2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

viena briesmīgi bīstama slimība, kas līdz šim ne no viena ārsta nevarēja tikt izdziedināta! Ja viņš mirst,
kopā ar viņu jātiek sadedzinātai visai mājai; jo, kas tikai viņam pieskartos, drīz pēc tam arī saslimtu ar
šādu šausmīgu trakumsērgu! Tādēļ mēs viņu mājā arī labi apsargājam, lai viņš nevar tikt ārā, kur viņš
sagādātu lielu ļaunumu. Mīļais Meistar, atbrīvo mūs tomēr no šīs nelaimes!”
6. ES saku: “Ejiet un vediet viņu ārā, lai viņš un visi, kurus viņš jau aplipināja, kad tie viņu saķēra un
ieslodzīja mājā, kļūst veseli!”
7. PILSOŅI saka: Ak, Meistar, kas tad izvedīs? Kas viņam pieskaras, jau ir tikpat kā briesmīgas nāves
laupījums!”
8. Es saku: “Ja jūs man neticat un neuzticaties, tad es nevaru palīdzēt ne viņam, ne jums!”
9. PILSOŅI saka: “Meistar, Tu tak varēji palīdzēt Joza mājiniekiem, kuri bija saslimuši ar kādu gandrīz
līdzīgu slimību, un slimnieki netika vesti pie Tevis, tāpat Tu varētu palīdzēt arī šim trakojošam, bez
kā būtu vajadzīgs viņu izvest ārā pie Tevis?”
10. ES saku: “Joza ticēja, bet jūs neticat un aiz savas pusticības vairāk esat atnākuši Mani pārbaudīt,
ko es darītu ar neizdziedināmi trako. Tādēļ Es vēlreiz saku: Vediet viņu ārā, tad viņam un jums jātiek
palīdzēts! Jo jums jau visiem, cik jūs šeit esat, jūsos ir tas pats, kas drīzā laikā var izlauzties uz āru! Bet,
ja jūs ticat un viņu izvedat ārā, tad tieši caur to Sātana indei no jums vajag tikt iznīdētai!”
11. Pēc šiem Maniem vārdiem visi dodas prom un drīzā laikā atved sasaistītu trakojošo, kas izskatās
pavisam briesmīgi mežonīgs un ar putām uz lūpām brēc kā izsalcis lauva. Kad Mani daudzie viesi
šo trakojošo ierauga, viņi ļoti izbīstas un visas sievietes iebēga mājā, jo viņām nebija drosmes skatīt šo
briesmīgi izkropļoto un šausmīgi rēcošo slimnieku. Pat Mana māte paslēpās mājā un Mani mācekļi tāpat
atkāpās. Jūda paslēpās aiz kāda koka; tikai Kirenijs, Fausts, Kornēlijs, Kisjons un Boruss droši palika
pie Manis.
12. Tad Es pilsoņiem teicu: “Atraisiet viņu un atlaidiet brīvībā! — Un pilsoņi to arī neuzdrošinājās
darīt, jo pārējie ļaudis kopā ar mācekļiem par daudz kliedza.
14. Tad Es Borusam teicu: “Ej un atraisi viņu; jo Manā Vārdā viņš jau ir izdziedināts un nevienam
vairs nevar kaitēt.”
15. Tad BORUSS pavisam drošsirdīgi piegāja pie trakojošā un runāja: “Lai kungs Jēzus ir ar tevi, lai
tu esi izdziedināts Viņa Vārdā!”
16. Acumirklī trakojošies kļuva mierīgs, viņa gandrīz jau pavisam mora melnā sejas krāsa atkal kā
iepriekš kļūst dabīga un ar pateicīgu seju viņš lūdz Borusam, lai viņš viņam noņemtu stingrās saites; un
Boruss saites, kas bija pavisam tīras, viņam atraisīja, un izdziedinātais pienāca pie Manis un uz vissirsnīgāko
Man pateicās par viņam parādīto nekad nedzirdēto labdarību, bet arī lūdz Mani, lai turpmāk
viņš no šādas slimības tiktu pasargāts.
17. Un ES viņam teicu: “Tu un visi, kas caur tevi nekļūdīgi bija saslimuši, jūs nu visi esat pilnīgi
izdziedināti, bet turpmāk vairāk esiet cilvēku draugi, bet ne suņu draugi! Kādēļ jums vajag turēt pārāk
daudz suņu? Suns jātur tiem, kuriem tas ir vajadzīgs mežonīgu, plēsīgu zvēru medībām un lielu aitu
ganāmpulku ganiem, kā sargus pret vilkiem, lāčiem un hiēnām, bet, izņemot viņus, suns nevienam nav
vajadzīgs. — Bet kas jau kādu tur, lai tur pie ķēdes labi pieķēdētu, lai dusmīga suņa dēļ nabags nebaidās
ieiet jūsu mājā un jums lūgt kādu nabaga dāvanu! Kurš no jums turpmāk šim padomam nesekos, tam
no saviem suņiem jāsaņem tāda pat alga, kā tika piešķirta tev.
13. Labāk jūsu bagātajās mājās ņemiet nabaga vecāku bērnus, nekā nederīgus un viegli lielas briesmas
nesošus suņus, tad jums nekad neuzbruks ļaunākā trakumsērga, kura izceļas no Sātana indes, kuru
sevī nes suņi!”
19. Pēc šiem vārdiem visi Man apsola, ka jau šajā dienā viņi suņus iznīdēs un turpmāk šādus dzīvniekus
nekad neturēs. Bet daži vājticīgie tomēr Man jautā, vai viņi no šīs slimības nu esot pilnīgi atbrīvoti
un vai tā viņiem nekad vairs neuzbruks.
20. ES saku: “Ak jūs mazticīgie! Vai tad jūs neredzat, ka tas, kuru jūs atvedāt, ir pilnīgi izdziedināts?
Bet ja viņam tika palīdzēts, tad arī jums, kas jūs vēl ilgi nebijāt tik slimi, tiks palīdzēts! Ja Es no kapa
varu atsaukt mirušo, tad tāda slimība gan nebūs nekas vairāk, kā patiesa nāve. Bet laiks jums dos pierādījumu,
ka jūs visi atkal esat pilnīgi izdziedināti. Bet nu jūs pavisam mierīgi varat atkal doties mājās un
tad dodiet altārim jūsu upuri, kā Mozus ir pavēlējis spitālīgajiem, kad viņi ir kļuvuši tīri!”
21. Pēc šiem vārdiem visi uz sirsnīgāko Man pateicas un jautā, kas viņiem par šo lielo labdarību
Man jādara.
78