vislabāk. Es Ebabam rādīju, kā viņš augļus<br />
var padarīt cēlākus un pavairot un mācīju pazīt vairākus derīgus augus, kas kopš tā laika ir izmantoti<br />
ēdienu gatavošanās. Tāpat Es rādīju vairākus sakņaugus, kas tāpat var tikt izlietoti kā laba pārtika, un<br />
viņam arī rādīju visa tā, kā augu, tā sakņu, pagatavošanu. Īsi — divās turpmākās dienās, kuras Es vēl<br />
pavadīju Geneceretē, Es Ebabam vēl daudz ko mācīju pazīt lauksaimniecībā, ko pirms tam neviens jūds<br />
vēl neiznāja. Līdzīgi Es viņam mācīju, ka arī zaķa, truša, stirnas un brieža gaļu tā un tā pagatavotu vienmēr<br />
var baudīt kā tīru un labi garšojošu cepeti, bez kā caur to kļūst netīrs, bet vienlaicīgi viņam arī norādīju<br />
laiku, kādā šie dzīvnieki ir ķerami un nonāvējami. Un tā Es viņam vēl dažu labu ko rādīju, par ko<br />
krietnais Ebabs bija ļoti iepriecināts.<br />
<strong>2.</strong> Vienlaicīgi Es ar mācekļiem Jarai ierīkoju mazu virtuves dārzu, apstādīju to ar visādiem derīgiem<br />
stādiem, augiem un sakņaugiem un ieteicu viņai šo dārzu ļoti rūpīgi kopt. Ar daudz prieka asarām viņa<br />
man to arī apsolīja un, ja Es drīz atgrieztos, tad man dārzs jāsastop ziedošā stāvoklī. Un tā mājās nu viss<br />
bija labākā kārtībā.<br />
3. Tātad svētdiena, pirmdiena un otrdiena bija pagājusi visādās derīgās nodarbībās, un Es gatavojos<br />
doties tālāk. Bet kapteinis Ebabs, viņa sieva un bērni, starp viņiem it sevišķi Jara, sirsnīgi lūdza mani<br />
nakti vēl pavadīt viņu mājā; un Es tad arī uzkavējos līdz trešdienas rītam.<br />
4. Bet no rīta atnāca daži no kuģa kalpiem un teica, ka iepriekšējā dienā pie viņiem bija atnākuši tie<br />
farizeji no Jesairas, bet ne ar zilbi vairs nepieminējuši četrdesmit septīto psalmu, bet toties jo dedzīgāk<br />
apjautājušies par mani, lai mani vestu pie atbildības, tādēļ ka Es visu Jesairu esot novērsis no Jeruzalemes.<br />
Bet kuģa kalpi uz tādiem jautājumiem viņiem nav devuši nekādu atbildi, bet gan paņēmuši no<br />
viņiem tos dažus sudraba grašus, kurus farizeji viņiem samaksāja ļoti negribīgi un lamājoties, pie kam<br />
viņi tad atkal kāpa viņu kuģī un pēc laivinieku izteicieniem esot devušies uz Kapernaumu, jādomā, lai<br />
tur tuvāk izpētītu par mani, kādam nolūkam viņi īstenībā no Eroda un no tempļa bija nolīgti.<br />
5. Kad Es to no kuģa kalpiem uzticami atstāstīto dzirdēju, Es kuģiniekiem pavēlēju stundas laikā<br />
kuģi turēt pilnīgā gatavībā aizbraukšanai, un kuģinieki gāja un kuģi labi sagatavoja.<br />
6. Bet kad Jara, kas no rīta bija izgājusi dārziņā, nāca istabā un tūlīt arī dzirdēja, ka Es tūlīt aizceļošu,<br />
viņa sāka rūgti raudāt un lūdza Mani, vai es nevarētu uzkavēties pie Ebaba vienu stundu ilgāk. Viņai<br />
pilnīgi lūzt sirds, ja viņai vajag stādīties priekšā, ka viņa nu mani, Dievs zin, cik ilgi, vairs neredzēs.<br />
7. Bet Es viņu mierināju un apgalvoju, ka viņa pat miesīgi drīz mani atkal redzēs; bet garīgi viņai ar<br />
Mani jārunā, kad vien viņa tikai grib, un Es viņai sirdī skaidri un saprotami pateikšu atbildi. Bez tam Es<br />
manā vietā redzamu atstāšu eņģeli Rafaelu, kas viņu vedīs pa pareizu ceļu. Ar to raudošā apmierinājās.<br />
8. Pēc tam Es svētīju visus Ebaba mājiniekus un tad devos ārā pie jūras, kur mūs gaidīja kuģis. Pats<br />
par sevi saprotams, ka Mani pavadīja visi Ebaba mājas ļaudis, kapteinis un vēl daudzi citi cilvēki.<br />
9. Bet abi esejieši un tie daži atgrieztie farizeji un rakstu mācītāji lūdza mani, drīkstēt mani pavadīt<br />
uz turieni, kur Es dodos.<br />
10. Bet Es teicu: “Palieciet, lai pirms laika pasaule nekļūst nemierīga!”<br />
11. Jo putniem ir viņu ligzdas un lapsām viņu alas; bet Cilvēka Dēlam nav ne akmens, ka Viņš to<br />
liktu zem savas galvas kā savu pilnīgu īpašumu. Bet, tā kā man nav nekāda laicīga īpašuma, un tomēr<br />
ņemtu sev līdz lielu pulku cilvēku, tad sāktu teikt: “Kā viņš viņus pabaro? Viņam tak nav nekādu lauku,<br />
nekādu pļavu un nekādu ganāmpulku! Viņš ir vai nu zaglis, vai citādi kāds krāpnieks!” Lai no tā izvairītos,<br />
palieciet šeit, un jūs esejieši, ejiet pie jūsu brāļiem un atstāstiet viņiem visu, ko jūs šeit esat redzējuši<br />
un dzirdējuši; viņi visi izmainīsies un labi pārdomās.<br />
11. Bet ja jūs, farizeji un rakstu mācītāji, it kā tiekat no tempļa atsaukti atpakaļ, lai dotu par Mani<br />
paskaidrojumu tiem, kas tīko pēc Manas dzīvības, tad neko nerunājiet par visiem šiem Maniem darbiem,<br />
bet gan jo vairāk un atklātāk par Manu mācību! Nebaidieties no tiem, kas ārkārtējākā gadījumā<br />
gan var nonāvēt jūsu miesu, bet nevar izdarīt nekādu ļaunumu jūsu mūžīgi dzīvot turpinošai dvēselei!<br />
Viņi tomēr jūs neaizskars. Bet ja viņi jūs padzen, tad dodieties pie esejiešiem! Viņi jūs uzņems ar atvērtām<br />
rokām!”<br />
1<strong>2.</strong> KAPTEINIS saka: “Ak, jūs varat arī palikt pie manis. Es padaru jūs par romiešiem, dodu jums<br />
194
Change language