2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

10. Pēc šī pasludinājuma tie, kuri Manu runu iepriekš nebija sapratuši, pienāk pie Manis un lūdz
Mani, lai viņi drīkstētu palikt, jo pie viņiem jau sāk kļūt gaišāks un viņi pielietos visas pūles, lai Manus
vārdus saprastu skaidrāk, nekā tas bija līdz šim!
11. Un Es saku: “Es tak jūs nekad neesmu sūtījis prom, tikai visiem, kuri vēlas uz Mani dusmoties,
devis padomu, ka viņu svētības dēļ viņiem labāk turpmāk jāiet, nekā turpmāk vēl jādusmojas! Tātad, kā
es neesmu jūs sūtījis prom, kādēļ tad jūs nedrīkstat palikt? Palieciet, ja jūsu sirdis ir bez dusmu!” Pēc šī
lēmuma viņi atkāpjas un ar to ir pavisam apmierināti.
33. Kāda veca jūda slimo radinieku izdziedināšana.
1. Bet te istabā pēkšņi ienāk KĀDS VECS JŪDS no Nācaretes apvidus un bailīgi jautā pēc Manis.
Mācekļi viņam norāda uz Mani, un viņš pienāk pie Manis, nokrīt ceļos un raudulīgā balsī runā:
2. “Mīļotais Meistar, mana drauga Jāzepa dēls! Es esmu dzirdējis par Tavu brīnumaino varu ārstēt
cilvēkus, un tādēļ manās lielajās bēdās nācu pie Tevis, jo es dzirdēju, ka Tu nu atkal uzturies Nācaretē.
3. Redzi, es jau skaitu deviņdesmit gadus un esmu ļoti vājš; bet man ir bērni un mazbērni, kuri
mani vienmēr ir kopuši ar visu mīlestību un rūpību. Bet tagad viņiem uzbruka kāda nezināma ļauna
slimība, tā ka nu viņi visi guļ slimi un es kā nespēcīgs vecs sirmgalvis mājās esmu vienīgais, kuru slimība
ir saudzējusi un nezinu sev palīdzēt. Neviens kaimiņš, aiz bailēm, lai pats netiek no ļaunās slimības
satverts, neiedrošinās ienākt manā mājā, un tā es viens stāvu bezpalīdzīgs un vairs nezinu, ko darīt un
kā sev palīdzēt! Es lūdzu Dievu to Kungu, lai Viņš man palīdz — un ja tā ir Viņa griba, arī caur nāvi!
4. Bet kad es tā lūdzu, te pie manas istabas loga pienāca kāds CILVĒKS un teica: “Ko tu šaubies, ja
palīdzība tev ir tik tuvu?! Ej Jāzepa mājā! Tur ir dziednieks Jēzus; vienīgi Viņš var tev palīdzēt un palīdzēs!”
Tad es, saņēmis kopā visus manus spēkus, visus manus slimniekus, kuriem es jau tāpat nevaru
palīdzēt, nodevu Dievam tam Kungam un devos tieši ne tālajā ceļā pie Tevis, lai Tu tur noej un palīdzi
maniem septiņpadsmit slimniekiem, kuri tik šausmīgi tiek mocīti no nezināmas slimības!”
5. ES saku: “Lielās neticības dēļ, šajā apvidū Es gan biju noņēmies nekādus brīnumus vairs neveikt;
bet ja tu vari ticēt, ka Es tev spēju palīdzēt, tad mierināts ej uz mājām un lai tev notiek tā, kā tu esi
ticējis!”
6. Pēc šiem vārdiem sirmgalvis dziļi aizkustināts pateicas un dodas mājup. Un kad viņš, pats ļoti
spēcināts, tuvojas mājām, te viņam nāk pretī visi tik veseli, it kā nekad nebūtu bijuši slimi, kā vienmēr
viņu uz draudzīgāko sveicina un apgalvo, ka pirms pusstundas viņi pēkšņi kļuvuši veseli, mēģinājuši
piecelties un pieceļoties jutušies veselāki kā jebkad agrāk. Viņi viņu jau visur izmeklējušies un ļoti par
viņu raizējušies.
7. Kad VECAIS to dzirdēja, te viņš ievēroja, ka ļaunā slimība viņa tuviniekus atstāja tajā laikā, kad
Es Manā mājā viņam teicu: “Lai tev notiek tā, kā tu esi ticējis!”
8. Tikai mājās, kad viņa tuvinieki viņam lūdza, lai viņš dara zināmu, kur viņš bija, viņš teica: “Es
dzirdēju, ka pasaulslavenais dziednieks Jēzus tagad atkal uzturas Nācaretē, un es devos ceļā, — un redzat,
Viņš mani uzklausīja un tikai teica: “Lai tev notiek tā, kā tu esi ticējis!” un pēc šiem viņa vārdiem
jūs acumirklī esat kļuvuši veseli! Sakiet nu paši, vai Izraēlā tā kas jebkad ir ticis piedzīvots!”
9. VESELI KĻUVUŠIE saka: “Klausies, tu tēvs, ja tā, tad viņam vajag būt vairāk, nekā vienīgi tikai
kādam brīnumdziedniekam! Tēvs, Viņš beigās atkal ir kāds liels pravietis, lielāks, nekā Jesaja, Jeremijs,
Eceķiels un Daniels, jā varbūt tik liels, kā Mozus, Arons un Elija! Tikai viņiem ar Jehovas palīdzību bija
iespējams darīt tās dus brīnumus, tā ka visiem gariem kā zem zemes, tā virs zemes, ūdenī un gaisā vajadzēja
būt pilnīgi viņiem padotiem! Bet ja tie ir padoti kādam tik ļoti lielam garam, tad, protams, viņš
acumirklī spēj paveikt visu, ko viņš tikai grib!
10. Bet kā namdara dēls nonāca pie šādas neizmērojamas Dieva žēlastības? Mēs visi viņu gan ļoti
labi pazīstam; būs tikko trīs gadi, kopš viņš ar saviem brāļiem pie mums strādāja namdara darbus! Te
pie viņa nekas līdzīgs nebija atklājams! Šādu velti viņam vajag būt saņēmušam tikai kopš neilga laika!
Viņš gan vienmēr bija ļoti dievbijīgs cilvēks; viņa uzvešanās vienmēr bija ļoti pieklājīga; viņš bija
kluss strādnieks un runāja tikai nepieciešamāko; viņu gandrīz nekad neredzēja smejamies, bet arī nekad
skumstam; un tā Jehova laikam gan ir uzlūkojis viņa tikumus un viņam ir devis šādu žēlastību! Jo
Jehova nekad neskatās uz kāda cilvēka pasaulīgo godu, bet gan tikai uz tā tīro, nevainojamo sirdi!
11. VECAIS runā: “Jā, jā, te jums gan var būt taisnība, — tā jau tas būs; bet ja nekļūdīgi tā ir, tad
38