You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
6. Katrai būtnei, kā pilnīgi pašai, tika dots miers un kustība, slinkums un darbīgums, tumsa un gaisma,<br />
mīlestība un dusmas, dedzīgums un lēnprātība un līdzīgi tūkstoš veidos. Starpība bija tikai starp<br />
samēriem tajos.<br />
7. Dievā jau kopš mūžības visi pretstati bija augsti labākā kārtībā. Bet pie radītām būtnēm to vajadzēja<br />
sasniegt tikai no Dieva nolikto karojošo pretstatu cīņas pašiem sevī konsolidējot caur brīvu cīņu<br />
pareizā kārtībā, tātad caur zināmu patstāvību.<br />
8. Bet te radās dažādas uzvaras. Vienā daļā par dominējošo uzvarētāju kļuva stingrais miers, un<br />
caur to kustība kļuva pārāk pakārtota, tādēļ viņi vienmēr nepārtraukti ļoti un dedzīgi pūlas akmeni<br />
mīkstināt un to padarīt viņiem līdzīgāku un atbilstošāku; otrā daļā atkal visās tās daļās par daudz uzvarēja<br />
kustība un tādēļ no tajā vājākā miera vienmēr tiek apkarota, lai ar to stātos atbilstošā proporcijā.<br />
9. Bet pie daudzām būtnēm pretstati pēc Dieva kārtības ir sasnieguši pareizu mieru un caur to viņu<br />
esamība ir pilnīga, jo caur viņu vienādām un savstarpējām inteliģences spējām viņi nepārtraukti to<br />
atbalsta.<br />
10. Nu redzat, kur tātad kādā sevi brīvi konsolidējošā būtnē kāds spēks caur tajā pārsvarā esošām<br />
stūrgalvīgām tieksmēm visus pārējos pretspēkus to sfērā grib likt un pa lielākai daļai arī liek bezdarbīgā<br />
klusēšanā, te tāds spēks zināmā mērā pats sevi nonāvē caur to, ka tas novērš visas izdevības, pie kurām<br />
tas savu spēku varētu izteikt. bet kāds spēks bez atbilstoša pretspēka, kā jau teikts, ir tikpat labi kā nekāds<br />
spēks, kā mēs to jau noteikti skaidri varējām redzēt pie iepriekš pievestā mūsu milža piemēra.<br />
11. Bet kādam šādam sevī pašā sagūstītam spēkam, visu kopā ņemot, tad arī vienmēr vajag piemist<br />
tieksmei sevī sagūstīt vēl vairāk spēka, lai savā sāpīgajā verdzībā pats sevi atbrīvotu. Un redzat, nu tas ir<br />
tieši tas, ko dēvē par “Sātanu” un “Velnu”.<br />
1<strong>2.</strong> Sātans ir liela personība un atbilst sastingušam mieram un laiskumam, jo šī pirmā radītā personība<br />
gribēja savā būtībā apvienot visus citus spēkus, bet tādēļ pati sevī ir mirusi un kļuvusi darbības<br />
nespējīga. bet pārējie uzvarētie spēki viņš gan pilnīgi nedus bet gan ir nepārtrauktā darbībā un caur to<br />
sevi personificē kā patstāvīgus. Bet caur darbību tie pirmbūtni atdzīvina kā ar kādu šķietamu dzīvību,<br />
un tad šī dzīvība iepretī patiesai brīvai dzīvībai acīmredzami ir tikai viltus dzīvība.<br />
13. Šādi uzvarēti, bet tomēr sakāvi atzīt negriboši spēki tad ir tas, ko iepretī sātanam dēvē par “velniem”<br />
vai “ļauniem gariem”, — Un tā tu, Mans mīļais Kirenij, redzi, ka Es tev tā nu esmu devis mazu<br />
mājienu, kā tu arī esi prasījis tikai nelielu mājienu, arī par sātanu un velniem. Bet ja tu gribi vairāk, tad<br />
runā, un Es tev gribu dot detalizētāk.<br />
230. Pirmgaru pamācība.<br />
1. KirenijS saka: “Kādu jēgu es nu gan esmu ieguvis, un man liekas, ka kaut ko es no tā saprotu, bet<br />
par kādu zināmu skaidrību te vēl ilgi nav runa. Tā lieta, šķiet, grib pāriet kādos tādos garīgos smalkumos,<br />
ar kuru skaidrību ir pavisam cita izpratne, kā apmēram var saprast, ka divi bumbieri un vēlreiz<br />
divi bumbieri sastāda četrus bumbierus. Šajā ziņā pie manis par kādu skaidru izpratni vēl ilgi nav runa;<br />
jo spēku nosvēršana savā starpā ir izveidota tik smalki, ka tā kādā būtnē kā es grūti var ienākt labi kārtotā<br />
proporcijā, un vienā un tajā pat būtnē, un savā starpā visā darbībā izturas tā, ka no tā kļūst kāda<br />
Dievam pilnīgi līdzīga būtne.<br />
<strong>2.</strong> Es domāju, ka kādai jaunradītai būtnei, kādi mēs visi līdzīgi esam, to tomēr sevī un no sevis nekad<br />
nav iespējams pilnīgi izdarīt, un tātad viņa zināmā veidā pilnīgi viena nevar būt vainīga, vai viņa<br />
ir izglītojusies pilnīgi labā vai daļēji labā kārtībā, vai pavisam pret labo kārtību, jo kas kādam cilvēkam<br />
varētu viņa rupjību piedēvēt par pilnīgu vainu, ja viņam kopš dzimšanas nekad nebija pilnīga izdevība<br />
mācīties smalkos tikumus, kā tas ir starp labi izglītotiem cilvēkiem?<br />
3. Bet kā var iedomāties, ka primitīvām gara būtnēm, kas kādu esamību ir ieguvušas tikai kā Dieva<br />
domas un idejas, jau varētu būt tāda izpratne, ar kuras palīdzību viņas tūlīt būtu varējušas izglītoties<br />
pēc radītāja kārtības? Neiespējami, ka Sātana zināmā mērā personīgajai pirmbūtnei varētu būt Miķeļa<br />
izpratne, citādi Sātanam tūlīt vajadzētu būt izglītotam kā Miķelim. Īsi: Kungs, es vēl ļoti svārstos starp<br />
gaismu un tumsu un nezinu, kā man tā gaisma īstenībā jāsatver? Kur es tai pārāk tuvojos, te man liekas,<br />
ka tā mani it kā sāktu dedzināt kā liesma, un ja es no tās attālinos, nu, tad atkal kļūst tumšs, un es atkal<br />
stāvu vietā, no kuras esmu izgājis.<br />
4. Tādēļ, mazākais, man gan vēl būs ļoti nepieciešams aplūkotajā lietā sava saprāta lampā vēl ieliet<br />
258
Change language